1990.gada 4.maija vakara s�des stenogramma (original) (raw)
Latvijas Republikas Augst�k�s Padomes pirm�s sesijas 4. s�de
1990.gada 4. maij�
Vakara s�de
S�di vada Latvijas Republikas Augst�k�s padomes priek�s�d�t�js Anatolijs Gorbunovs
Priek�s�d�t�js: S�kam apspriest jaut�jumu par Latvijas PSR Augst�k�s padomes Deklar�cijas projektu par Latvijas Republikas neatkar�bas atjauno�anu un p�r�jos dokumentus, kuri iesniegti �aj� sakar�. T�tad run�t�ji ir pieteiku�ies. Mani Sekretari�ts inform�, ka, p�c vi�u viedok�a, pirmajam v�rds tiek dots deput�tam Alfr�dam Rubikam, n�kamais run�s Alberts Bels.
A.Rubiks: Cien�jamie deput�ti! �odien Augst�k�s padomes izlem�anai tiek pied�v�ts dokuments, kam j�apg�� ar k�j�m gais� visa republikas dz�ve, tautas liktenis, katras �imenes un katra cilv�ka liktenis. Mums tiek pied�v�ts ne vair�k un ne maz�k k� restaur�t bur�u�zisk�s Latvijas sabiedrisko iek�rtu, atjaunot 1922.gada Satversmi, paties�b� saraut Latvijas PSR valstisk�s saites ar Padomju Savien�bu. Deput�ti komunisti ��du dokumentu un r�c�bu var v�rt�t tikai negat�vi. Lai teor�tiski pamatotu ��du radik�lu p�rmai�u nepiecie�am�bu m�su republik�, �� dokumenta projekta autori dod izkrop�otu politisko un tiesisko trakt�jumu v�sturiskajiem notikumiem Latvij� p�d�jos 72 gados. J�, 1918.gad� tie��m tika proklam�ta bur�u�zisk� Latvijas valsts, ta�u jau 1917.gada novembr� neokup�taj� Latvijas teritorij� bija rad�ta Padomju Latvija. Iskolata republika k�uva par pirmo latvie�u tautas valstisko veidojumu. Tie�i �is valstiskums rada savu turpin�jumu, kad 1918.gada 17.decembr� tika nodibin�ta Latvijas Padomju Soci�listisk� Republika. T�d�� jau 50 gadus eksist�ju�ajai padomju valstij Latvijas zem� ir dzi��kas saknes nek� jebkuram citam valstiskam veidojumam, jo tie�i par padomju varu Latvij� c�n�j�s un savas dz�v�bas atdeva t�ksto�iem latvie�u revolucion�ru.
Ar� �odien par to ir gatavi c�n�ties t�ksto�i, visi tie, kam d�rgi �ie revolucion�rie ide�li.
Kas attiecas uz 1922.gada Satversmi, it k� de iure t� b�tu sp�k� ar� v�l �odien, tad tas ir absurds, juridiski nepamatots izdom�jums. Visiem, kuri kaut nedaudz zina v�sturi, zina par tr�sdesmitajiem gadiem Latvij�, gribu atg�din�t, ka p�c 1934.gada 15.maija apv�rsuma K�rlis Ulmanis atlaida Saeimu, arest�ja 31 t�s deput�tu, atc�la Satversmi, ar saviem likumiem aizliedza visas partijas, likvid�ja visu l�me�u pa�p�rvaldi. Ar vienu v�rdu sakot, par k�du gan Satversmi var b�t runa 1934.gad�, 1940.gad� un v�l jo vair�k m�sdien�s?
�odien Augst�k� padome uz�emas, manupr�t, p�r�k lielu nastu, m��inot nelikum�gi, bez jebk�da pamatojuma, atg�t Satversmi, �emot no t�s �etrus punktus, bet p�r�jos pagaid�m atce�ot. K�d�� es t� sprie�u? Pirmk�rt, nav juridiska pamata kvalific�t PSRS vald�bas ultimat�vo notu un Sarkanarmijas da�u ien�k�anu Padomju Latvij� 1940.gada 17.j�nij� k� starptautisku noziegumu, k� teikts dokumenta projekt�. K�r�a Ulma�a vald�ba piekrita not� izteiktaj�m pras�b�m. Tas faktiski pagl�ba Latviju no re�li draudo�� Hitlera iebrukuma.
Otrk�rt, nepamatots ir apgalvojums, ka 1940.gada 14. un 15.j�lija v�l��anas notiku�as terora apst�k�os, bet v�l��anu rezult�ti viltoti. ��di apgalvojumi balst�ti tikai uz sak�pin�t�m emocij�m.
Tre�k�rt, Latvijas PSR Augst�kajai padomei nav ties�bu atcelt Saeimas l�mumus, jo t�s abas sav�s ties�b�s ir vienl�dz�gas. Tautas Saeimas l�mumi pauda Latvijas darba�au�u gribu un pirm�m k�rt�m latvie�u darba tautas v�lmes.
Ceturtk�rt, K�r�a Ulma�a autoritat�vais re��ms pats bija antikonstitucion�ls un k� t�ds ar� tika likvid�ts ar tautas Saeimas l�mumiem.
Piektk�rt, Liel� T�vijas kara rezult�t� kritu�o padomju karav�ru, latvie�u str�lnieku korpusu, partiz�nu brig��u un vien�bu kaujas un antifa�istisk� pla�� pagr�des c��a pret v�cu fa�istiskajiem okupantiem un vi�u rokaspui�iem ir spilgta liec�ba par padomju varas likum�bu Latvij�.
T�di ir fakti. Nu ko, pacelsim rokas, nobalsosim par �o dokumentu, tad piecelsimies k�j�s un ilgi aplaud�sim. Bet vai m�s iedom�simies par tiem cilv�kiem, kas �aj� br�d� skat�sies televizoru un klaus�sies radio? Ko �odien sajut�s tie vair�ki simti v�l dz�vo sarkano str�lnieku, kas par padomju varu c�n�j�s Oktobra revol�cijas dien�s un pilso�u kar�? Ko dar�s tie, kas s�d�ja bur�u�zisk�s Latvijas cietumos un str�d�ja Kalnciema akme�lauztuv�s? Ko sajut�s to 156 t�ksto�u pieder�gie, kuru t�vi un d�li, v�ri un l�gavai�i gu� Br��u kapos Latvijas zem�? K� savu n�kotni redz simti t�ksto�i r�pn�cu str�dnieku, celtnieku, transporta darbinieku, kam m�s �odien gatavojam bezdarba pilnu n�kotni?
J�, Latvijas Kompartija atz�st n�cijas pa�noteik�anos, iest�jas par to, lai katrai tautai b�tu ties�bas rad�t savu neatkar�gu valsti un izst�ties no Padomju Savien�bas. Bet neatkar�ba bez konkr�ta un piln�gi re�la politisk�, ekonomisk� un starptautisk� statusa piepild�juma ir fikcija, kas var nest tikai nelaimi un nabadz�bu. Bez skaidr�m prognoz�m par iesp�jam�m sek�m pie�emts l�mums var piln�gi sagraut ekonomiku, kas jau t� ir kr�zes st�vokl�.
�eit run� par to, ka PSRS b�s �oti ieinteres�ta turpin�t ekonomiskos sakarus ar Latviju ar� tad, ja taj� b�s cita sabiedrisk� iek�rta, ta�u m�s aizmirstam, ka m�su masu inform�cijas l�dzek�i jau divus gadus nep�rtraukti pot� sabiedriskaj� apzi�� domu par PSRS k� m�su n�v�g�ko ienaidnieku.
Vai ��d� situ�cij� t�du pa�u reakciju m�s nesagaid�sim ar� no otras puses, kuras r�c�b� ir simtk�rt liel�ki sp�ki? Vai nes�kst�simies par izejvielu resursiem, kuru mums tad vairs neb�s, par ener�ijas tr�kumu, ko �obr�d sa�emam gandr�z vai par velti, par daudz ko citu, kas negl�bjami izzud�s no m�su iedz�vot�ju ikdienas? M�s p�r�k vieglpr�t�gi svaid�mies ar v�rdiem "privatiz�cija" un "denacionaliz�cija". Vai m�s skaidri apzin�mies, cik akciju glab�jas rietumu ba��ieru seifos uz m�su fabrik�m, dz�vojamiem namiem, zemi? Satrauc, �oti satrauc �aj� Augst�k�s padomes l�mum� daudz kas t�ds, kas nav l�dz galam p�rdom�ts.
Latvijas Komunistisk�s partijas biedru v�rd�, visu Latvijas iedz�vot�ju v�rd�, kuriem nav pie�emams Tautas frontes deput�tu m��in�jums uzspiest Latvijai antikonstitucion�lu neatkar�bas deklar�ciju, kuras politisk�s un soci�li ekonomisk�s sekas �obr�d ir nep�rskat�mas un kuras apdraud mieru un stabilit�ti ne tikai PSRS rietumos, bet ar� vis� Zieme�eirop�, es pazi�oju, ka v�l��an�s ieg�tie deput�tu mand�ti nav sa�emti politisk�s iek�rtas nomai�ai, bet gan tautas labkl�j�bas intere�u aizst�v��anai.
Pau�ot savu v�l�t�ju gribu, esmu pilnvarots izteikt visai as� form�, ko par notieko�o dom� t�ksto�i r�pn�cu str�dnieku. M�su v�l�t�ji pazi�o, ka vi�i nepie�em un neatbalsta neatkar�bas deklar�ciju, kura nav balst�ta uz re�lu p�rk�rto�an�s praksi, uz visu Latvij� dz�vojo�o iedz�vot�ju gribas izpausmi referendum�. M�su v�l�t�ji pazi�o, ka vi�i akt�vi darbosies pret Augst�k�s padomes uzspiestajiem likumiem un deklar�cij�m. Un �� pretdarb�ba izpaud�sies masveida protesta demonstr�cij�s un piketos, politiskos protesta streikos vis�s Latvijas pils�t�s, savu intere�u aizsardz�bas l�gum� valsts prezidentam.
��s un citas str�dnieku p�rst�vju domas mums k� deput�tiem ir j�uzklausa un j�uz�emas atbild�ba par vis�m no t� izrieto�aj�m sek�m, ja ��s tautas balsis no m�su puses netiks saklaus�tas. Un beidzot, lai neizdar�tu k�rt�jo k��du un nepie�emtu l�mumu, ko neatbalsta visa tauta, es redzu tikai vienu iesp�ju, proti, nepiecie�ams r�kot �aj� jaut�jum� referendumu t�, k� to prasa sp�k� eso�ie likumi. Ir ta�u pie�emti likumi par PSRS un feder�cijas subjektu pilnvaru norobe�o�anu, par k�rt�bu, k�d� notiek izst��an�s no PSRS. No tiem tad ar� j�vad�s, ja m�s tie��m esam par demokr�tiju, par visu jaut�jumu risin��anu t�, k� tas j�dara tiesisk� valst�. Manupr�t, nav pamatoti da�u deput�tu apgalvojumi, ka esot notikusi visas tautas apsprie�ana. Varb�t z�l� ir t�ds, kas var pateikt, kur ir apsprie�anas protokoli, cik cilv�ku piedal�ju�ies �aj� apsprie�an�, k�di ir biju�i viedok�i, k� �ie viedok�i sadal�j�s. Bez tautas balss uzklaus��anas m�s neesam ties�gi pie�emt tik svar�gu l�mumu.
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Albertam Belam.
A.Bels: Deput�ts Rubiks aicina aizst�v�t tautas labkl�j�bu. Ar to ar� s�ksim. Pirms da�iem gadiem Centr�ltirgus paviljon�, kur tirgo ga�u, pie k�das letes bija izveidojusies rinda, ne visai gara - k�di 20 - 25 cilv�ki, liel�ko da�u sievietes, vecum� no 70 l�dz 80 gadiem un varb�t pat vec�kas, nabadz�gi ��rbu��s. Tur p�rdeva kaulus. K�dreiz uz tiem bijusi ga�a, bet nu kauli noskrebti t�ri, tikai da�viet k�da pl�na prote�na pl�ksn�te kl�t. Vai vecie cilv�ki grib�ja iepriecin�t savus su�us? "N�, d�li�," man paskaidroja sirma m�mu�a. "Ja tr�s reizes nov�ra, tad pa�am izn�k labs buljoni��."
Vai ir v�l k�da zeme Eirop�, kur tauta novesta tik no��lojam� st�vokl�? Ar� no Latvijas valstiskuma ir paliku�i tikai kauli, tie ir nosp�dzin�to un aizvesto kauli, tie ir nomoc�to un kritu�o kauli. Latvij� nav k�rt�gas p�rtikas dz�vajiem un nav ar� miera miru�ajiem. Vai ir v�l k�da zeme Eirop�, kur ofici�li apg�na kapus? Latvija �odien ir t�da zeme. Blakus tam, kas tautu sarg�ja, rok tagad to, kas tautu k�va. Lai t� neb�tu, m�s piepras�m neatkar�bu!
Ikvienas valsts uzdevums ir nodro�in�t savu iedz�vot�ju dz�v�bu, �pa�umu un ties�bas. "J�s ieejat teritorij�, kur cilv�ka dz�v�bai nav nek�das v�rt�bas," - tas ir cit�ts no v�cu �ener�l�t�ba pav�les 1941.gada vasar�. Gan hitleriskaj�, gan sta�iniskaj� reih� cilv�ka dz�v�bai nebija nek�das v�rt�bas. Ir pag�jis ilgs laiks, nav vairs koncentr�cijas nomet�u, nav masu slepkav�bu, bet tom�r nevar sac�t, ka Latvij� cilv�ka dz�v�ba ir sv�ta un neaizskarama. J�s zin�t skait�us, cik Latvij� gada laik� notiek slepkav�bu. J�s zin�t, ka vid�jais m��a ilgums pie mums nemit�gi samazin�s. Ko noz�m� dz�v�ba Latvij�? Dzejnieku Uldi Leinertu nosita uz ielas, kad vi�am bija nedaudz p�ri par 30 gadiem, rakstnieks �valds Vilks mirst slimn�c� no nekvalitat�vas �rst��anas, kad vi�am bija mazliet p�ri par 50, dzejnieks Oj�rs V�cietis v�l pusdienas laik� tika r�p�gi izmekl�ts, bet netika atkl�ts nekas b�stams, ta�u vakar� vi�� mira, b�dams tikai 50 gadus vecs, dzejniece �rija Elksne mistisk� k�rt� izkrita pa logu pa�� rado�o sp�ku plaukum�, dzejnieks Kl�vs Elsbergs tika atrasts miris p�c kritiena no augstceltnes st�va. Vi�am v�l nebija 30. Un l�dz pat �ai dienai nav pien�c�gi godpr�t�gi izmekl�ta vi�a tra�isk� boj�eja. Vi�� bija neap�aub�ms l�deris sava vecuma grup� - jaun�bas grup�. Vi�i visi bija pirmie sav� darb� un pirmie ar� aizg�ja. Vi�u dz�v�bas m�s nevar�j�m nosarg�t, nesp�j�m. Es te nevainoju atsevi��us cilv�kus, t� ir sabiedr�bas nevar�ba aizsarg�t savu iedz�vot�ju dz�v�bas. Lai t� neb�tu, m�s piepras�m neatkar�bu!
Un k� ir ar �pa�uma nodro�in��anu? Tagad tikai noziedz�gi indiv�di laupa mantu, zog un kr�pj, bet liel�s form�cijas laupa j�ras, upes, gaisu. Latvijai ir nolaup�ts j�ras l�cis, m�su Daugava p�rv�rsta par notekkan�lu. R�ga, k�dreiz tik slavena ar skaidru un t�ru dzeramo �deni, tagad spiesta dzert gandr�z vai no klo�kas. �dens bez uzv�r��anas ir b�stams vesel�bai. Ventspil� ir at�emts gaiss, smok zeme. Lai t� neb�tu, m�s piepras�m neatkar�bu!
��dus jaut�jumus vajag risin�t kop�giem sp�kiem, mums saka. J�, b�tu jau labi risin�t kop�gi, ta�u PSRS vald�bas l�dz�in�j� attieksme pret latvie�u n�cijas vajadz�b�m, pret Latvijas tautas vajadz�b�m ir l�dz�ga sl�ptam genoc�dam, un, notikumu gaitu nomainot, m�s gaida izn�c�ba. PSRS vald�ba praktiski nedara neko, lai mazin�tu latvie�u ba�as, tie�i otr�di, genoc�da politika tiek mask�ta ar v�rdiem par internacion�lisma plauksmi Latvijas teritorij� un pa�i latvie�i min�ti k� nemiera c�l�ji, bet m�su r�pes par n�cijas saglab��anu - k� nacion�lisma un ekstr�misma izpausmes.
Paliek v�l ties�bu jaut�jums. Varb�t pat svar�g�kais, ko cilv�ks ilgaj� v�sturiskaj� ce�� no alas uz daudzst�vu namu ir izc�n�jis nemier�gaj� kar� ar monarhij�m, imp�rij�m, diktat�r�m un tir�nij�m. K� tad ir ar ties�bu nodro�in��anu? Kur ir c�lon�ba Lietuvas piepe�ajam l�cienam p�ri blok�des bezdibenim? C�lon�ba Igaunijas klusajam sp�tam, un kur - c�lon�ba Latvijas ap��m�bai? Tie�i ties�bu tr�kum� ir �� c�lon�ba. Protams, tikai gal�j� bezties�gum� iedz�tas tautas saslejas pret b�stam� milit�r� giganta virskundz�bu. Iedz�ta bezizejas situ�cij�, pat pele uzbr�k ka�im. Likums par izst��anos no PSRS vai, pareiz�k, par neiesp�jam�bu izst�ties piespieda Lietuvu pirmo doties gr�taj� neatkar�bas atg��anas ce��. Likums par ofici�lo valsts valodu uzdzen �ermu�us nelielaj�m n�cij�m, t�pat k� simtiem centra instrukciju, t�ksto�iem pav��u, v�rdu nesader�ba ar darbiem un taml�dz�gi. L�k, kas piespieda Baltijas tautas piepras�t neatkar�bu.
Es zinu, ka cilv�ka dz�ve ir �sa, bet vienm�r dz�voju ar t�du cer�bu, ka manai tautai b�s saules m��s. Mani nebied� manas dz�v�bas laic�gums, ta�u nepanesama liekas tautas dz�v�bas zaud��ana. Bet, ja te z�l� s�� k�ds, kas jau grib dal�t m�su mantu, tad ieteicu mazliet pagaid�t - m�s v�l elpojam, �� ir m�su p�d�j� iesp�ja izdz�vot, un m�s to izmantosim. T�p�c m�s piepras�m neatkar�bu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Gruzijai, Ukrainai - vis�m valst�m, kur cilv�ka dz�v�ba ir j�aizsarg�, lai t� b�tu sv�ta un neaizskarama.
Kas m�s esam pasaules ac�s? Es ceru uz sapratni, kaut apzinos, ka citas probl�mas ir vair�k sabriedu�as - ekolo�ija ir pasaules galven� probl�ma �odien. M�su zemeslode jau deg, valstis man atg�dina nepr�t�gos, kas kaujas dego�� m�j� tai laik�, kad j�dz�� liesmas. Tagad�j� PSRS teritorij� Ar�la j�ra ir izn�cin�ta. Krievijas vidiene p�rv�rtusies aramzemes tuksnes�. Ieklausieties, cik baigi skan - aramzemes tuksnesis. R�gas j�ras l�cis k�uvis par klo�ku utt. T�p�c es aicinu PSRS vald�bu - izbeidziet tur�t n�cijas aiz rok�m, izbeidziet ��augt maz�s valstis, izbeidziet k�d�t cilv�kus pret cilv�kiem! Zeme ir liesm�s, ekolo�isk�s katastrofas ugunsgr�ks jau r�t ielauz�sies m�su m�j�s. Es aicinu PSRS vald�bu atz�t Sta�ina tir�nijas visus valgus par sapuvu�iem. Nesieniet cie��k! Atraisiet mezglus! Atbr�vosimies no netaisn�bas murgiem, kas v�l valda p�r m�su taut�m! T�p�c m�s piepras�m neatkar�bu! Dievs, dodi mums iztur�bu!
Priek�s�d�t�js: Debat�s ir pieteiku�ies daudzi run�t�ji, t�p�c, kol��i deput�ti, ja ir iesp�jams, m��iniet izteikties �s�k, jo tad mums b�s iesp�ja vair�kiem deput�tiem izteikties. Tagad vajadz�tu run�t deput�tam Aps�tim, bet vi�� darbojas komisij� un grib l�gt kop� ar komisijas locek�iem run�t beig�s, lai var�tu ar� atbild�t uz jaut�jumiem. T�p�c tagad v�rds deput�tam Rikardam, ja j�s varat run�t nesagatavojies. N�kam� tad run�tu deput�te Ita Kozakevi�a. Es atvainojos, ka j�s nepieteicu, bet t�da situ�cija bija izveidojusies.
R.Rikards: Priek�s�d�t�ja kungs, cien�jamie kol��i deput�ti! �aj�s dien�s aprit 70 gadi, kop� tika sasaukta Latvijas Satversmes sapulce. 1920.gada 1.maij� tie�i �aj� pa�� z�l� notika Satversmes sapulces atkl��anas pirm� s�de. Demokr�tiski iev�l�t� Satversmes sapulce turpin�ja 1918.gada 18.novembr� Tautas padomes proklam�t�s Latvijas valsts veido�anu. Satversmes sapulce bija sa��musi nebiju�u tautas atbalstu, v�l��an�s piedal�j�s 85 procenti no balssties�gajiem Latvijas iedz�vot�jiem. Nekad vis� Latvijas v�stur� nav bijusi tik liela v�l�t�ju aktivit�te. Un tas ir piln�gi likumsakar�gi, jo latvie�u n�cija savu pa�noteik�anos realiz�ja klasisk� veid�, vispirms 1919.gad� un 1920.gada s�kum�, kad ar iero�iem rok�s aizst�v�ja Latviju. Bet p�c tam sekoja tiesisk� pa�noteik�an�s ar Satversmes sapulci. �o tiesisko pa�noteik�anos izteica Satversmes sapulces 1920.gada 27.maija deklar�cija par Latvijas valsti. �is konstitucion�lais akts sast�v�ja no diviem pantiem. 1.pants - Latvija ir patst�v�ga un neatkar�ga republika ar demokr�tisku valsts iek�rtu. 2.pants - Latvijas valsts suver�n� vara pieder Latvijas tautai. T� bija latvie�u n�cijas pa�noteik�an�s. �os divus pantus praktiski negroz�t� veid� iek��va ar� Latvijas Republikas 1922.gada Satversm�, un tie nav zaud�ju�i savu tiesisko sp�ku ar� �odien. Tikai tie��s demokr�tijas ce�� - visas tautas nobalso�an� - var�ja notikt �o pantu groz��ana, bet t�da nobalso�ana l�dz �ai dienai nav notikusi, t�p�c �ie panti joproj�m ir sp�k�. T�tad Latvijas tauta nekad nav atteikusies no sav�m suver�naj�m ties�b�m - ne 1934.gad�, ne 1940.gad� un ar� �odien ne.
�odien, pie�emot Manifestu, m�s v�lreiz novelkam to robe�u, ko noteiku�i m�su vect�vi, m�s visai pasaulei pazi�ojam - �ie divi panti ir t� robe�a, aiz kuras m�s vairs neatk�psimies. Ar� sarun�s ar Maskavu m�s esam gatavi uz kompromisiem, bet robe�a, aiz kuras m�s t�l�k vairs nedr�kstam atk�pties, ir novilkta. Atk�p�an�s noz�m� latvie�u n�cijas boj�eju. Ja k�ds par to �aub�s, lai atceras 1939.gada 5.oktobri, kad Latvijas vald�ba piek�p�s rupja sp�ka priek��. Kur tas ir novedis, m�s redzam �odien. No dro�as tautas n�kotnes piecdesmit gadu laik� latvie�u n�cija ir novesta l�dz izn�c�bas robe�ai. Nav j�b�t zin�tniekam demogr�fam, lai saprastu, ko noz�m�, ja n�cija sav� valst� k��st maz�ka par 50 procentiem no valsts iedz�vot�jiem. Faktiski latvie�u tauta jau atrodas kap�, tikai kaps v�l nav aizb�rts, bet gar kapu jau ros�s kapra�i, kam labi samaks�ts un kas uzskata, ka maza tauta tik strat��iski lab� viet� k� Baltijas j�ras krast� ir tikai lieks ���rslis. Pie�emot �o Manifestu, m�s nevienu neapdraudam, m�s tikai s�kam likvid�t starptautisk� nozieguma sekas. To saprot demokr�tiski noska�otie cittautie�i Latvij�, to saprot demokr�tiskie sp�ki Krievij� un citur. Pie�emot Manifestu, m�s ap�emamies to ar� realiz�t, realiz�t t�, lai dz�votu lab� saska�� ar visiem �eit, Latvij�, ar m�su kaimi�taut�m, ar visiem.
Pirms 70 gadiem Satversmes sapulces prezidents un ar� m�su valsts pirmais prezidents J�nis �akste �eit pat vad�ja s�di, s��ot tur - z�les priek��. Tagad m�s pret to esam pagriezu�i muguru. P�d�jos 50 gados ne tikai �� z�le, bet visa Latvija bijusi apgriezta otr�di. �odien m�s s�kam v�sturisko pagriezienu, lai atgrieztu Latviju norm�l� st�vokl�, pagriezienu no totalit�risma uz demokr�tiju, no posta un nabadz�bas uz labkl�j�bu, no bezties�bas un apspiest�bas uz br�v�bu. Un tad, kad ce�� uz br�v�bu un demokr�tiju Latvij� b�s k�uvis neatgriezenisks, ar� m�s �aj� z�l� pagriez�simies norm�l� st�vokl�, ar skatu tur - uz likte�upi Daugavu. Es aicinu cien�jamos deput�tus pie�emt Deklar�ciju tie�i t�d� veid� k� projekt�.
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tei Itai Kozakevi�ai. N�kamais run�t�js - deput�ts Andris Plotnieks.
I.Kozakevi�a: God�jamais priek�s�d�t�j, god�tie kol��i! �odien Latvijas zemei, Latvijas tautai v�sturisk� br�d� m�s �eit, �aj� z�l�, no jauna dzirdam daudzus sen dzird�tus argumentus, m�s atkal run�jam par revolucion�riem ide�liem, m�s atkal m��in�m aizs�kt diskusijas par v�sturi, m�s atkal atsaucamies uz da��diem v�sturiskiem dokumentiem, kuru mums it k� tr�kst, lai pie�emtu to l�mumu, kuru pie�emt �odien m�s esam gatavi, m�s run�jam par tiem cilv�kiem, kuri ar tic�bu un uztic�bu sagaid�ja 1940.gada vasaru.
D�rgie kol��i, visi kl�teso�ie, jel neats�ksim �eit un tagad diskusijas par v�sturi, to ir dar�ju�i, turkl�t kompetenti dar�ju�i, v�sturnieki. Neatk�rtosim to, kas jau ir izdiskut�ts PSRS Augst�kaj� padom� par Molotova un Ribentropa paktu, nerun�sim vairs par 1940.gadu, par kuru ir pietiekami kompetenti izteiku�ies Latvijas un Baltijas valstu v�sturnieki. Run�jot par to cilv�ku grupu, kuri sagaid�ja 1940.gada vasaru, d�rgie kol��i, j�teic, ka �ie cilv�ki ir tr�sk�rt v�lu�ies. M�s atceramies, ko n�c�s pieredz�t tiem nacion�lkomunistiem, un ne tikai nacion�lo valstu komunistiem Latvij�, bet ar� cit�s valst�s, kuri uzskat�ja, ka ir savienojamas divas idejas - komunistisk� ideolo�ija un tautu vesel�g�s nacion�l�s intereses. M�s atceramies, ar ko tas beidzies manai po�u tautai - ar fizisku Komunistisk�s partijas izn�cin��anu 30.gados un turpin�jumu p�c 1944.gada 22.j�lija. M�s atceramies, ar ko �� nesavienojam� savieno�anas cer�bas beidz�s Latvijas v�stur�, - ar 1959.gadu. V�l�s tie, kas cer�ja, ka 1940.gada vasara pasarg�s Latviju no okup�cijas. Nepasarg�ja ne no fa�istisk�s V�cijas okup�cijas, ne no sta�inisk�s okup�cijas. Latvija bija dubultas okup�cijas upuris. Visbeidzot v�l�s tie, kuri cer�ja, ka uz vi�iem neattieksies sta�inisk�s totalit�r�s sist�mas briesmas, kuras nodro�in�ja Latvijas tautai fizisku izn�c�bu, Sib�rijas ce�us. M�s atk�rtoti izvirz�m jaut�jumu par to, vai �odien �eit un �aj� z�l� esam tiesiski pie�emt Deklar�ciju par Latvijas neatkar�g� valstiskuma atjauno�anu. M�s run�jam par referendumu. Es �eit negribu atk�rtot trivi�lo paties�bu, ka Latvija PSRS sast�v� tika iek�auta bez referenduma, bez visas tautas nobalso�anas, kas bija pretrun� ar Latvijas Republikas sp�k� eso�o Satversmi.
Te jaut�ja, kur ir tie protokoli, kuri liecina par tautas gribu. God�jamais kol��i! Tie ir v�l��anu rezult�tu protokoli - ne vien Augst�k�s padomes, bet visu l�me�u padomju v�l��anu protokoli. Ja reiz J�kabpils 129.v�l��anu apgabala v�l�t�ji ir balsoju�i par mani, tad vi�i nav balsoju�i par Itu Kozakevi�u. Vi�i man� person� ir balsoju�i par Latvijas neatkar�bas ideju un vien�gi par to, t�pat k� v�l�t�ji balsoju�i, k� j�s redzat, m�su parlamenta absol�t� vair�kuma person� par Latvijas neatkar�bu. T�d�� es uzskatu, ka tautas absol�t� vair�kuma v�rd� m�s esam tiesiski �o jaut�jumu lemt.
Visbeidzot es grib�tu k�du v�rdu teikt ar� k� nacion�l�s minorit�tes p�rst�ve. Man ir s�p�gi dzird�t, ka Latvijas valstisk�s neatkar�bas ideju aplam sasaista ar nacion�lo jaut�jumu. Ja reiz neatkar�ga Latvija, t�tad noteikti uz Latvijas cittautie�u, uz Latvijas minorit��u r��ina. M�s jau var�tu ieskat�ties Latvijas Republikas Satversmes pirmajos divos pantos. Latvija ir neatkar�ga demokr�tiska republika un demokr�tiska republika tie�i attiec�b� pret nacion�laj�m minorit�t�m. Es uzdro�inos teikt, ka p�c 1940.gada m�s Latvijas Soci�listiskaj� Republik� ar ��du demokr�tisku attieksmi pret nacion�laj�m minorit�t�m lepoties nevar�j�m. To es saku ne tikai sav� v�rd�, bet daudzu mazo minorit��u v�rd�. P�d�jo divu gadu laik� situ�cija ir krasi main�jusies. M�s atgrie�amies, m�s soli pa solim atgrie�amies pie ��s demokr�tisk�s prakses, un es, b�dama aiz austrumu robe�as dz�vojo�o po�u koordin�cijas locekle, lieliski orient�jos, k� nacion�lo minorit��u jaut�jumi tiek regul�ti daudz�s Padomju Savien�bas republik�s. Zinu, k� tas ir Krievijas Feder�cij�, k� tas ir Kazahij�, k� tas ir Baltkrievij�, k� tas ir Ukrain�. Un es varu ar pilnu atbild�bas saj�tu teikt, ka m�s esam daudzus jo daudzus so�us priek��. Jo vair�k m�s tuvojamies Latvijas Republikai, jo vair�k m�s tuvojamies Latvijas neatkar�bai, jo vair�k m�s tuvojamies maksim�li demokr�tiskai attieksmei pret nacion�laj�m minorit�t�m. D�rgie kol��i! Es grib�tu j�s visus aicin�t �oti godpr�t�gi un korekti pild�t savu parlament�rie�a pien�kumu. M�s �eit, d�rgie kol��i, neesam t�p�c, lai dezinform�tu cilv�kus. M�s neesam �eit t�d��, lai no ��s trib�nes apel�tu pie vi�iem. M�s esam �eit t�d��, lai, run�jot par nacion�laj�m attiec�b�m, risin�tu t�s likumdo�anas ce��, dodot cilv�kiem konkr�tas tiesiskas garantijas. T�s ir j�dod. Es ceru, ka viens no pirmajiem likumiem, kuru m�s pie�emsim, b�s likums par nacion�lo grupu ties�b�m, savuk�rt es neuzskatu, ka m�s dr�kst�tu at�auties izmantot �o augsto parlamenta trib�ni, lai aicin�tu Latvijas iedz�vot�jus, Latvijas str�dniec�bu uz streikiem, jo mums ir piln�gi skaidrs, ka tas ved uz situ�cijas destabiliz�ciju republik�.
D�rgie kol��i! M�s �eit esam iev�l�ti t�p�c, lai visas Latvijas probl�mas risin�tu sapr�t�g�, izsv�rt� un pirm�m k�rt�m parlament�r� ce��. Visbeidzot v�l par �o dokumentu. �� Deklar�cija nav tikai parlament�r� vair�kuma frakcijas griba, t� nav ar� tikai to v�l�t�ju griba, kas st�v aiz mums. V�r�gi ieskatieties v�stures procesos p�d�jo gadu laik�, un j�s saskat�sit �eit objekt�vu v�stures gaitu. Demokr�tijas att�st�bas piln�gi likumsakar�gas un neizb�gamas sekas ir t�s, ka Austrumeiropas valstis ir beidzot ieguvu�as re�lu valstisku suverenit�ti, t�pat k� v�stures nepiecie�am�ba ir t�, ka l�dz ar demokr�tiju palielin�s tautas tieksme p�c neatkar�ga valstiskuma. �ie procesi turpin�s Baltij�, �ie procesi ir aizs�ku�ies un sp�c�gi att�st�s cit�s savienotaj�s republik�s. T�d��, d�rgie kol��i, iebilzdami pret �o dokumentu, padom�jiet, vai j�s neiebilstat pret pa�u v�stures objekt�vo gaitu. Ar� es iest�jos par to, lai m�s �o Deklar�ciju pie�emtu - �odien, �eit, tagad un t�d� veid�, k�d� t� mums tiek pied�v�ta. T� k� dienas pirmaj� da�� tika run�ts par attiec�b�m starp Padomju Savien�bas taut�m, at�aujiet izmantot iesp�ju un nolas�t nelielu fototelegrammu, kas mums ir pien�kusi.
*/"Organiz�cijas "Krimas tat�ru nacion�l� kust�ba" Vissavien�bas VI apspriedes deleg�ti sveic Latvijas tautas deput�tus, kas pirmo reizi p�d�jo 50 gadu laik� iev�l�ti demokr�tisk�s v�l��an�s, un nov�l jums nelok�mi realiz�t izvirz�to m�r�i - atjaunot neatkar�gu un br�vu Latviju. Par j�su un m�su br�v�bu."/
Priek�s�d�t�js: Es v�lreiz l�g�u kol��us deput�tus censties izteikties �s�k. T�tad run�s deput�ts Plotnieks, p�c tam - deput�ts �arkovs.
A.Plotnieks: God�jamie Latvijas tautas deput�ti! Tauta gaida. Es grib�tu teikt, ka visa Latvija �odien sastingusi un gaida m�su l�mumu. �is l�mums ir nepiecie�ams un nobriedis ne vien m�su, bet, es teiktu, ar� daudz pla��k�s interes�s. M�s �odien daudz esam run�ju�i par Latvijas tautu un t�s likte�iem, bet atcer�simies ar� to, ka p�rb�ves politika, uz kuru lika un liek izcilas cer�bas pasaules tautas, buks�. Ekonomik� turpin�s lejupsl�de, l�dz ar to Latvija t�d� situ�cij�, k�d� t� ir �odien, nevar b�t akt�vs ekonomisks faktors nedz savai tautai, nedz Padomju Savien�bai, nedz pasaulei. Ja m�s v�lamies spert soli uz priek�u p�rb�ves stiprin��anai, mums ir j�uz�emas re�la atbild�ba par ekonomikas atdz�vin��anu. Un m�s varam to uz�emties tikai tad, ja republika k��st patst�v�ga valsts. ��da patst�v�ga valsts var�tu sp�l�t starpnieka lomu starp lielo Krieviju, Ukrainu un att�st�taj�m Eiropas valst�m. Veidotos sav� zi�� atspoles fenomens, ekonomiska atspole, kas apkalpotu Rietumu - Austrumu savstarp�j�s attiec�bas. Otrk�rt, Latvija var�tu b�t poligons, patie��m re�ls poligons tai ekonomiskajai politikai, kura �odien Savien�b� cie� krahu, jo centraliz�cija, kuru personific� 18 miljoni birokr�tu, nav salauzta, un es �odien neredzu nek�dus re�lus pan�kumus, kas liecin�tu, ka t� tiks salauzta. Savuk�rt, ja m�s �o procesu v�rt�jam no pla��k�m interes�m, mums ac�mredzami �odien j�rada t�ds m�su dzimtenes modelis, kas nodro�ina visiem Latvijas pamatiedz�vot�jiem neatkar�gi no vi�u nacion�l�s pieder�bas, neatkar�gi no vi�u pieder�bas pie Latvijas pilson�bas cilv�ku ties�bas piln� apjom�. Ar� tas ir svar�gi. Un, tre�k�rt, mums j�saprot ar� tas, kur m�s atrodamies, k�d� laik� m�s dz�vojam un k� m�s varam dz�vot. Un no �� viedok�a mums ir j�izsak�s par savstarp�jas draudz�bas un sadarb�bas attiec�bu stiprin��anu ar Padomju Savien�bu, ta�u jau uz divpus�jiem pamatiem, uz l�dzties�guma pamata nosl�gtiem l�gumiem, starptautiska rakstura l�gumiem.
Uzskatot, ka ir pien�cis laiks pie�emt �o dokumentu, es taj� pa�� laik� Jelgavas rajona deput�tu v�rd� - m�s kolekt�vi �o jaut�jumu esam p�rrun�ju�i - ierosin�tu p�rdom�t da�us groz�jumus un papildin�jumus, kurus, manupr�t, vajadz�tu iek�aut �aj� Deklar�cij�. Pirmk�rt, 2.pants, kur ir dots v�stures faktu nov�rt�jums, manupr�t, j�turpina k� �pa�a norma, kas skan�tu ��di: "Pasludin�t Latvijas Republikas k� patst�v�gas valsts atjauno�anu starptautiskajos l�gumos noteiktaj�s robe��s." Tad m�s skaidri pateiktu, ko �sti gribam. P�c tam vajadz�tu l�dz�in�j�s 8.panta normas viet� iek�aut daudz kategorisk�ku formu. Es pied�v�tu j�su izv�rt�jumam ��du normu: "Veidot Latvijas Republiku k� br�vu, demokr�tisku, demilitariz�tu valsti, kas garant� visos starptautiskajos l�gumos deklar�t�s cilv�kties�bas jebkuram Latvijas iedz�vot�jam neatkar�gi no pieder�bas pie republikas pilson�bas un nodro�ina visu taut�bu kopienu br�vu att�st�bu." Run�jot par to republiku, kuru m�s v�lamies redz�t, apj�gsim ar� re�lo situ�ciju, ka m�s neatrodamies uz neapdz�votas salas un tuk�� viet�. M�s ac�mredzot p�r�emsim visu to, kas ir rad�ts ne vien l�dz 1940.gadam, bet ar� p�c 1940.gada. Ceru, ka nevienam no �aj� z�l� s�do�ajiem nepacelsies roka atteikties no republikas teritorij� izvietotajiem uz��mumiem, kuru b�vniec�b� ir ielikta m�su tautas gar�g� un fizisk� ener�ija. �aj� sakar�b� mums j�deklar� ��da norma: "Uzskat�t Latvijas Republiku par 1918.gada 18.novembr� proklam�t�s Latvijas valsts un Latvijas PSR ties�bu p�cteci." T�tad m�s p�r�emam visu un turpin�m. Un tas viss, kas ir uz ��s zemes, ir m�su. Savuk�rt, run�jot par tiem tiesiskajiem aktiem, uz kuriem mums b�s j�pamato sava dz�ve, jo nevar iedom�ties, ka vien� dien� vai vien� nakt� m�s rad�sim piln�gi jaunu tiesisko sist�mu, es ierosin�tu l�dz�in�j� 4.panta formulas viet� gandr�z analo�isku p�c satura, bet taj� pa�� laik� nedaudz at��ir�gu tekstu. Tas skan�tu ��di: "Noteikt, ka Latvijas valsts tiek organiz�ta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 77.pantu, k� ar� uz Latvijas PSR sp�k� eso��s Konstit�cijas un likumu norm�m, kas nav pretrun� ar �iem pantiem." L�dz ar to mums b�tu juridiska konstrukcija, kuras ietvaros m�s var�tu organiz�t un realiz�t republikas teritorij� valsts varu. Attiec�bas ar Padomju Savien�bu, manupr�t, 9.panta redakcij� nav pietiekami izv�rsti formul�tas. Es dom�ju, ka m�s visi esam par sarun�m, bez sarun�m m�s nevaram neko izdar�t. Bet, ja m�s esam par sarun�m, tad, izsakot savu poz�ciju, mums j�aicina pret�j� puse izteikt savu, un tas var notikt pie sarunu galda. Un �aj� sakar�b� es ierosin�tu iek�aut ��du normu: "Aicin�t PSRS Augst�ko padomi pasludin�t par sp�k� neeso�u PSRS Augst�k�s padomes 1940.gada 5.augusta likumu par Latvijas Padomju Soci�listisk�s Republikas uz�em�anu Padomju Soci�listisko Republiku Savien�b� k� antikonstitucion�lu, k� t�du, kas run� pretim PSRS Konstit�cijas pras�bai, ka republikas apvienojas br�vpr�t�gi, savas br�vas gribas izpausmes rezult�t�."
Un, beidzot, mans p�d�jais priek�likums. 9.pant� es ierosin�tu papildus iek�aut �pa�u normu, kur� m�s izsak�m gatav�bu, k� es jau teicu, st�ties l�gumattiec�b�s, sadarboties ar Padomju Savien�bu, izteikt gatav�bu izkopt draudz�gas attiec�bas un uz divpus�ju l�gumu pamata izv�rst ekonomisko sadarb�bu ar PSRS, koordin�t �rpolitiku un valsts aizsardz�bu. L�dz ar to m�s rad�tu t�du konstrukciju, kuras ietvaros pats m�su valstiskuma atjauno�anas process b�tu dinamisks, m�s b�tu atv�ru�i durvis sarun�m un tur�tu t�s atv�rtas, jo m�s esam gatavi piedal�ties jaun�s Eiropas m�jas un jaun�s vispasaules tautu sadraudz�bas veido�an�. Paldies par uzman�bu.
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam �arkovam. N�kamais run�s deput�ts �ezbers.
Visus l�dzu savas runas sa�sin�t, bet notiek tie�i otr�di - runas tiek pagarin�tas.
V.�arkovs: */God�tie deput�ti! Patiesi - m�su tauta gaida, lai m�s pie�emam l�mumus. Katru dienu mums, deput�tiem, n�kas atbild�t uz jaut�jumiem par to, kas m�s turpm�k sagaida, kurp m�s ejam. �odien m�s visvair�k satrauc tas, ka ��ietami mier�g� situ�cij� palielin�s spriedze starp cilv�kiem. Attiec�bas starp cilv�kiem pasliktin�s. Da��diem rafin�tiem, klaji rupjiem pa��mieniem tiek palielin�ta spriedze republikas sabiedriski politiskaj� situ�cij�, atsevi��u cilv�ku un veselu kolekt�vu apzi��. Katastrof�li samazin�s vi�u soci�l� aizsarg�t�ba, pastiprin�s uzbrukumi padomju cilv�ku v�sturiskaj�m v�rt�b�m, t�d�m k� Oktobra revol�cija, soci�lisms, marksisms-�e�inisms. Nebeidzas PSKP, milit�rpersonu un visas armijas z�k��ana. Par masveida par�d�bu k��st atteik�an�s no akt�v� dienesta un Padomju Armijas, tiek noz�k�ts viss, kas saist�ts ar padomju iek�rtu, viss krieviskais. Patlaban vair�ku sabiedrisko kust�bu akt�visti, izmantojot demokratiz�cijas apst�k�us, cen�as sa��elt darba cilv�kus p�c nacion�l�s paz�mes. Mask�joties ar nacion�l�s atdzim�anas idej�m, kas ir tuvas katra cilv�ka sirdij, da�i politiskie darbinieki grib pagriezt v�sturi atpaka� un izj�t nostal�iju p�c bur�u�zisk�s k�rt�bas. Atteiku�ies no soci�listisk�s izv�les, ierosina sadal�t cilv�kus kungos - saimniekos un t�dos, kas str�d�, saraut solidarit�tes saites, kas vieno miljoniem visu taut�bu un republiku padomju darba�au�u, izst�ties no Padomju Savien�bas. Pa t�du ce�u mudina iet Tautas frontes l�deri, uz t�du izv�li aicina pilso�u komiteju p�rst�vji. Mums t�ds ce�� nav pie�emams. Lielais vair�kums pils�tnieku, Daugavpils iedz�vot�ju, iest�jas par PSR Savien�b� integr�tu Padomju Latviju, par viengabalainu valsti k� l�dzties�gu republiku feder�ciju ar ties�bu un pien�kumu, patst�v�bas un atbild�bas stabilu l�dzsvaru.
M�s esam par piln�gu republikas ekonomisko patst�v�bu, bet kategoriski pret to, ka tiek sarautas br�l�g�s saites, kas m�s vieno ar visu Savien�bu, t�p�c ka tikai kop�gi m�s varam risin�t sare���tos p�rb�ves uzdevumus gan valst�, gan republik�, gan m�su pils�t�. Pirms da��m dien�m pils�t� notika m�ti��, kur� piedal�j�s t�ksto�iem cilv�ku, un pils�tnieki uzdeva man �o aicin�jumu nodot Augst�kajai padomei. �odien es grib�tu nodot ne tikai �o aicin�jumu, bet ar� 49 Daugavpils ra�o�anas kolekt�vu aicin�jumu, kuru p�rst�vji man burtiski tikko k� piezvan�ja. Es grib�tu nolas�t vienu t�du aicin�jumu - telegrammu, kuru Augst�kajai padomei ats�t�jusi Daugavpils pils�tas str�dnieku komiteja: "Notikumi, kas izv�r�as divpadsmit� sasaukuma pirmaj� sesij�, apstiprina un neatst�j nek�das �aubas par to, ka republik�, sl�pjoties aiz tautas gribas un absol�t�s demokr�tijas izk�rtnes, notiek konstitucion�l�s iek�rtas, padomju varas nomai�a. Demokr�tijas principi tiek sam�d�ti Tautas frontes un t�s piekrit�ju stingr� dikt�ta ietekm�. Tautas frontes vair�kuma frakcija uzspie� deput�tiem, kas p�rst�v Latvijas iedz�vot�jus, noteikumus, programmas un r�c�bu, kas tie�i v�rsti pret cilv�ku, pret darba kolekt�viem. Str�dnieku komiteja, kas p�rst�v 42 t�ksto�us Daugavpils iedz�vot�ju, viennoz�m�gi pazi�o, ka t�d� gad�jum�, ja tiks pie�emti l�mumi, kas v�rsti uz attiec�bu sarau�anu ar Padomju Savien�bu, pils�tas str�dnieki patur sev ties�bas aizst�v�t savas intereses ar vis�s civiliz�taj�s valst�s pie�emam�m metod�m un form�m. M�s br�din�m: ja valsts varas org�ni neaizsarg�s cilv�kus, cilv�ki atrad�s ce�u, k� aizsarg�t pa�iem sevi un savus tuviniekus. Latvijas tautas deput�ti, apdom�jieties, nerota��jieties ar cilv�ku sv�taj�m j�t�m, esiet sapr�t�gi! Daugavpils pils�tas str�dnieku komiteja." Un t�di pa�i aicin�jumi ir sa�emti no 49 Daugavpils ra�o�anas kolekt�viem.
Es grib�tu v�lreiz v�rsties pie visiem m�su deput�tiem un atgriezties pie Konstit�cijas 5. panta. Svar�g�kos valsts dz�ves jaut�jumus izvirza visas tautas apsprie�anai, k� ar� nodod visas tautas nobalso�anai - referendumam, t�p�c m�s, deput�ti, m�s �eit esam devi�i Augst�k�s padomes deput�ti no Daugavpils, gad�jum�, ja tiks pie�emta t�da Deklar�cija, paturam sev ties�bas sar�kot nevis konsultat�vu, bet konstitucion�lu Daugavpils pils�tas referendumu ��d� jaut�jum�: b�t PSRS sast�v� vai neatkar�gas demokr�tiskas valsts sast�v�. Un jaut�jums par Latvijas valstiskumu j�izlemj nevis parlamentam, bet referendumam. Paldies./
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam �ezberam. N�kamais run�s Leon�ds Alksnis.
I.�ezbers: God�tais priek�s�d�t�j, god�tie deput�ti! Vakar m�s aplaud�j�m un priec�j�mies par V�clava Havela apsveikumu, un vakar z�l� bija deput�ti, kuri neaplaud�ja un ar� nepiec�l�s, kad tika sa�emts �is apsveikums. T� ir katra deput�ta individu�l� lieta. Tikai, �odien klausoties m�su debates, es v�lreiz konstat�ju, ka z�l� ir atgriezies vecais dubultstandarts - �ehoslov�ku tautai m�s varam atvainoties par 1968.gada nodar�jumiem, Ung�rijai m�s varam atvainoties par 1956.gada iebrukumu, Afganist�nai m�s atvainoj�mies, bet par to, kas notika 1940.gad� - sta�inisma viszv�risk�kaj� period�, - m�s run�jam, ka t� ir likumsakar�ba, ka tas ir norm�ls process m�su republikas att�st�b�. Es uzskatu, ka katrs god�gs cilv�ks saprot, ka 1940.gada k��das tiek labotas. Vismaz tas ir viens no m��in�jumiem, �odien apsprie�ot un pie�emot �o Deklar�ciju, atdodot tautai vi�as v�rt�bas, kas ir vi�as sv�ts �pa�ums. Es �oti negrib�tu, lai dubultstandarts atkal atgrieztos �eit, m�su z�l�. T�ds, k�ds ir domin�jis visas m�su valsts dz�v� p�d�jo 50 gadu laik�. Man bija �oti �patni klaus�ties, kad deput�ts Rubiks teica, ka vi�� run� visu Latvijas komunistu v�rd�, darba�au�u v�rd�. Es v�lreiz gribu pateikt, ka Latvij� past�v Latvijas neatkar�g� Komunistisk� partija un m�su at��ir�ba ir t�da, ka m�s atbalst�m latvie�u tautu un Latvijas zemi, bet j�s st�vat uz platformas, un man grib�tos pateikt, ka platforma ir kust�gs j�dziens, un �aj� sakar�b� v�lreiz uzsv�rt, ka �is ir �oti principi�ls moments, un Latvijas neatkar�g� Komunistisk� partija atbalsta �os dokumentus.
Man grib�tos pateikt, ka m�s atbalst�m �o dokumentu kompleksu, kas �odien tika izvirz�ts un iesniegts. Tas nav bez nepiln�b�m un, es dom�ju, ka redakcijas komisija un ar� m�s uzst�joties ienes�sim savus papildin�jumus. Es grib�tu izteikt p�ris savus. Pirm�m k�rt�m, Deklar�cija ir dokuments, kur� izv�rt� m�su sare���to dz�ves ce�u �aj� gadsimt�. Tikt�l es varu atbalst�t to, kas ir pausts �aj� dokument�, ar piebild�m, kuras izteica kol��is deput�ts Plotnieks. Bet t� ir pag�tne. Vien�gais punkts, kas run� par n�kotni, ir dev�tais. Un �� punkta p�d�jais teikums skan ��di: "Sarun�m ar PSRS vald�bu izveidot komisiju." Es uzskatu, ka tas ir par maz pateikts, par �auru pateikts, jo, k� j�s zin�t, uz v�rdu "sarun�m" sekos moment�ls pretsitiens. Runa ir par konsult�cij�m, par pla�a m�roga divpus�j�m attiec�b�m. Un, nenoliedzami, lai dejotu, ir vajadz�gi divi, t�p�c mums ir j�atst�j iesp�ja atbild�t, iesp�ja �im dialogam, pla��kam dialogam. Es ierosinu papla�in�t - "Vald�bas komisiju". Dom�ju, ka mums ir vajadz�gs daudz pla��ks dialogs vald�bu l�men�. Es ietvertu �eit ar� deput�tus, ietvertu ar� sabiedrisko organiz�ciju p�rst�vjus. Tikai t�d� veid� tas ir iesp�jams k� pla�a veida dialogs, tikai t�d� veid� m�s ar� uzklaus�s.
Un ��s Deklar�cijas starptautiskais aspekts. Es �oti grib�tu, lai m�s �odien saprastu, ka Deklar�cijas noz�me ir daudz pla��ka par to, ko v�las m�su tauta. Runa ir par m�su atgrie�anos Eirop�, atgrie�anos pasaul�. Ar� citos dokumentos, es tagad tos nemin��u, mums ir j�run� par iek�au�anos "Helsinki-2" proces�. Mums ir j�prasa vismaz nov�rot�ja statuss �aj� p�rejas period�. Un m�s par to run�jam �oti skaidri un konkr�ti.
Un v�lreiz es grib�tu l�gt pla��ku sabiedrisko b�zi, ne tikai izejot no vair�kuma parlament�, kur� visnota� ir apsveicams. Deklar�cija ir j�pie�em �odien. To gaida latvie�u tauta, to gaida Latvijas iedz�vot�ji, kuri grib saist�t savu likteni ar patiesu n�kotni bez dubultstandartiem un ticot mums. Paldies.
Priek�s�d�t�js: Zin�t, koordin�cijas darb� ieviesusies k��da. Leon�ds Alksnis v�rdu nav l�dzis. Bet mums bija z�m�te, kur� t� ierakst�ts. T�p�c es atvainojos. V�rdu dodu Indulim B�rzi�am, p�c tam run�s deput�ts ��ipcovs.
I.B�rzi��: Cien�jamie deput�ti, mani v�l�t�ji! Es dom�ju, ka, pie�emot tik svar�gu dokumentu, k�du m�s �odien pie�emam, ir j��em v�r� gan st�voklis pasaul� kopum�, gan st�voklis Eirop�, gan, neap�aub�mi, st�voklis Padomju Savien�b�. Baltijas valstu iedz�vot�ju c��a par savas neatkar�bas atjauno�anu ir cie�i saist�ta ar Padomju Savien�bas republiku, taj� skait� Krievijas, demokr�tisko kust�bu, c��u par saviem m�r�iem un uzdevumiem. Lozungs "Par m�su un j�su br�v�bu" k� v�l nekad agr�k skan gan Maskav�, gan �e�ingrad�, gan Ukrain�, gan Sib�rij�. Es atg�din��u, ka 1968.gad�, protest�jot pret jau notiku�o agresiju �ehoslov�kij�, uz Sarkan� laukuma izn�ca tikai �etri drosminieki. �ogad Pirm� Maija demonstr�cijas laik� vair�ki desmiti t�ksto�i Maskavas un citu pils�tu iedz�vot�ju pras�ja br�v�bu, br�v�bu nevis sev, bet br�v�bu Lietuvai. Un vispopul�r�k� karoga kr�sas �aj� demonstr�cij� bija Lietuvas karoga kr�sas. Baltijas un, prec�z�k, ar� m�su neizl�m�ba vai m�su sak�ve b�tu sak�ve ar� vis�m demokr�tiskaj�m kust�b�m Padomju Savien�b�. �o l�mumu no mums gaida ne tikai Latvijas tauta, �o l�mumu gaida ne tikai br��i Lietuv�, �o l�mumu no mums gaida visa Krievija, visa demokr�tisk� Krievija, t� Krievija, kurai pieder n�kotne un ar kuru mums dz�vot blakus m���gi m��os. Jo nekur citur m�s ta�u nep�rcelsimies. Un, protams, nevar b�t br�va t� tauta, kas apspie� citas tautas. Tad atbr�vosim �o tautu no �� uzdevuma apspiest k�du tautu. Jo cita ce�a nav. Pret�j� gad�jum� mums atkal n�ksies nosl�d�t totalit�risma purv�, uz vietas �aj� gad�jum� st�v�t nevar.
Un, otrk�rt, Eiropa. Tur notiek �oti dinamiski procesi. Pirmk�rt, �eit ir j�run� par Austrumeiropas dekomuniz�ciju, otrk�rt, par V�cijas atkalapvieno�anos un, tre�k�rt, par jaunu attiec�bu starp Eiropas valst�m veido�anos. Tas viss liek mums pasteigties, lai pasp�tu ielekt �aj� jaunaj� Eiropas k�rt�b�. Es te gribu piln�b� atbalst�t pirms manis run�ju�o deput�tu �ezberu, kur� uzsv�ra, ka m�su vieta Helsinku proces�, �� procesa turpin��an�s ir �oti svar�ga.
Un �o vietu neb�s iesp�jams ieg�t, ja m�s �odien nepie�emsim Deklar�ciju. Jo �eogr�fiski m�s ta�u joproj�m atrodamies Eirop�. T�tad gan Austrumi, gan Rietumi, gan tie procesi, kas notiek dienvidos un zieme�os, liek mums pasteigties. Un �o visu procesu anal�ze �auj izdar�t secin�jumu - ir laiks. Tagad vai nekad!
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam ��ipcovam. Man te nedaudz j�konsult�jas ar frakcij�m, jo es j�tu, ka es p�rk�p�u l�mumu.
O. ��ipcovs: */God�tais priek�s�d�t�j, god�tie kol��i! Nospiedo�ais vair�kums m�su z�l� var nobalsot par to, lai neb�tu Otr� pasaules kara, vai, iesp�jams, atcelt t� rezult�tus. Nospiedo�ais vair�kums z�l� var nobalsot par to, ka balts ir melns, un par to, ka melns ir balts. Un tom�r, god�tie kol��i, es l�dzu uzman�gi uzklaus�t manu viedokli, kas nesakr�t ar �� nospiedo�� vair�kuma viedokli. Mums atkal, nu jau kuro reizi v�stur�, liek priek�� iesaist�ties kauti��, bet p�c tam tikt skaidr�b�. J�s zin�t, kas no t� ir izn�cis. Ta�u es gribu sac�t, ka mums ir sava galva uz pleciem un mums nav j�seko kaut k�dam paraugam. Mums ir savs ce�� ejams. Mums rodas jauns monopols uz dom�m, uzskatiem, gais� atkal lidin�s lozungs: "Kas nav ar mums, tas ir pret mums." Un es nekad neaizmirs��u latvie�u taut�bas v�l�t�ju, kura teica: "Ja j�s iev�l�s, tad dariet kaut ko attiec�b� uz telev�zijas un radio programm�m. Agr�k nevar�ju aizklaus�ties - PSKP, PSKP, PSKP! Tagad iesl�dzu informat�v�s programmas - Tautas fronte, Tautas fronte, Tautas fronte!" Es dom�ju, ka �� v�l�t�ja ir izteikusi daudzu cilv�ku domas.
Pr�tojot par Latvijas v�sturi, es bie�i dom�ju: k�p�c nostal�iju izj�t nevis par laika posmu no 1920.gada l�dz 1934.gadam, bet galvenok�rt par p�d�jiem se�iem gai�ajiem gadiem? Tad par godu liegtaj�m br�v�b�m tika uzcelts br�ni���gs piemineklis. Es �aj� z�l� piemin�ju paz�stam� latvie�u aizrobe�u v�sturnieka Edgara Andersona v�rdu. Vi�� sav� gr�mat� "Latvijas v�sture. 1920 - 1940. �rpol�tika" teicis: "Autorit�rais re��ms �rk�rt�gi c�la latvie�u tautas nacion�lo apzi�u." Apl�kojiet izst�di "Latvija starp diviem pasaules kariem". �oti pam�co�a izst�de! 1922. gads - 30 krievu �imn�zijas, p�d�jos se�os gai�ajos gados krievu �imn�ziju skaits samazin�j�s 15 reizes, proti, paliku�as tikai divas. Visu 20 gadu laik� bija ap 53 latvie�u �imn�zij�m. Krievu cilv�kam ir par ko padom�t �aj� izst�d�. Ir par ko padom�t man k� tautas izgl�t�bas p�rst�vim, raugoties uz m�sdienu augst�k�s izgl�t�bas tendenc�m republik�. Visai nesen laikraksta "Atmoda" numur� LTF darbinieks teica: "Mums veidojas vesel�gs nacion�lisms." �oti pamatots atzinums. Personiski es neuzskatu v�rdus "nacion�lists" un "nacion�lisms" par lamuv�rdiem, t�pat k� par lamuv�rdiem neuzskatu v�rdus "komunisms", "komunists", "soci�lists", "soci�lisms". Tas ir p�rliec�bas jaut�jums. Starp citu, Ulmanis visu savu m��u bija pret soci�lismu un neatzina t�das kust�bas k� "Jaun� str�va" paustos uzskatus. Vi�� teica, ka "tie grauj nacion�lismu, tautiskumu, vienpr�t�bu un vienot�bu" (es cit�ju vi�a runu, kas teikta 1937. gad�). Hitlers taj� pa�� laik� uztv�ra divas labas, aizraujo�as idejas - nacion�lismu un soci�lismu, lai sak�d�tu v�cu tautu. K�p�c es par to run�ju? T�p�c, ka nacion�lisms ir liels un varens sp�ks. Un tas j�atz�st, �emot v�r� m�su republikas dz�vi p�d�jos divos gados. Es tikai grib�tu sac�t, ka nav vesel�ga vai nevesel�ga nacion�lisma. Ir parasts nacion�lisms, un par to nekautr�joties j�run�. Es grib�tu teikt, ka nacion�lisma vado�i, izmantodami �o vareno ideju, p�d�j� laik� ir guvu�i lielus pan�kumus latvie�u tautas vid�, kas b�t�b� ir dzi�i internacion�la. Bet es ticu latvie�u tautas pozit�vaj�m �pa��b�m - t�s neparastajai darba m�lest�bai, atjaut�gumam, disciplin�t�bai, tieksmei p�c izgl�t�bas, precizit�tei, lab�m organizatoriskaj�m sp�j�m. Tiesa gan, aizrobe�u koment�t�ji uzsver, ka politiskaj� dz�v� latvie�i nav elast�gi, ka vi�i tiecas virz�ties uz priek�u, neatz�stot kompromisus un elast�gu pieeju, ka vi�i sp�j asi uzbrukt tiem, kas iet pa citu ce�u, un noraida izv�les iesp�ju. Bet lai tas paliek uz aizrobe�u nov�rot�ju sirdsapzi�as. Es dom�ju, ka elast�ga pieeja tom�r uzvar�s. Tagad vai nekad. Tas ir b�stams bacilis, �oti b�stams.
Mums cilv�ces priek�� j�apzin�s glob�l� atbild�ba par jaun�s dom��anas uzvaru miera v�rd� vis� pasaul�, par parit�tes saglab��anu starp Austrumiem un Rietumiem. Gogolis sav� darb� "Izmekl�tas vietas no sarakst��an�s ar draugiem" ir �eni�li paredz�jis, k�das sekas var b�t idejas fan�ti�u darb�bai: "Lepnums par savu pr�tu, lepnums par savu skaidr�bu, kas sasniedz drausm�gu gar�go att�st�bu, - t�s ir briesmas, kas atrodas mums blak�m. Cilv�ks, kas tic savai skaidr�bai, savu ideju t�r�bai un p�r�kumam, �� m�r�a d��, t� skaidr�bas d�� ir gatavs pazudin�t visu cilv�ci." T�p�c Gogolis turpina: "Nu jau pat gudri cilv�ki pret�ji savai p�rliec�bai s�k run�t melus tikai t�p�c vien, ka lepnums ne�auj citu priek�� atz�t k��du, jo viens vien�gs niknums valda p�r pr�tu." Cik m�sdien�gi skan, vai nav tiesa? T�p�c b�tu ide�li, ja m�s m�su situ�cij� atteiktos no konfront�cijas un roku rok�, kop�giem sp�kiem, izmantojot visas savas zin��anas, celtu jauno Latviju k� starpnacion�las sadarb�ba paraugu.
�odien tikai viena ideja var re�li apvienot visus Latvijas iedz�vot�jus - kop�gi �stenot ekonomisko un politisko patst�v�bu, lai uzlabotu dz�ves kvalit�ti. Jau sen ir laiks �erties pie ekonomikas. Ir nepiecie�amas t�das ekonomisk�s attiec�bas, kur�m past�vot cilv�ks neb�tu ieinteres�ts slikti str�d�t, ir nepiecie�ama visu �pa�uma formu sacens�ba, ieskaitot priv�t�pa�umu, nepiecie�amas tirgus attiec�bas un elast�ga nodok�u sist�ma. Vienot� visas Savien�bas tirgus telp� j�darbojas l�dzties�giem partneriem, vi�iem j�dod atlaides un priek�roc�bas sal�dzin�jum� ar citiem �rvalstu partneriem. Pamatojoties uz jauno Savien�bas l�gumu, m�s var�sim atrisin�t daudzas probl�mas. Ja tas izdosies, tad es, mani d�rgie kol��i, bez jebk�das k�adas, bez jebk�das steigas jums pievieno�os, t�pat k� pievienosies ar� p�r�jie iedz�vot�ji, kuri protest� pret �odien ierosin�to l�mumu. L�k, k�p�c es nevaru atbalst�t neatkar�bas Deklar�ciju un uzskatu �o dokumentu par rupju politisku un ekonomisku k��du, kas tautai nodar�s zaud�jumu. Es aizst�vu savu v�l�t�ju intereses, to v�l�t�ju, kuri dz�vo Maskavas, Kijevas, Daugavpils, Ludzas un citu ielu graustos, kuri dz�vo drausm�gos komun�lajos dz�vok�os Kirova iel� 101 un 103. �iem cilv�kiem jau t�pat nekl�jas viegli, vi�iem vajadz�gi ekonomiskie pan�kumu, nevis bado�an�s br�v�b� un upuri. Es esmu par referendumu./
Priek�s�d�t�js: Gribu l�gt jums padomu. Manus p�li�us, aicinot run�t �s�k, k� j�s jut�t, da�i deput�ti ��ma v�r�. Es vi�iem sirsn�gi par to pateicos. Da�i r�koj�s glu�i otr�di - ar� to j�s jut�t. Lai kaut k�d� veid� sabalans�tu sarakstu, man ir priek�likums ierobe�ot run�t�ju skaitu. Es saskait�ju pieteiku�os, un izn�k t�, ka paliek deput�ts D�manis un deput�ts Vulfsons. Es saprotu, ka man protest�s deput�ts Aleksejevs un deput�ts Alksnis, bet te ir ar� citi.
A.Aleksejevs (no z�les): */L�dzu atvainojiet, ka m�s tie�i tagad praks� redz�j�m visas Nolikuma par frakcij�m nepiln�bas, proti, Nolikums par frakcij�m �oti atg�dina 1939.gada paktu, kuru �odien visi kritiz�. Laiks ir sadal�ts starp div�m frakcij�m, bet tiem, kuri atrodas starp ��m frakcij�m, nav pat ties�bu izteikt savu viedokli. T�p�c es v�r�os pie jums, Anatolij Valerjanovi�, varb�t j�s varat man turpm�k dar�t zin�mas t�s dienas, kad es dab��u v�rdu, bet p�r�j�s dien�s es varu atrasties m�j�s un nodoties citam darbam. Ta�u, ja m�s �odien run�jam par Deklar�ciju, es p�rst�vu Interfronti un pieprasu, lai man dod ties�bas izteikties./
Priek�s�d�t�js: */Vai j�s, �emot v�r� to, ka par katru jaut�jumu esat run�jis divas, tr�s un pat �etras reizes, varat apsol�t, ka run�sit piecas min�tes?/
A.Aleksejevs: */J�, varu./
J.Boj�rs: Frakcija nobalsoja par sarakstu, kas uzst�sies no frakcijas. Es biju �aj� sarakst�, tagad redzu sarakstu, tur ir salikti numuri�i, turkl�t �oti interesant� k�rt�b�, ne t�d�, k� tika izlemts vakar frakcij�.
Priek�s�d�t�js: J�s piecas min�tes varat run�t.
J.Boj�rs: Pacent��os iek�auties, kaut gan man ir juridisks pamatojums. Varb�t min�ti vai p�ris p�rsnieg�u.
Priek�s�d�t�js: Es p�c piec�m min�t�m zvan��u. L�dz �im es negrib�ju kol��us p�rtraukt.
No z�les: Es atvainojos, priek�s�d�t�j! P�c dabas �oti kautr�gais deput�ts Berklavs ir pieteicies run�t, bet vi�am v�rdu nedod. Vi�� aiz savas kautr�bas, dabiski, neatg�dina, bet es tom�r at�au�os atg�din�t.
Priek�s�d�t�js: J�s tikko run�j�t, deput�t Aleksejev. Mums katram ir priek�likumi. Paskatieties, cik �eit s�� deput�tu! L�dzu frakcijas vad�t�ju Godmani.
I.Godmanis: Es sapratu, ka god�tais padomes priek�s�d�t�js apsol�ja dot 5 min�tes deput�tam Aleksejevam, t�pat �eit izskan�ja kandidat�ras, kas var�tu uzst�ties... Mans priek�likums ir t�ds - dot v�rdu v�l �etriem cilv�kiem: t.i., deput�tam Aleksejevam...
Priek�s�d�t�js: Es varu nolas�t: Aleksejevs, Boj�rs, D�manis, Vulfsons.
I.Godmanis: Man ir priek�likums - debates var�tu nosl�gt deput�ts �v�ns.
Priek�s�d�t�js: Es atvainojos, bet vi�� nav l�dzis v�rdu. T�tad, god�tie kol��i, man �eit ir v�l citas z�m�tes. Varb�t norun�sim t� - deput�ti Aleksejevs, Boj�rs, D�manis, Vulfsons. Mums ir da��di viedok�i, es �oti labi saprotu �o situ�ciju, saprotiet mani ar�. Es tagad iesl�g�u re�istr�cijas re��mu. Ir iesl�gts re�istr�cijas re��ms, nospiediet jebkuru podzi�u, t� j�s re�istr�. Vai varu l�gt rezult�tu? T�, deput�t Geid�n, l�dzu, piere�istr�jieties! M�s tagad pa�i varam vad�t �o procesu, jo esam apm�c�ti. T�l�t b�s rezult�ts - 194. Es iesl�g�u balso�anas re��mu: kuri ir par to, lai pie��irtu m�su kol��iem Aleksejevam, Boj�ram, D�manim un Vulfsonam v�rdu, protams, �emot v�r� vi�u sol�jumus, l�dzu balsot! Iesl�dzu balso�anas re��mu, tagad balsojiet. Izsakiet savu attieksmi par, pret vai atturas. L�dz ar to m�s debates par �o jaut�jumu nosl�gsim. Es vienu "pret" no�emu nost, jo k��d�jos, es esmu "par", t�tad - 123 par. L�mums ir pie�emts. Jums, kol��i Aleksejev, v�rds.
A.Aleksejevs: */God�jamie republikas pilso�i! �odien m�s pie�emam vai apsprie�am �rk�rt�gi svar�gu dokumentu. Es gribu pateikt da�us v�rdus par savu poz�ciju. Es uzskatu, ka t�du svar�gu dokumentu, kas nosaka m�su tautas likteni desmitiem, bet varb�t pat simtiem gadu uz priek�u, nevar pie�emt div�s un pat trij�s stund�s. Mums ir vispus�gi j�apsprie� �� dokumenta pie�em�anas iesp�jam�s sekas. Laika tr�kuma d�� es pakav��os tikai pie viena priek�likuma, kas izskan�ja Latvijas PSR tautas deput�tu kopsapulc�. Vis� nopietn�b� daudzas reizes par��in�sim, ko mums noz�m� cenu cel�an�s, ra�o�anas apjoma sa�aurin��an�s, bezdarbs, dz�ves l�me�a visp�r�ja pazemin��an�s. Vai tauta t�dos apst�k�os sp�s salied�ties, vai t� neatteiksies no m�su programmas? Un es piekr�tu �im deput�tu sapulc� izteiktajam viedoklim, t�p�c grib�tu, lai Ministru padomes priek�s�d�t�js mums pasaka, kas m�s sagaida, un lai tauta izlemj, var tam piekrist vai nevar.
No otras puses, god�tie deput�ti, es dzird�ju �eit daudzus run�t�jus, un daudzus no vi�iem es saprotu, grib�ju vi�iem tic�t, bet ne vienm�r man tas izdev�s. Es noklaus�jos deput�tu Belu, un man gandr�z asaras saries�s ac�s, bet es atcer�jos, k� Bela kungs p�c stipra kaifa uzst�j�s �urn�listu kongres�, kad vi�� br�din�ja, ka cilv�ki pl�d�s proj�m no Latvijas, un kad vi�� teica, ka, l�k, t�dus likumus m�s pie�emsim, tad es no citas puses raugos uz citiem cilv�kiem. Es klausos vi�u argumentos un dom�ju: nu, kas, piem�ram, trauc�ja Gorbunova kungam, kur� ne jau pirmo dienu s�� pie Prezidija galda, kas, piem�ram, trauc�ja Bre�a kungam, kas trauc�ja tiem �rstiem, kuri nevar�ja iz�rst�t m�su paz�stamos dzejniekus un rakstniekus, kas trauc�ja atrast noziedznieku, bet vi�i visi ta�u bija m�su augstskolu audz�k�i - pamattaut�bas iedz�vot�ji, un reiz�m es dom�ju, vai Maskava mums nav vajadz�ga t�p�c, lai m�s savu nekompetenci noveltu uz to. Un tad, l�k, es s�ku �aub�ties. Ja m�s tagad aicina nov�rsties no Maskavas tie pa�i cilv�ki, kuri pirms tam ir novedu�i m�s l�dz katastrofai, vai tad var uztic�ties vi�u sol�jumiem un vi�u aicin�jumiem? Un tas ir �oti nopietni. J�s dzird�j�t, ko teica �ezbera kungs, kuru b�t�b� atst�din�ja no darba par to, ka vi�� netika gal�. Vi�� izveidoja jaunu partiju un nost�j�s t�s priek�gal�. T�du piem�ru ir pietiekami daudz. T�p�c ka cilv�ki grib sev zin�mus labumus.
Ja run�jam konkr�ti, god�tie kol��i, es p�c pusdien�m paguvu izlas�t Deklar�ciju, un, l�k, kas, man ��iet, te ir j�maina. Otraj� rindkop�, s�kot ar v�rdiem "1940.gada 17.j�nij�" un t�l�k, es grib�tu aizst�t v�rdus ar ��du fr�zi: "1940.gada 17.j�nij� notika atgrie�an�s pie nacion�l� valstiskuma, Latvij� tika atjaunota padomju vara un Latvijas Soci�listisk� Republika k�uva par Padomju Savien�bas sast�vda�u." Es dom�ju, j�s man piekrit�sit, ka tie ir Gorbunova kunga v�rdi. Esmu ar mieru atsaukt savu priek�likumu, ja Gorbunova kungs pateiks vai apstr�d�s, �o savu izteikumu un pier�d�s, ka tas bijis nepareizs./
Priek�s�d�t�js: */M�su diskusija, god�tais Anatolij Georgijevi�, turpin�sies, ta�u es protest�ju un izsaku jums nopietnu aizr�d�jumu: j�s apvainoj�t deput�tu Belu. Un t�p�c, ja j�s t� turpin�sit, es glu�i vienk�r�i b��u spiests izveidot �tikas komisiju, lai t� izskata �o jaut�jumu./
A. Aleksejevs: */Es v�rds v�rd� cit�ju deput�ta Bela v�rdus, kad vi�� teica: "Es s�d�ju un kaifoju." Un t�l�k k� tekst�./
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Boj�ram, n�kamais run�s D�manis.
J.Boj�rs: Cien�jamie deput�ti un cien�jamais priek�s�d�t�j! Man �oti j�atvainojas, ka sava uzst��an�s j�uzs�k ar protestu. Es kategoriski protest�ju pret to, ka ir deput�ti, kas 10 reizes dab� v�rdu, vismaz tr�s t�di ir z�l�. Un, kaut mana uzst��an�s tika izlemta frakcij�, man ir j�protest�, lai dab�tu �o v�rdu. J�s mani atvainojiet, es uzskatu, ka mums ir j�nobalso par reglamentu un pie t� stingri j�turas. Un nedr�kst b�t da��du kategoriju deput�ti. Ja mums uzst��an�s ir s�ku��s, tad 5 min�tes katram, ja uzst�jas 5, ja 10, tad visi 10. Es dom�ju t�.
T�l�k vispirms par tekstu. Es vismaz tr�s reizes esmu uzst�jies frakcij� un �oti atvainojos, ka man n�ksies atk�rtoties, bet cent��os run�t �oti, �oti �si, konkr�ti un �tri. Pirm�m k�rt�m, es uzskatu, ka �� Deklar�cija ir j�pie�em oblig�ti, jo bez neatkar�bas nevar neko izdar�t. Un to es grib�tu pateikt m�su krievu taut�bas iedz�vot�jiem, kas tagad skat�s �o p�rraidi.
*/D�rgie biedri! Krievvalod�gie iedz�vot�ji, kuri klaus�ties m�s, l�dzu, �emiet v�r�: ja m�s tagad nek��sim neatkar�gi, m�s jums nek�das ties�bas visp�r nevar�sim garant�t. Ne tiem, kuri tagad dz�vo graustos, k� �eit tika sac�ts, ne tiem, kuri gras�s kaut k� uzlabot savu st�vokli. K�p�c tas t�, es pateik�u mazliet v�l�k. Lai garant�tu jums k�das ties�bas, republikai pa�ai ir vajadz�gas ties�bas. Pret�j� gad�jum� t� neko garant�t nevar. Tas jums ir j�saprot./
Par Deklar�cijas tekstu. Es jau vair�kk�rt uzst�jos par to un teicu, ka nedr�kst b�t ��d� svar�g� starptautisk� dokument� nek�du ap�aub�mu t��u, par kur�m, k� saka, zin�tnieki str�das. Un l�dz ar to es v�lreiz atg�dinu, ka visas ��s t�zes ir sp�k� de iure l�dz �im br�dim. Es tam pamatojumu esmu devis vair�kk�rt. Manupr�t, nevar past�v�t republika, ja nepast�v viens no t�s galvenajiem trim elementiem - teritorija, iedz�vot�ji, virsb�ve, kura tika fiziski izn�cin�ta. Cilv�kus no��va, izn�cin�ja nometn�s. K� var past�v�t republika, ja noslepkavota visa virsb�ve? Nevar past�v�t. Frakcij� es v�l uzst�jos par to, ka mums �aj� Deklar�cij� oblig�ti ir j�izskaidro, k�p�c m�s tagad no ��s br�ni���g�s valsts izst�jamies, no valsts, kuru vada cilv�ks, kas Rietumu pasaul� ir atz�ts par 10 gadu lab�ko cilv�ku. Tas mums j�izskaidro vismaz ar vienu teikumu. T�p�c es ierosinu...
Priek�s�d�t�js: God�tais Boj�r, es atvainojos, run�jiet, l�dzu, l�n�k.
J.Boj�rs: J�s man laiku limit�jat, t�p�c man j�run� �tr�k. T�tad pirmaj� lappus� aiz piekt�s rindkopas iestarpin�t tekstu: "�emot v�r� to, ka ne tikai netiek pild�ti PSRS vald�bas sol�jumi pie��irt re�lo suverenit�ti savienotaj�m republik�m, bet tie�i otr�di - Padomju Savien�b� tiek iedibin�ta v�l vair�k centraliz�ta absol�t� vara". Pie �� jaut�juma, ja man atliktu laiks, es apst�tos mazliet v�l�k, koment�r�. Otraj� lappus� tre�aj� rindkop�, otraj� rindi�� p�c v�rda "teritorija" ielikt kolu. Es absol�ti neatbalstu kaut k�das m�ksl�gi rad�tas juridiskas konstrukcijas. S�kum� m�s kaut ko apstiprin�m, p�c tam atkal atce�am un atst�jam tikai noteiktu pantu skaitu. T�p�c es atbalstu profesora Plotnieka variantu, ka mums j�pasaka, kurus pantus Latvijas Republikas Konstit�cij� m�s atjaunojam un kurus uzskat�m par sp�k� eso�iem. P�d�j�s lappuses pa��s beig�s es v�lreiz atg�dinu, ka j�noskaidro, vai 1920.gada miera l�gumu Krievija, respekt�vi, Padomju Savien�ba, uzskata par sp�k� eso�u vai ne. Tas mums v�l j�noskaidro, jo, lai l�gums b�tu sp�k�, tas j�atz�st ab�m pus�m. T�p�c �� l�guma principus m�s atbalst�m, jo tas ir m�su interes�s. V�rdus "joproj�m sp�k� eso�o" es ierosinu iz�emt un rakst�t aiz v�rda "l�gumu": - "un citiem starp Latvijas Republiku un PSRS nosl�gtajiem l�dzties�gajiem l�gumiem". Jo t�di l�gumi bija.
Un v�l es gribu atbild�t, atvainojiet, krieviski, jo man latvie�i nav j�p�rliecina, k�p�c j�pie�em �� Deklar�cija. Bet p�ris v�rdus es gribu atbild�t biedram Rubikam, kas �eit uzst�j�s. Es gribu teikt t�: ja biedrs Rubiks uzst�j, ka vi�� vada organiz�ciju, kura tagad b�s galvenais izl�dzino�ais un politiski stabiliz�jo�ais sp�ks, tad biedram Rubikam, manupr�t, nevajadz�tu uzst�ties tikai ar vienpus�j�m zi��m, apskaidrot tikai vienu fakta pusi. Diem��l ar� m�su prese, latviski raksto�� prese, ar to gr�ko. Piem�ram, vi�� teica, ka Padomju Armijas ien�k�ana, apm�ram t�da bija t� fr�ze, pagl�ba no v�cu iebrukuma.
*/J�, piedodiet, es grib�tu p�riet uz krievu valodu, lai krievvalod�gie iedz�vot�ji saprot.
Biedrs Rubiks teica, ka Padomju Armija pagl�ba no v�cie�u uzbrukuma. Tur jau ir t� tra��dija, ka nepagl�ba, t�p�c ka karadarb�ba, armija, tas ir, kar�, pirmaj� period� 1940.gad� diem��l risin�j�s tikai septi�as dienas. Nepagl�ba - t� jau ir t� tra��dija. T�p�c nevajag teikt, ka pagl�ba. Atbr�voja, j�, bet atbr�vo�an� piedal�j�s ar� latvie�i. T�l�k. Atkal, no otras puses, t�di vienpus�gi pazi�ojumi: ko dom�ja latvie�i, kas s�d�ja bur�u�ziskajos cietumos? L�dzu, atvainojiet, d�rgie biedri, bet ko dom�ja tie, kuri Sta�ina laik� s�d�ja nometn�s? Vai to k�ds ir pajaut�jis? Vai las�j�t br�ni���go L��a rakstu, kas nesen bija public�ts laikrakst� "Izvestija"? Vi�� teica, un tas ir pareizi, ka p�c statistikas Sta�ina laik� Padomju Savien�b� vien faktiski ir nogalin�ti 70 t�ksto�i latvie�u v�rie�u. Faktiski visi v�rie�i no tiem 200 t�ksto�iem, kas dz�voja Padomju Savien�b�. Ko dom�ja �ie cilv�ki, kuru liel�k� da�a bija komunisti un kurus lika pie sienas? Vai k�ds to ir pajaut�jis? Es v�l gribu teikt, ka kategoriski nepie�emu draudus, kas �eit izskan�ja par to, ka, l�k, v�l�t�ji pretosies Latvijas PSR Augst�k�s padomes likumu un l�mumu pie�em�anai. Es ar� uzst�jos Daugavpil�, bet ne biedrs �arkovs, ne ar� k�ds cits man neko taml�dz�gu diem��l neteica. Toties Daugavpils biedri (l�k, man ir divdesmit z�m�tes, man ir dokuments, m�s �aj� sakar�b� iesniedz�m Gorba�ovam piepras�jumu) protest�ja pret biedra Alk��a runu, kur� vi�� aicin�ja krievus iziet iel�s un piepras�t atdal��anos no Latvijas. Es varu par�d�t ��s z�m�tes. T�p�c, biedri, nevajag izvirz�t kompromit�jo�us variantus, v�l jo vair�k to nevajadz�tu dar�t biedriem, kuri p�rst�v, k� vi�i pa�i saka, valdo�o partiju. Atvainojiet, man nepietiek laika, lai turpin�tu./
Priek�s�d�t�js: Vai m�s tagad varam nomierin�ties un uzklaus�t v�l divus run�t�jus, vai ar� mums ir j�pazi�o p�rtraukums? V�rds deput�tam D�manim, p�c tam run�s deput�ts Vulfsons. Ta�u m��in�sim iztikt bez emocij�m, jo j�s pa�i saprotat, ka m�su darbam tas nen�k par labu.
S.D�manis: Cien�jamie deput�ti! M�su frakcijai tika izteikti p�rmetumi, ka mums b�tu bijis j�zina, kas �odien notiks. Bez �aub�m, m�s to paredz�j�m, kas �odien var b�t, ta�u j�s, d�rgie draugi, jaucat publicistiku ar politiskajiem dokumentiem un manifest�ciju - ar parlamenta s�di. Tie�i t�p�c es neesmu sagatavojies uzst�ties un man ir j�lasa, kaut gan es parasti run�ju no galvas. Zin�t, ir �oti viegli nobalsot par neatkar�bu, ir �oti viegli ar rakst�tiem v�rdiem p�rvilkt sv�tru piecdesmit kopdz�ves gadiem PSRS sast�v� un izlikties, ka nekas nav bijis. Gr�t�k ir izspriest, k� dz�vosim t�l�k un ko dar�sim. M�s aizmirstam, ka neatkar�ba ir ne tikai tautas privil��ija, bet ar� �oti liela atbild�ba. Par k�du atbild�bu �odien var b�t runa, ja neatkar�bas Deklar�cija ir apaugusi ar v�st�jumiem un aicin�jumiem, kuriem v�r�bu piev�rs�s tikai r�t vai par�t? M�s skaisti izskat�simies �rzemju av��u slej�s, m�su god�jamo priek�s�d�t�ju film�s, un tas ar� var izr�d�ties viss. Vakar es nesveicu Landsber�i ne jau t�p�c, ka man ir sliktas manieres, es ar� parasti piedodu cilv�kiem, jo uzskatu, ka vi�iem ir ties�bas b�t t�diem, k�di vi�i ir, bet es nekad nepiedo�u bezatbild�bu politi�iem un telev�zijas korespondentiem. Lietuva p�rv�r�as par pasaules ubagu, par to var �ausmin�ties, bet ko tas dod? V�sture nav labdar�bas virkn�jums, un tas ir j��em v�r�. Es negribu, lai Latvij� notiktu tas pats. M�s nepareizi v�rt�jam lielo pasaules politiku. N�cija vairs nav pasaules naba, m�s to esam aizmirsu�i. M�s pa�reiz nepareizi v�rt�jam ar� ekonomisko situ�ciju. �eit bija runa par to, ka Latvija var b�t starpnieks. Ta�u tagad nav viduslaiki, t�da starpnieka funkcijas nevienam nav vajadz�gas, nemaz nerun�jot par iel�k�anu Eiropas vilcien�, jo tas prasa pavisam citu ekonomisko strukt�ru.
Nedaudz par v�sturi. M�s �oti vienk�r�oti v�rt�jam 1940.gadu, Saeima at��ir�b� no mums diezgan prec�zi p�rzin�ja lielo politiku. L�mumus par valstiskumu toreiz ietekm�ja gan Hitlera politika, gan Sta�ina politika, gan Ulma�a politika, gan pati ekonomisk� situ�cija Latvij�. Man tie��m nebija laika p�rcil�t dokumentus, bet mana komanda atnesa dokumentus, kur tas ir piln�gi skaidri pateikts. T� ir v�stule, kur� Ulmanis viennoz�m�gi pasaka: "Satversmi m�su zem� m�s izn�cin�j�m kop�gi." Nebija 1940.gad� Saeimas. Ta�u par to �oreiz nerun��u, jo nav laika.
M�s ar vienu m�jienu visus �etrdesmito gadu nolikumus pasludin�m par nelikum�giem, bet ar� �odien r�kojamies nelikum�gi. Visp�r es dom�ju, ka no v�stures ir j��em ne tikai fabula, k� m�s to esam dar�ju�i Deklar�cij�, bet ar� j�ga, �emot v�r� to, ka l�dz ar Deklar�cijas pie�em�anu parlamenta dienas ir skait�tas. Man liekas, m�s izskat�mies p�c algot�iem, kuriem ir j�padara konkr�tais darbs, p�c tam vi�i var aiziet. Un p�d�jais, ko gribu teikt: Sta�inam bija ni�is nor�d�jumu izpildi pan�kt l�dz noteiktam laikam, l�dz noteiktam datumam. �odien m�s dar�m to pa�u - mums ir j�pie�em Deklar�cija, ja nemaldos, l�dz pulksten 18 vai pulksten 19. Toreiz tas pras�ja lielus upurus. �odien mans teiktais varb�t izraisa smaidu, ta�u v�sture s�k atk�rtoties, un tas mani �oti uztrauc. Paldies.
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Vulfsonam.
M.Vulfsons: Cien�jamie deput�ti! Iepriek��jais run�t�js sac�ja, ka m�s r�kojamies vieglpr�t�gi un r�kojamies p�c Sta�ina metodes. Es grib�tu vi�am atbild�t t�: Latvija ir gaid�jusi �o Deklar�ciju jau piecdesmit gadus, Latvija ir nepaciet�ga, t�d�� neuzskatiet to par avant�ru, bet uzskatiet par pien�kuma izpildi pret tautu, kura sare���tos un dramatiskos apst�k�os paciet�gi ir gaid�jusi savas maz�s dzimtenes atjauno�anu par neatkar�gu valsti. Es bie�i esmu run�jis ar Mihailu Gorba�ovu un Nikolaju Ri�kovu, un vi�i man alla� uzdeva jaut�jumu: ar ko tas izskaidrojams, ka latvie�i, kurus vi�i uzskata par vienu no revol�cijai visuzticam�kaj�m taut�m, grib izst�ties no Padomju Savien�bas? Un es vi�iem atbild�ju, ka latvie�i negrib, lai vi�u likteni izlemtu Maskavas upes krast�, Kreml�, kur tika parakst�ts Ribentropa-Molotova l�gums un attiec�gais protokols, vi�i v�las, lai vi�u likteni izlemtu Latvij�, izlemtu R�g�, izlemtu Daugavas krast�, Gaujas, Lielupes un Ventas krast�. Izlemtu visa Latvijas tauta. �odien �eit skan �oti daudz nep�rdom�tu un demago�isku p�rmetumu Tautas frontei, kura p�rst�v praktiski visu latvie�u tautu. Padom�jiet, krievu biedri, ko j�s pa�reiz dar�t! Galu gal� m�s to izjut�sim visi, un es dom�ju ne tikai par latvie�iem, bet ar� par tiem, kuri grib iet kop� ar latvie�iem, par da��du taut�bu p�rst�vjiem. �oti daudzi krievu biedri izjut�s j�su poz�cijas tuvredz�bu, saskat�s j�su poz�cij� �ovinismu. Un es jums varu teikt: padom�jiet, cik �odien ir sav�di, ka j�s visu laiku pie�eraties domai par feder�ciju, turpret� Maskav� Gorba�ovs un vi�a pal�gi mums ierosina dom�t gan par konfeder�ciju, gan par �pa�u statusu, un galu gal�, ja j�s to gribat, ejiet �r�. J�su poz�cija ir daudz, daudz konservat�v�ka nek� Maskavas konservat�vo aprindu poz�cija.
Un p�d�jais. �eit izskan�ja t�da platforma, skan�ja t�di draudi, k�dus es nekad neesmu dzird�jis Maskavas Augst�kaj� padom�. Es dom�ju, ka �in� viet�, kur piecdesmit gadu tika aizb�zta mute latvie�u tautai, m��in�t �ant��as ce�� atkal aizb�zt muti vairs neizdosies. �� Deklar�cija ieraudz�s gaismu, un, ja k�ds dom�, ka draudi destabiliz�s st�vokli, iebied�s Tautas fronti, iebied�s latvie�u tautu, iebied�s latvie�u tautas draugus, vi�� mald�s. �odien notik�ot politisk� st�vok�a destabiliz�cija.
Biedri Rubik un tie, kuri ar to ir draud�ju�i, j�s destabiliz�siet st�vokli Padomju Savien�b�, tas ir solis, kas b�s v�rsts pret Gorba�ovu, un t� to nov�rt�s Maskava. Ticiet man, Gorba�ovs ir izvair�jies no saasin�jumiem ar Lietuvu, j�, ir da��ja ekonomisk� blok�de, ta�u vi�� nerisk� lietot nek�du varu pret Lietuvu, jo saprot, ka priek�� ir 3l.maijs. Vi�� saprot, ka situ�cija pasaul� ir t�da, ka ar uguni sp�l�ties Baltij�, k� to dar�ja 1940.gad�, vairs nevar. (Aplausi.)
Priek�s�d�t�js: V�rdu �sam zi�ojumam l�dz deput�ts Krasti��, p�c tam p�rtraukums.
A.Krasti��: God�jamos komisijas dal�bniekus, kurus iepriek� apstiprin�ja s�d�, l�dzu sapulc�ties, lai izsv�rtu visus sa�emtos priek�likumus, noklaus�t�s debates un lai m�s b�tu gatavi p�c p�rtraukuma zi�ot deput�tiem par padar�to darbu. Paldies.
Priek�s�d�t�js: Un es savuk�rt, god�tie kol��i, nododu redakcijas komisijai v�l vienu sa�emto materi�lu: */R�gas pils�tas darba kolekt�vu un sabiedrisko organiz�ciju p�rst�vju m�ti�a rezol�ciju, kuru parakst�jis m�ti�a priek�s�d�t�js Naukins (ja esmu pareizi izlas�jis). L�dzu./
Turpin�m m�su s�di. Viens m�su kol��is �oti l�dz v�rdu �sam pazi�ojumam. */Kur j�s esat? L�dzu. Tikai �sam pazi�ojumam./
V.Rodins: */V�r�oties pie Latvijas pamatiedz�vot�jiem, Boj�ra kungs pazi�oja, cit�ju: "M�s nevaram jums neko garant�t, kam�r nek��sim neatkar�gi." Man ir zin�ms tikai v�l viens ��das uzrunas gad�jums. Pirmais bija - Nikolajs II. Es grib�tu l�gt, lai biedrs Boj�rs preciz�, ko vi�� dom�ja ar v�rdu "m�s", un, ja "m�s" ir biedrs Boj�rs, tad mani �is paskaidrojums apmierina, bet, ja "m�s" ir k�ds cits, es grib�tu, lai vi�� to konkr�ti pasaka./
Priek�s�d�t�js: */At�aujiet pie�emt �o pazi�ojumu zin��anai, bet polemiku neuzs�kt./
L�dzu, no redakcijas komisijas n�ciet trib�n� un izkl�stiet savu viedokli!
A.Krasti��: God�tie deput�ti! Redakcijas komisija atvainojas, ka lika jums gaid�t, bet tas tikai liecina, ka m�s ilgi p�rspried�m visus �os ierosin�jumus, kas tika izteikti par Deklar�cijas tekstu. Izdar�ts viens redakcion�las dabas labojums. �is dokuments darba grup� tika apspriests ilg�ku laiku, sa�emti �oti daudzi un da��di ierosin�jumi. Tie, kas tika �odien izteikti debat�s un rakstiski iesniegti redakcijas komisijai, praktiski neko jaunu neienesa. Visas ��s teor�tisk�s nost�dnes un praktiskie ieteikumi vair�kk�rt�gi redakcijas komisij� tika p�rspriesti un izlemti. T�p�c redakcijas komisija n�kusi pie secin�juma, ka nododams Augst�k�s padomes sesijas izskat��anai un nobalso�anai teksts, kur� jums katram atrodas priek��. Nolas�t �o tekstu redakcijas komisija uztic�ja deput�tam Aps�tim. Vi�� ar� paskaidros par nelielo redakcion�lo labojumu, kas izdar�ts dokument�. Nek�di citi labojumi �aj� dokument� nav izdar�ti.
Priek�s�d�t�js: Vai ir jaut�jumi? Paldies. V�rds deput�tam Aps�tim. Zotova kungam m�su redakcijas komisij� bija atsevi��as domas.
No z�les: */Vispirms uzst�sies Alksnis vai es? Ac�mredzot vispirms vajadz�s uzst�ties man./
Priek�s�d�t�js: */J�, vispirms jaut�jumi. Jaut�jumu nav?/
V.Alksnis: */Es jau ceturto reizi uzdodu �o jaut�jumu par Konstit�cijas 108. pantu. J�s pats esat jurists. K� j�s v�rt�jat Deklar�cijas pie�em�anu bez apsprie�anas past�v�gaj�s komisij�s?/
A.Krasti��: Pirmk�rt, k� jau te tika aizr�d�ts, neviena past�v�g� komisija nav nodibin�ta. Otrk�rt, ja j�s uzman�gi izlas�sit Latvijas PSR Konstit�cijas 108.pantu, j�s neatrad�sit tur nevienu v�rdu, ka Deklar�cija b�tu nododama visas tautas apsprie�anai. Tre�k�rt, ja jums mans apgalvojums liekas nep�rliecino�s, gribu paskaidrot, ka �o Deklar�ciju latvie�u tauta ir apspriedusi kop� 1940.gada 17.j�nija - 50 gadus.
V.Alksnis_:_ */Tad otrs jaut�jums. �� gada 15. febru�r� iepriek��j� sast�va Augst�k� padome pie��ma Deklar�ciju par Latvijas valstisko neatkar�bu. Nolasu ��s deklar�cijas 3. punktu: "Uzdod Latvijas PSR Augst�k�s padomes Prezidijam izveidot komisiju, kur� b�tu pla�i p�rst�v�tas da��das soci�l�s grupas un sabiedrisk�s organiz�cijas, lai kvalific�ti un operat�vi sagatavotu pas�kumus (ieskaitot referenduma sar�ko�anu) Latvijas ekonomisk�s un politisk�s neatkar�bas atjauno�anai un l�gumu projektu izstr�d��anai. Visu komisijas darbu veikt demokr�tiski, atkl�ti, pla�i inform�jot republikas sabiedr�bu un iedz�vot�jus, apsprie�oties ar vi�iem. Komisijas priek�likumus iesniegt jaun� sasaukuma Augst�kajai padomei. Prezidija priek�s�d�t�js Gorbunovs, sekret�rs - Daudi�s." Es v�r�os pie biedra Gorbunova un biedra Daudi�a: kur ir komisijas priek�likumi, k�p�c tie nav iesniegti saska�� ar Deklar�ciju par Latvijas valstisko neatkar�bu?/
A.Krasti��: Es sapratu, ka �is jaut�jums nav adres�ts man. Bet es var�tu atbild�t uz to ar� god�jam� priek�s�d�t�ja un Augst�k�s padomes sekret�ra viet�. ��da komisijas izstr�d�ta priek�likuma nav, ta�u tika izstr�d�ts cits dokuments - un Augst�k� padome ir ties�ga pie�emt jebkuru l�mumu, k� tas ierakst�ts Latvijas PSR Konstit�cij�.
Priek�s�d�t�js: At�aujiet man atbild�t! Komisija san�ca divas reizes. Diem��l vienoties par savu darbu nevar�j�m, bet izstr�d�j�m tikai kop�jus principus. �ie kop�jie principi ir atainoti �aj� Deklar�cij�, un tos m�s iesniedz�m Maskav� m�su sarun�m. Vai v�l ir jaut�jumi?
(V.Alk��a jaut�juma turpin�jums.): */K�p�c nav iesniegti ��s komisijas darba materi�li? K�p�c ir p�rk�pts iepriek��j� sesij� pie�emtais likums? Tas man ir viss, paldies./
Priek�s�d�t�js: */Vai jums ir jaut�jums?/
S.Za�etajevs: */Man ir jaut�jums, ta�u es gribu dot v�rdu cien�jamam t�vam Aleksejam, bet p�c tam uzdot jaut�jumu./
Priek�s�d�t�js: */N�, v�rdu dodu es, tas ir principi�ls jaut�jums. Vispirms uzdodam jaut�jumus, bet p�c tam virz�mies t�l�k. Cit�di m�s visu laiku varam staig�t ar mikrofonu. Vai ir jaut�jumi? L�dzu./
S.Za�etajevs: */Man ir jaut�jums par pie�emt�s deklar�cijas politiskaj�m sek�m. L�dz �im, k� es saprotu, centr�l� vald�ba uzskat�ja, ka Latvija ir savienot� republika, garant�ja mums varb�t ne piln�gu, tom�r kaut k�du pa�p�rvaldi. Tagad m�s pazi�ojam, ka Latvija ir okup�ta valsts, un l�dz ar to paveram iesp�ju Maskav� pie�emt �o t�zi un s�kt attiec�gi r�koties, tas ir, atlaist m�su pa�p�rvaldes org�nu - Augst�ko Padomi, likvid�t politisko sist�mu, past�vo��s politisk�s partijas un t� t�l�k, ieviest okup�tas valsts re��mam atbilsto�u re��mu, un m�s pa�i to b�sim piesp�l�ju�i./
A.Krasti��: */Es atbild��u. Es �oti �aubos par j�su apgalvojumu pareiz�bu, jo j�s uzskat�t, ka Padomju Savien�ba ir gatava sod�t Latviju, �obr�d past�vo�o politisko sist�mu, proti, j�s pie�aujat, ka Maskava vai prezidents Gorba�ovs ir gatavs noraid�t padomju varu Latvij�. Es �oti �aubos par t�du Maskavas l�mumu. Tas ir pirmais.
Otrais. K� j�s zin�t, konsult�cij�s Maskav� Padomju Savien�ba izteica priek�likumu nosl�gt ar Latviju konfeder�cijas l�gumam l�dz�gu l�gumu un t� t�l�k. K� zin�ms, konfeder�cij� iest�jas neatkar�gas valstis, t�d�j�di jau tika atz�ti Latvijas neatkar�bas principi. Es dom�ju, ka �obr�d j�su argumenti nav pamatoti./
Priek�s�d�t�js: */Atbildi sa��m�t. Vai jums ir jaut�jums? L�dzu./
J.Antons: */Jaut�jums redakcijas komisijas priek�s�d�t�jam. Es zinu, ka ir sa�emti daudzi protesti sakar� ar �odienas rezol�cijas pie�em�anu visp�r. Man ir konkr�ts jaut�jums: vai redakcijas komisija ir izskat�jusi sa�emtos protestus, kurus parakst�ju�i t�ksto�iem cilv�ku un kuri tika nodoti sekretari�tam, konkr�ti no Liep�jas rajona - 3235 paraksti pret �o rezol�ciju, vai visp�r nav tos izskat�jusi?/
A.Krasti��: Redakcijas komisija nebija pilnvarota izskat�t ultim�tus, bet gan tikai labojumus un ieteikumus priek� �� dokumenta. Ultim�tu izskat��anai redakcijas komisija nav pilnvarota.
M.Gavrilovs: */Sakiet, l�dzu, j�su run� tikko izskan�ja, ka Deklar�cija nav tas dokuments, uz kuru gandr�z vai attiecas m�su Konstit�cija. �aj� sakar�b� sniedziet man, l�dzu, prec�zu juridisku skaidrojumu: k�ds ir �� dokumenta, kuru m�s d�v�jam par deklar�ciju, juridiskais sp�ks? T�p�c ka t�ri deklarat�vi spriedumi, ja j�s �aj� kontekst� izskat�t tik svar�gu dokumentu, man� rada izbr�nu. Es dom�ju, ka �is dokuments par t�du nav uzskat�ms. T�p�c prec�zi formul�jiet tiesisko sp�ku - vai t� ir deklar�cija vai ar� �is dokuments ir j�d�v� kaut k� cit�di?/
A.Krasti��: */Termina "deklar�cija" tiesisko sp�ku es laikam �eit neformul��u un neielaid��os teor�tiskos p�rspriedumos par nosaukumu un iemesliem, k�p�c tas vai cits dokuments t� ir nosaukts. Ta�u, k� jau es uzsv�ru, Latvijas Augst�kajai padomei ir ties�bas patst�v�gi pie�emt l�mumus, un tai ir iesniegts dokuments tie�i ar t�du nosaukumu./
J.Kr�mi��: Man ir priek�likums balsot par jaut�jumu p�rtrauk�anu.
Priek�s�d�t�js: Paldies. L�dzu, aps�dieties! Ja ir priek�likums, mums par to j�balso. J�s, biedri Aleksejev, t� smaidiet un uz mani skat�ties, it k� es jums �odien neb�tu devis v�rdu.
A.Aleksejevs: Apspriest mums nav laika, jaut�jumiem mums nav laika...
Priek�s�d�t�js: J�, jo j�s nemit�gi uzst�jaties. Kur tas laiks b�s, ja nemit�gi tiek run�ts mikrofon�. L�dzu, aps�dieties! Kuri deput�ti ir par to, lai p�rtrauktu uzdot jaut�jumus. T�l�t�s, t�l�t�s. Kuri ir par to, lai p�rtrauktu uzdot jaut�jumus, l�dzu balsot, izsakot savu attieksmi par, pret vai atturas, es iesl�dzu balso�anas re��mu, l�dzu, balsojam. Esiet izdar�ju�i to, ja... rezult�ti. Par - 138, es gan pats aizmirsu balsot, t�tad l�mums ir pie�emts. P�rtraucam. T�tad Zotovs, deput�tam Zotovam un deput�tam Aps�tim bija.
A.Zotovs: */God�tie deput�ti! Man k� komisijas loceklim ir savs viedoklis, kas mazliet, varb�t pat principi�li at��iras no redakcijas komisijas l�muma. K�ds tas ir? Es dom�ju, ka deklar�cija par neatkar�bu mums ir j�pasludina, nevis j�pie�em. Kur es saskatu principi�lu at��ir�bu? Deklar�cijas pasludin��ana ir tautas gribas izpausme. Neatkar�bas deklar�cijas pie�em�ana ir noticis akts, kas uzliek mums par pien�kumu no �odienas atz�t sevi par neatkar�gu valsti.
Bet mums �obr�d nav to likumu, to ekonomisko, politisko, nacion�lo un sabiedrisko priek�noteikumu, kuri dod mums ��s ties�bas. Ja m�s pasludin�m deklar�ciju, tad no ��s dienas Augst�k� padome s�k veidot to aktu kontrolpaketi, kuru m�s varam virz�t visas tautas apsprie�anai, vai ar� katru likumu nodot visas tautas apsprie�anai, t�d�j�di izveidot �eit konstitucion�lu paketi un pasludin�t neatkar�bu. T�p�c es ierosinu pasludin�t Latvijas neatkar�bu k� tautas gribas izpausmi un t�d�j�di uzsv�rt, ka m�s, Augst�k�s padomes deput�ti, kop� ar m�su tautu ejam gr�to ce�u c��� par m�su valsts re�lu neatkar�bu./
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Aps�tim.
R.Aps�tis: God�tais Augst�k�s padomes priek�s�d�t�j! God�tie Augst�k�s padomes deput�ti! Mans uzdevums ir nolas�t Deklar�cijas projektu.
"Latvijas Padomju Soci�listisk�s Republikas Augst�k�s padomes Deklar�cija par Latvijas Republikas neatkar�bas atjauno�anu.
1918.gada 18.novembr� proklam�t� neatkar�g� Latvijas valsts 1920.gad� tika starptautiski atz�ta un 1921.gad� k�uva par l�dzties�gu Tautu Savien�bas locekli. Latvie�u n�cija savu pa�noteik�anos tiesiski �stenoja 1920.gada apr�l�, kad visp�r�j�s, vienl�dz�g�s, tie��s un proporcion�l�s v�l��an�s tautas uztic�bas mand�ts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.febru�r� t� pie��ma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi, kas _de iure_ir sp�k� l�dz �im br�dim.
1940.gada 16.j�nij� Latvijas Republikas vald�bai iesniegt� toreiz�j�s sta�inisk�s PSRS vald�bas ultimat�v� nota ar pras�bu main�t vald�bu un 1940.gada 17.j�nija PSRS milit�r� agresija kvalific�jama k� starptautisks noziegums. T� rezult�ts bija Latvijas okup�cija un Latvijas Republikas suver�n�s valsts varas likvid��ana. Latvijas vald�ba tika izveidota p�c PSRS vald�bas p�rst�vju dikt�ta. No starptautisko ties�bu viedok�a �� vald�ba nebija Latvijas Republikas suver�n�s valsts varas izpildorg�ns, jo t� p�rst�v�ja nevis Latvijas Republiku, bet gan PSRS intereses.
1940.gada 14. un 15.j�lij� okup�taj� Latvij� politiska terora apst�k�os p�c prettiesiski pie�emta antikonstitucion�la v�l��anu likuma notika Saeimas v�l��anas. No 17 iesniegtajiem kandid�tu sarakstiem v�l��an�s tika at�auts tikai viens - "Darba Tautas bloka" kandid�tu saraksts. "Darba Tautas bloka" pirmsv�l��anu platform� nebija izvirz�ta pras�ba par padomju varas pasludin��anu Latvij� un Latvijas Republikas iest��anos Padomju Savien�b�. Turkl�t v�l��anu rezult�ti tika viltoti.
Tautas apm�n��anas rezult�t� prettiesiski izveidot� Saeima nepauda Latvijas tautas suver�no gribu. Tai nebija konstitucion�lu ties�bu izlemt jaut�jumu par valsts iek�rtas groz��anu un Latvijas valsts suverenit�tes likvid��anu. �os jaut�jumus bija ties�ga izlemt vien�gi tauta, ta�u br�va tautas nobalso�ana nenotika.
L�dz ar to Latvijas Republikas iek�au�ana Padomju Savien�b� no starptautisko ties�bu viedok�a nav sp�k�, un Latvijas Republika joproj�m de iure past�v k� starptautisko ties�bu subjekts, ko atz�st vair�k nek� 50 pasaules valstis.
�emot v�r� Latvijas PSR Augst�k�s padomes 1989.gada 28.j�lija "Deklar�ciju par Latvijas valsts suverenit�ti", 1990.gada 15.febru�ra "Deklar�ciju jaut�jum� par Latvijas valstisko neatkar�bu" un 1990.gada 21.apr��a Vislatvijas tautas deput�tu sapulces Aicin�jumu,
iev�rojot Latvijas iedz�vot�ju gribu, kas nep�rprotami izpausta, iev�lot vair�kum� tos deput�tus, kuri sav� priek�v�l��anu programm� izteiku�i ap��m�bu atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkar�bu,
nost�joties uz br�vas, demokr�tiskas un neatkar�gas Latvijas Republikas de facto atjauno�anas ce�a,
Latvijas PSR Augst�k� padome nolemj:
1. Atz�stot starptautisko ties�bu pamatprincipu priorit�ti p�r valsts ties�bu norm�m, uzskat�t par prettiesisku PSRS un V�cijas 1939.gada 23.augusta vieno�anos un no t�s izrieto�o 1940.gada 17.j�nija Latvijas Republikas suver�n�s valsts varas likvid��anu PSRS milit�r�s agresijas rezult�t�.
2. Pasludin�t par sp�k� neeso�u kop� pie�em�anas br��a Latvijas Saeimas 1940.gada 21.j�lij� pie�emto deklar�ciju "Par Latvijas iest��anos Padomju Soci�listisko Republiku Savien�b�".
3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922.gada 15.febru�r� pie�emt�s Latvijas Republikas Satversmes darb�bu vis� Latvijas teritorij�.
Latvijas valsts ofici�lais nosaukums ir Latvijas Republika, sa�sin�ti - Latvija.
4. L�dz Satversmes jaun�s redakcijas pie�em�anai aptur�t Latvijas Republikas Satversmi, iz�emot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucion�li tiesisko pamatu un kuri saska�� ar Satversmes 77.pantu ir groz�mi tikai ar tautas nobalso�anu, proti:
1.pants - Latvija ir neatkar�ga, demokr�tiska republika;
2.pants - Latvijas valsts suver�n� vara pieder Latvijas tautai;
3.pants - Latvijas valsts teritoriju starptautiskos l�gumos noteikt�s robe��s sast�da Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
6.pants - Saeimu iev�l� visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tie��s, aizkl�t�s un proporcion�l�s v�l��an�s.
Satversmes 6.pants piem�rojams, atjaunojoties t�m neatkar�g�s Latvijas Republikas valsts varas un p�rvaldes strukt�r�m, kuras garant� br�vu v�l��anu norisi.
5. Noteikt p�rejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjauno�anai de facto, kur� beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasauk�anu. P�rejas period� augst�ko valsts varu Latvij� realiz� Latvijas Republikas Augst�k� padome.
6. Uzskat�t par iesp�jamu p�rejas period� piem�rot Latvijas PSR Konstit�cijas normas un citus likumdo�anas aktus, kas �� l�muma pie�em�anas br�d� darbojas Latvijas teritorij�, cikt�l tie nav pretrun� ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantu.
Str�dus gad�jumos jaut�jumus par likumdo�anas aktu piem�ro�anu iz��ir Latvijas Republikas Konstitucion�l� tiesa.
P�rejas period� jaunus likumdo�anas aktus pie�em vai eso�os aktus groza tikai Latvijas Republikas Augst�k� padome.
7. Izveidot komisiju, lai izstr�d�tu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pa�reiz�jam politiskajam, ekonomiskajam un soci�lajam st�voklim.
8. Garant�t Latvijas Republikas un citu valstu pilso�iem, kas past�v�gi dz�vo Latvijas teritorij�, soci�l�s, ekonomisk�s un kult�ras ties�bas, k� ar� politisk�s br�v�bas, kuras atbilst visp�ratz�t�m starptautisk�m cilv�kties�bu norm�m. Tas piln� m�r� attiecin�ms uz tiem PSRS pilso�iem, kas izteiks v�l��anos dz�vot Latvij�, nepie�emot t�s pilson�bu.
9. Latvijas Republikas attiec�bas ar PSRS veidot saska�� ar joproj�m sp�k� eso�o 1920.gada 11.augusta miera l�gumu starp Latviju un Krieviju, kur� uz m���giem laikiem ir atz�ta Latvijas valsts neatkar�ba. Sarun�m ar PSRS izveidot Vald�bas komisiju.
Deklar�cija st�jas sp�k� kop� pie�em�anas br��a."
Paldies par uzman�bu.
Priek�s�d�t�js: K�di ir priek�likumi par balso�anu?
I.Godmanis: Augsti god�tais priek�s�d�t�j! God�tie deput�ti! M�s esam v�sturiska br��a priek��, un, lai apstiprin�tu �� l�muma v�sturisko noz�mi, es ierosinu par �o dokumentu balsot person�li.
Priek�s�d�t�js: Paldies. Vai par balso�anu ir citi priek�likumi? Nav. M�s tagad nolemsim, k� balsosim. T�tad priek�likums ir viens - person�l� balso�ana. Ac�mredzot mums vajadz�tu izteikt savu attieksmi pret �o priek�likumu. T�p�c es iesl�dzu balso�anas re��mu. L�dzu, izsakiet savu attieksmi pret person�lo balso�anu. Rezult�ts: par - 136, pret - 30, atturas - nav. T�tad pie�emts l�mums balsot person�li. Lai balsu skait��anas komisijas priek�s�d�t�js m�s inform�, k� tas notiks.
I.Ozols: Cien�jamie deput�ti! Pied�v�jam jums sekojo�u person�l�s balso�anas organiz�cijas sh�mu. Balsu skait��anas komisijas locek�i izdal�s person�l�s balso�anas bi�etenus z�l�, katrs deput�ts pirms bi�etena sa�em�anas uzr�d�s deput�ta apliec�bu. Atbilsto�i person�l�s balso�anas bi�eten� uzr�d�taj�m ieda��m j�nor�da sava v�l��anu apgabala numurs, skaidri salas�ms j�ieraksta v�rds un uzv�rds, j�apvelk tas konkr�tais viedoklis, par kuru katrs balsos. �eit ir tr�s varianti - par, pret, atturos. J�fiks� datums un viss j�apstiprina ar savu personisko parakstu. Kad bi�eteni b�s izpild�ti, balsu skait��anas komisijas locek�i person�li, atbilsto�i re�istr�cijas uzskaites tabulai, sa�ems atpaka� �os bi�etenus. M�su komisija uz desmit min�t�m atst�s z�li, lai rezum�tu rezult�tus. P�c rezult�tu rezum��anas katrs deput�ts personiski apstiprin�s bi�eten� fiks�to faktu, komisijas p�rst�vim nolasot kop�jo protokolu. L�dz ar to m�s katrs b�sim gan ar parakstu, gan savu v�l�t�ju priek�� apliecin�ju�i savu personisko viedokli un ar� savu v�l�t�ju viedokli. Vai ir k�di iebildumi, jaut�jumi, priek�likumi?
Priek�s�d�t�js: Vai ir jaut�jumi par person�lo balso�anu? Runa ir par to, ka komisija nolas�s protokolu, un, ja k�dam b�s iebildumi pret to, k� protokol� ir ierakst�ta vi�a balso�ana, katrs no deput�tiem ir ties�gs to pateikt vai ar� neteikt neko, ja las�jums atbilst tam, ko vi�� ir ierakst�jis balso�anas kart�t�. Lai neb�tu t�, k� mums Maskav� notiek person�laj� balso�an�, kad desmitiem deput�tu iesniedz protestus, ka nav pareizi saprasti. Vai par balso�anu ir jaut�jumi? Nav. Paldies. Deput�tam Kurdjumovam v�rds par balso�anu. L�dzu, jaut�jumu nav, tad paldies jums.
L.Kurdjumovs: */God�tais Anatolij Valerjanovi�! Es l�gtu vienu min�ti pazi�ojumam sav� v�rd�, bet p�c tam frakcijas v�rd�./
Priek�s�d�t�js: */L�dzu./
L.Kurdjumovs: */Cien�jamais Latvijas Padomju Soci�listisk�s Republikas Augst�k�s padomes p�d�jais sasaukums! Es dom�ju, ka m�s v�l neesam pasp�ju�i sagremot pusdienas, ar kur�m m�s pabaroja pirms trim stund�m, kad jau pie�emam p�d�jo piecdesmit gadu laik� kardin�l�ko l�mumu m�su republikas dz�v�. Man ir l�gums jums, pirms m�s s�kam balsot jaut�jumu par Deklar�cijas pie�em�anu. Es l�dzu likt uz balso�anu manu priek�likumu: neatkar�gi no izmantot� laika v�lreiz dot iesp�ju izteikties ikvienam deput�tam, kur� to v�las. M�s vakar p�rk�p�m laika re��mu un piecas liekas stundas nodarboj�mies ar jaut�jumu (lai k� es cien�tu god�jamo prezidiju), kas nek�di nav sal�dzin�ms ar to dokumentu, kuru m�s �odien pie�emam. Es atk�rtoju savu priek�likumu: neatkar�gi no izmantot� laika, kaut vai l�dz r�tam, dot iesp�ju visiem deput�tiem, kuri to v�las, izteikties par apsprie�amo jaut�jumu. Un l�dzu deput�ta iniciat�vas k�rt�b� to likt uz balso�anu./
Priek�s�d�t�js: */Tad, l�dzu, iesniegumu.../
L.Kurdjumovs: */Man to atsaka. Paldies.
T�d� gad�jum� man j�pilda b�d�gais pien�kums, ko man uzlikusi deput�tu frakcija "L�dzties�ba", un Latvijas PSR Augst�kajai padomei j�dara zin�ms deput�tu frakcijas "L�dzties�ba" pazi�ojums.
"Patva��gi iztulkojot v�stures faktus un valststies�bas, p�rk�pjot PSRS Konstit�ciju un Latvijas PSR Konstit�ciju, Latvijas PSR Augst�k�s padomes divpadsmit� sasaukuma pirm� sesija p�c LTF frakcijas priek�likuma pie��ma izskat��anai Deklar�ciju par Latvijas Republikas atjauno�anu. Taj� paredz�ts atjaunot bur�u�zisk�s Latvijas 1922. gada Konstit�cijas darb�bu, ofici�li pie��irt valstij tolaik past�v�ju�o nosaukumu - Latvijas Republika. L�dz ar to ir paredz�ts ar� main�t Latvijas PSR valsts iek�rtu, t�s �rpolitisko un iek�politisko statusu. �is dokuments tiek pie�emts, piln�gi ignor�jot to deput�tu viedokli, kas p�rst�v lielas republikas iedz�vot�ju da�as intereses, kura Augst�k�s padomes v�l��anu gait� viennoz�m�gi izteic�s pret taml�dz�gu l�mumu, kas faktiski noz�m� Latvijas PSR izst��anos no Padomju Soci�listisko Republikas Savien�bas un kas skar simtiem t�ksto�u cilv�ku likteni.
�emot v�r� iepriek� teikto, m�s pazi�ojam.
Pirmais. Jaut�jums par valsts iek�rtas mai�u Latvijas PSR, par t�s �rpolitisk� un iek�politisk� statusa groz��anu k� vissvar�g�kais republikas valstisk�s dz�ves jaut�jums saska�� ar Latvijas PSR Konstit�cijas 5. pantu ir j�risina referenduma, tautas nobalso�anas ce��. Tas, ka Latvijas PSR Augst�k� padome pie�em Deklar�ciju par Latvijas Republikas neatkar�bas atjauno�anu, ir rupj� PSRS Konstit�cijas un Latvijas PSR Konstit�cijas p�rk�pums.
Otrais. Sakar� ar to, ka v�l�t�ji, kuru intereses m�s p�rst�vam Latvijas PSR Augst�kaj� padom�, nav m�s pilnvaroju�i pie�emt antikonstitucion�lus l�mumus, m�s neuzskat�m par iesp�jamu piedal�ties balso�an� par �o jaut�jumu un uz �o laiku p�rtraucam savu darbu sesij�.
Tre�ais. M�s uzskat�m, ka ir nepiecie�ams dot iesp�ju m�su v�l�t�jiem tie�i izteikt savu attieksmi pret Deklar�ciju par Latvijas Republikas neatkar�bas atjauno�anu, jo p�c t�s m�su frakcija vad�sies sav� turpm�kaj� parlament�raj� darb�b� Latvijas PSR Augst�kaj� padom�.
Frakcijas uzdevum� parakst�ja: priek�s�d�t�js - Sergejs D�manis, priek�s�d�taja vietnieks - Viktors Alksnis." Anatolij Valerjanovi�, es l�dzu atvainot, te ir labojumi rokrakst�. P�c izlabo�anas pazi�ojums jums tiks iesniegts dokumenta veid�. Paldies./
Priek�s�d�t�js: */Un, ja tas ir iesp�jams, vajag saska�ot ar formul�jumiem, kuri �eit ir./
L�dzu skait��anas komisiju s�kt savu darbu. Kol��i deput�ti, esiet, l�dzu, mier�gi! Katrs var dar�t t�, k� vi�� v�las, nevajag t�p�c saist�t ar emocij�m pazi�ojumus vai jaut�jumus. Cien�sim cits citu!
No z�les: Balso�anas numura aile nav j�izpilda?
Priek�s�d�t�js: God�tie kol��i! Balso�anas numuru izpild�t �eit nevajag. Ja tas b�s izpild�ts, komisija to nosv�tros, jo ac�mredzot balso�anas numurs b�s p�c m�su numura sarakst�.
God�tie kol��i no frakcijas "L�dzties�ba"! L�dzu uzkav�jieties! Balso�anas komisija t�l�t aizies rezum�t balso�anas rezult�tus, bet m�s kop�gi nolemsim par turpm�ko darbu.
*/L�dzu, palieciet z�l�, komisija t�l�t sav�ks bi�etenus, t� str�d�s, bet m�s visi kop�gi nolemsim par m�su turpm�ko darbu./
Es l�dzu, kam�r str�d� komisija, nedaudz mani uzklaus�t. Pirmdien mums j�s�k ar vald�bas, konkr�ti - ministru, iecel�anu. J�s�k ar vald�bas priek�s�d�t�ju. T�l�t ar� j�veido past�v�g�s komisijas, jo visi ministru kandid�ti vispirms tiks izskat�ti past�v�gaj�s komisij�s. P�c tam, kad noklaus�simies balso�anas rezult�tus, uzskatu, ka �os aicin�jumus un v�st�jumus m�s varam pie�emt bez person�las balso�anas, izmantojot tehniku. L�dz ar to m�s �odien var�tu beigt sesijas darbu, jo esam jau divas dienas str�d�ju�i. Mums kop�gi b�tu j�nolemj, vai m�s r�t str�d�jam vai izmantojam br�vdienas un ar jaunu sparu ats�kam darbu pirmdien. Katrs, kur� v�las izteikties, var pien�kt pie mikrofona. B�tu �oti labi, ja abu frakciju vad�t�ji un citi deput�ti, pirms s�ktu a�it�t, sav� starp� aprun�tos, lai viss notiktu korekti un kole�i�li.
I.Godmanis: Es, protams, nevaru run�t neatkar�go deput�tu v�rd�. Nupat m�s konsult�j�mies ar otras frakcijas vad�t�ju, un mums ir priek�likums r�t nestr�d�t.
Priek�s�d�t�js: Paldies.
I.Godmanis: Motiv�cija var�tu b�t da��da. Viens no iemesliem ir tik�an�s ar v�l�t�jiem sestdien un sv�tdien.
Priek�s�d�t�js: Vai ir k�di citi priek�likumi? Ja citu priek�likumu nav, tad balsosim par to, ka darbu s�ksim pirmdien desmitos, jo liekas, ka lauku deput�ti vienpadsmitos negrib�tu. Citu priek�likumu nav? Tad es iesl�dzu balso�anas re��mu. Balsojam par to, ka r�t ir br�vdiena, kuru izmantojam, tiekoties ar v�l�t�jiem savos apgabalos. Pirmdien darbu s�kam pulksten desmitos. L�dzu, nospiediet: par, pret vai atturas.
L�mumu esam pie��mu�i. Tagad man ir l�gums deput�tam, kur� �eit uzst�j�s ar pazi�ojumu. Un l�gums ar� deput�tam Sergejam D�manim. M�s var�j�m apspriest jaut�jumu ar� tr�s dienas un pat tr�s ned��as, bet diez vai m�su viedok�i b�tu tuvoju�ies, jo politisk� situ�cija republik� par to liecina vismaz jau pusotru gadu. Protams, iebildumus, ka esam apspriedu�i �o jaut�jumu tik �su laiku, var uztur�t sp�k�, bet man liekas, ka r�koj�mies demokr�tiski un var�ja izteikties visi. Ja ar� neizteic�s visi, tom�r dienas darba k�rt�bas noteik�an� piedal�j�s visi. No politisk� viedok�a un no situ�cijas pils�t� b�tu �oti svar�gi, ja m�s tikpat organiz�ti nobeigtu �o s�di, ne�emot v�r� to, k� katrs no mums balsoja. Balso�anas rezult�ti tiks publiski pazi�oti.
Es l�dzu j�s un visus tos, kuri atrodas �eit pie m�su m�jas, - nek�du emociju, b�sim korekti pret m�su l�mumiem, b�sim korekti pret visiem m�su deput�tiem. Es j�s �oti l�dzu, lai �eit b�tu k�rt�ba. Lai t� b�tu nevis ar k�rt�bas sargu pal�dz�bu, bet izpaustos l�dzpilso�u korekt� uzved�b�.
Attiec�b� uz iesniegumiem un pazi�ojumiem, kuru sa��m�m �oti daudz, es negrib�tu, lai m�s tagad tos skait�tu un s�ktu spriest, vai vair�k ir par, vai - pret. Mums ir zin�ma pieredze ar valodas likumu. Tikl�dz m�s s�k�m skait�t, iesniegumus sa��m�m arvien vair�k, es atvainojos, - maisiem. Tie bija uzrakst�ti da�br�d ar vienu roku caur koppap�ru un t� t�l�k.
Es dom�ju, ka m�su redakcijas komisija ir ��musi v�r� visus pazi�ojumus. Ar� m�ti�a rezol�ciju es iesniedzu redakcijas komisij�. Iesp�ju robe��s viss ir dar�ts. Protams, visi kolekt�vie iesniegumi ir ofici�li re�istr�ti. Ja k�ds no deput�tiem uzskata, ka Sekretari�t� kaut kas paz�d, m�s esam ties�gi par to pras�t atbild�bu.
No telev�zijas mums jaut�, vai pirmdien transl�sim vai ierakst�sim un p�c tam vakar� transl�sim, vai visp�r sniegsim tikai koment�rus telev�zij�. �is ir �oti svar�gs jaut�jums. T�tad telev�zij� tie�o transl�ciju turpin�sim pirmdien, kad ac�mredzot izskat�sim Ministru padomes iesniegumu un kandidat�ru Ministru padomes priek�s�d�t�ja amatam. P�c tam nodibin�sim un apstiprin�sim komisijas.
Jaut�jums ir ar� par radio - vai b�s tie�� radio transl�cija vai ieraksti, koment�ri un t� t�l�k. Kas v�las par �o jaut�jumu izteikties? L�dzu, deput�ts Sergejs D�manis.
S.D�manis: Es uzskatu, ka ir nepiecie�ama tie�a raid��ana pa telev�ziju un radio. V�l viena lieta. Par koment�riem. �ie koment�ri par m�su frakcijas deput�tu uzst��anos ir �oti nekorekti. Es dom�ju, ka attiec�b� uz koment�riem mums vajadz�tu speci�li paskat�ties, k�di tie izskan pa radio un telev�zij�. �emot v�r� to, ka mums �eit ir absol�tais monopols, tas ir j�izlemj. K� to dar�t, es pagaid�m nezinu, bet tas ir j�izdara.
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Gun�ram Preinbergam.
G.Preinbergs: Manupr�t, nevajadz�tu noslogot telev�ziju. Pietiktu ar ierakstu vakara zi��s un dienasgr�matu.
Priek�s�d�t�js: */Vai jums ir priek�likums? L�dzu. Pirmais mikrofons./
No z�les: */Man ir t�ds priek�likums - t� k� sabiedr�bas uzman�ba ir �oti liela, k� jau tas bija ar� kongres�, pirmo ned��u transl�t tie�raid�. Bet p�c tam, protams, p�riet uz t�du re��mu, k� tas ir pie�emts Maskav�, proti, vakar� par�d�t ierakstu. Bet pirmo ned��u, kad tiek pie�emti �ie svar�gie l�mumi attiec�b� uz vald�bu un apspriestas kandidat�ras, jo tas visus �oti interes�, ir j�lai� tie�aj� �ter�./
Priek�s�d�t�js: */Atvainojiet, es, iesp�jams, noguruma d�� nesapratu, bet ne j�s, ne iepriek��jie biedri neizteica savu attieksmi. Mums ir da��di varianti. Attiec�b� uz telev�ziju ir tr�s varianti, bet attiec�b� uz radio - divi. Mums republik� bija ar� t�ds variants, ka transl� pa radio, bet pa TV ner�da. Ar� par to vajag izteikties.
T�ds ir m�su viedoklis. Pirmais: kad notiek person�liju apsprie�ana, sabiedr�bai ir nepiecie�ams noklaus�ties �o apsprie�anu. Tas telev�zijai j�atspogu�o tie�aj� transl�cij�. Bet p�c tam, kad jau �� sabiedr�bas interese mazin�sies, p�riet uz vakara ierakstiem./
Es diem��l neredz�ju, kur� no jums bija pirmais, izlemiet to pa�i.
J.Boj�rs: Ja profesors Rikards man at�auj pirmajam, lai t� notiek. S�kotn�ji, kam�r pie�emam visus svar�g�kos likumus, es dom�ju, vajag tie�os raid�jumus. M�s ta�u iz��iram �oti svar�gus jaut�jumus. Varb�t vad�simies p�c P�tera Pirm� principa - */lai ikviena dullums ir redzams./ Es par sevi ar� dom�ju.
Priek�s�d�t�js: Ko j�s teic�t?
J.Boj�rs: P�terim Pirmajam bija t�ds izteiciens: */"Lai ikviena dullums ir redzams."/ Un es esmu par to. T�l�k par sesijas pilnu transl��anu. Ar� Maskav� mums Augst�kaj� padom� uzst�d�ja �o pa�u jaut�jumu, un m�s k� mu����i, kaut gan m�su r�c�b� bija vesels kan�ls, pac�l�m roci�as un teic�m: j�, vajag transl�cijas sa�sin�t, lai telev�zija, sak', to naudi�u saglab�. Un moment� fragment�raj�s p�rraid�s m�s s�ka cenz�t, turkl�t visu to, kas Maskavai un centr�lajam apar�tam nepatika, no man�m run�m izgrieza �r�. Un es dom�ju, ka �oti daudzi deput�ti - gan vieni, gan otri, b�s neapmierin�ti par �iem �sin�jumiem, jo uzskat�s, ka ir izgriezts �r� tie�i tas, ko vi�i grib�ju�i atst�t.
Priek�s�d�t�js: Un tagad v�rds jums, deput�t Rikard!
R.Rikards: Man ir priek�likums pa radio sesiju transl�t, bet pa telev�ziju - ne. T�p�c ka liel�k� da�a cilv�ku tom�r klaus�s radio, nevis s�� pie televizora istab�, teiksim, cilv�ki uz lauka str�d�, vi�iem mazais tranzistors ir l�dzi, vi�i klaus�s, un ir absol�ti prec�zi dzirdams, kas viss te notiek. T�tad cilv�ki sa�em inform�ciju. Un, ja pal�kosimies no pragmatisk� viedok�a, tad radio transl�cijas ir daudz l�t�kas nek� telev�zijas, turkl�t radio inform�cija tiks novad�ta pie visas Latvijas tautas. T�tad es esmu par to, lai transl�tu pa radio, bet telev�zija ierakst�.
Priek�s�d�t�js: Paldies. K�di v�l ir viedok�i?
No z�les: */Es piln�b� piekr�tu iepriek��jam run�t�jam un l�dz ar to pier�du, ka frakcij� past�v domu plur�lisms./
Priek�s�d�t�js: V�rds jums, deput�t Godmani!
I.Godmanis: �aj� zi�� ar� mums frakcij� nav vienota viedok�a. Neap�aub�mi, �eit ir divas probl�mas. Pirm� probl�ma ir t�, ka visai tautai j�zina, kas �eit tiek dar�ts, k� tiek veidota vald�ba, parlamenta strukt�ra, bet, no otras puses, tas viss notiek darba laik�. Ja m�s �eit str�d�jam, vai m�s varam pras�t no citiem, lai vi�i darba laik� dar�tu ko citu. Es dom�ju, ka �in� zi�� deput�ta Rikarda priek�likums ir v�r� �emams. Es �oreiz run�ju sav� v�rd� un vi�u atbalstu - tas noz�m�, ka radio transl�cija ir tie�a, bet savuk�rt telev�zija var�tu transl�t vakar� ierakstu, kad cilv�ki ir darbu beigu�i. Attiec�b� uz koment�riem es piekr�tu, ka �is jaut�jums ir apsprie�ams. M�s var�tu vienoties, ka vakar� transl� tie�o ierakstu. Ja netransl� visu, tad frakcij�m b�tu j�izlemj, k�du da�u transl�t un k�du - netransl�t. T�d�� ka darbs paliek darbs un visu dienu skat�ties televizoru tom�r ir problem�tiski.
Priek�s�d�t�js: Paldies. V�rds deput�tam Gavaram.
J.Gavars: Es dom�ju, ka ar� man ir ties�bas kaut ko teikt par telev�ziju.
Priek�s�d�t�js: Ac�mredzot ir.
J.Gavars: Es grib�tu izteikt t�du priek�likumu: saprotiet, mums telev�zijas transl�cijas ir �oti d�rgas. Es �oreiz run�ju k� profesion�lis, nevis k� deput�ts. Lai gan es saprotu, ka ��s p�rraides ir �oti b�tiskas gan visiem kl�teso�ajiem, gan ar� m�su skat�t�jiem. Patie��m, l�t�ks b�tu radio tie��s p�rraides variants, bez tam v�l, �emot v�r�, ka cilv�kiem ir ar� j�str�d� un str�d�t varb�t var ar� ar iesl�gtu radio. Ta�u, ja m�s tom�r to visu gribam vakar� r�d�t telev�zij�, k� �eit tika ierosin�ts, tad j�r��in�s ar to, k� 8 stundas var�s r�d�t p�c pusdesmitiem vakar�. Tas praktiski nav iesp�jams. Bet tad rodas jauna probl�ma jaut�jum� par to, ko �sin�t un ko ne�sin�t. Un, otrk�rt, daudzi cilv�ki tom�r grib�s p�c pusdesmitiem vakar� skat�ties kino vai te�tri, vai k�du citu raid�jumu. Lietuv� �obr�d prakse ir t�da, ka ne radio, ne telev�zija vairs neraida sesijas, bet tikai �su zi�u kopsavilkumu. Ac�mredzot pie mums p�c ned��as b�s tas pats. Varb�t m�s, k� nol�m�m, r�t un par�t, tiekoties ar saviem v�l�t�jiem, tom�r var�tu ar vi�iem apspriesties un gal�go l�mumu pie�emt tikai pirmdien.
Priek�s�d�t�js: Paldies. V�rds deput�tam Luc�nam.
J.Luc�ns: Es grib�tu iebilst pret tie�o telev�zijas transl�ciju t�da apsv�ruma d��, ka tie�� telev�zijas transl�cija zin�m� m�r� provoc� deput�tus uz liek�m uzst��an�s reiz�m, lai par�d�tos saviem v�l�t�jiem, un no ��da viedok�a varb�t tie�o transl�ciju var�tu b�t iesp�jami maz�k.
Priek�s�d�t�js: Vai j�s run�jat par Maskavas pieredzi? Es visus deput�tus aizst�vu, ka pie mums tas t� nav. Pie mums t�da izr�d��an�s telev�zijas kameru priek�� nenotiek.
V�rds deput�tei �ebotarenokai.
V.�ebotarenoka: Pirmdien m�s v�l�sim otru svar�g�ko Latvijas Republikas personu - m�su n�kamo premjeru, un tas, manupr�t, Latvijas tautu �oti interes�s, t�d�� vismaz to laiku, kam�r m�s izteiksimies, vajadz�tu raid�t ar� telev�zij�.
Priek�s�d�t�js: Paldies. T�l�k v�rds deput�tam �v�nam.
D.�v�ns: Zin�t, man ir gad�jies pav�rot Maskavas padomes darbu. Vi�i ar� str�d� ilgu laiku, un ar� vi�us transl�ja nemit�gi no r�ta l�dz vakaram. Un non�ca l�dz t�dai situ�cijai, ka skat�t�ji s�ka protest�t, jo sesiju r�da gan Centr�l� telev�zija, gan Maskavas telev�zija, un cilv�kiem vairs nav ko skat�ties, turkl�t tas ir m�su melnais darbs. Es dom�ju, ka dro�i vien ��s pirm�s sesijas vajadz�tu transl�t, ta�u, �emot v�r� telev�zijas iesp�jas, atst�sim �o izv�li - r�d�t vai ner�d�t attiec�g�s s�des - pa�ai telev�zijai. Ja t� b�s nol�musi r�d�t un �sin�t k�du s�di, tad abu frakciju p�rst�vji, ar� neitr�lie deput�ti, var�tu piedal�ties �o �sin�jumu akcept��an�. Caur�m dien�m raid�t s�des neb�tu lietder�gi, jo visas s�des noteikti neb�s tik svar�gas, ka t�s vajadz�tu r�d�t, ta�u, ja k�da no s�d�m patiesi ir �oti svar�ga, tad sesija t�l�t pie�em l�mumu par t�s transl�ciju. Ar� tad, ja m�s uzskat�m, ka k�du sesiju nedr�kst transl�t, bet telev�zija grib to transl�t, deput�ti pie�em l�mumu par ��s sesijas netransl��anu.
Attiec�b� uz radio transl�cij�m dro�i vien vajadz�tu konsult�ties ar pa�iem radio darbiniekiem, jo Latvij� ir tr�s radio programmas - Latvijas vid�jo vi��u programma, otr� programma un pirm� programma. Manupr�t, nevajadz�tu aiz�emt visas programmas ar m�su sesijas transl�ciju, vajadz�tu paskat�ties, kuru programmu m�s nemit�gi upur�jam sesiju transl��anai un kur� programm� tiek raid�ti sinhronie tulkojumi.
Priek�s�d�t�js: Paldies. Vai citu priek�likumu nav? Tad balsosim. Es saprotu, ka pirmo vajadz�tu balsot centristu variantu, kur� �eit iez�m�j�s. T�tad m�s l�gsim radio pagaid�m sesiju transl�t. Telev�zijai ac�mredzot republikai vajadz�tu r�d�t priek�s�d�t�ja iev�l��anu. P�c tam ac�mredzot lemsim katru konkr�to gad�jumu. Vai t� es varu rezum�t �os priek�likumus? Ja j�s piekr�tat, l�dzu iesl�gt balso�anas re��mu. Balsojot izsakiet savu attieksmi par, pret vai atturoties. (Troksnis z�l�.) L�dzu, zi�ojiet rezult�tu. 170 - par, 6 - pret, 10 - atturas.
God�tie kol��i! Manupr�t, pa�laik p�rtraukumu nevajag, jo t�l�t n�ks m�su komisija. P�rtraukums mums tikai aiz�ems laiku. Un, lai gan domas dal�s, mums tom�r vienotiem j�beidz s�de. Tas b�tu pats pr�t�g�kais �aj� situ�cij�. Frakciju vad�t�ji grib l�gt v�rdu.
I.Godmanis: Biedri deput�ti! M�s, abu frakciju vad�t�ji, konsult�j�mies, un mums b�tu l�gums: vai m�s nevar�tu pirmdien s�di s�kt stundu v�l�k, lai abas frakcijas var�tu tikties ar saviem v�l�t�jiem un vienoties par t�l�ko darb�bu. Es grib�tu uzsv�rt, ka tas b�s nevis vienk�r�i v�l�k s�kts darbs, bet gatavo�an�s sesijas darbam.
Priek�s�d�t�js: Vai p�r�jie deput�ti v�las izteikties par �o jaut�jumu? Man �is priek�likums ir j�liek uz balso�anu. T�tad - kas ir par to, lai pirmdien sesiju s�ktu pulksten 11? Rezult�ti ir ��di: 177 - par. T�tad priek�likums pie�emts, un pirmdien s�kam darbu pulksten 11.
T�l�k v�rdu l�dz deput�ts Dobelis.
J.Dobelis: Cien�jamie deput�ti! Izmantojot ��s nedaudz�s min�tes, kuras ir paliku�as l�dz balso�anas rezult�tu pazi�o�anai, es jums snieg�u pavisam �su inform�ciju par to, ko esam sa��mu�i, apkopojot visas l�dz �im sa�emt�s v�stules. Ir ieg�ti ��di rezult�ti: 606 v�stules atbalsta Republikas neatkar�bas atjauno�anu, 87 - izteikts atbalsts atjaunotas feder�cijas veido�anai, daudzi cilv�ki un kolekt�vi apsveic Anatoliju Gorbunovu sakar� ar iev�l��anu. L�dz�gs apsveikums ir sa�emts ar� no Latvijas kult�ras ministra Raimonda Paula un visiem Divdesmito dziesmusv�tku virsdiri�entiem. (Aplausi.)
Priek�s�d�t�js: Es �oti atvainojos, bet varb�t �o inform�ciju tom�r...
I.Ozols: Tagad �sa inform�cija par to, k�p�c nav izdevies l�dz galam saskait�t personiskos parakstus. Man no r�ta Viktors Alksnis iesniedza zi�as, teikdams, ka tur ir 2000. Saskaitot izn�ca t�ksto� se�i simti tr�sdesmit �etri, turkl�t vair�kiem parakst�t�jiem ir �oti vien�di paraksti. M�s atvainojamies, ka l�dz galam �ie rezult�ti pat nav fiks�ti. Pa��s beig�s pazi�ojums, ko man l�dza nolas�t Tautas frontes vad�ba sakar� ar gaid�mo manifest�ciju 11.novembra krastmal�. Visi Latvijas deput�ti tiek l�gti uz sv�tku manifest�ciju 11.novembra krastmal�. Centr�laj� trib�n� l�dzam gan Latvijas Augst�k�s padomes, gan PSRS Augst�k�s padomes deput�tus, gan ar� uz sesiju iel�gtos viesus. Iesak�m uz manifest�ciju doties kop�, lai t� ieg�tu liel�ku noz�m�gumu. Paldies.
Priek�s�d�t�js: Vai jums, deput�t Alksni, kas sak�ms sakar� ar Sekretari�ta pazi�ojumu? K�, l�dzu?
V.Alksnis: */Man ir ��ds jaut�jums. Tagad mums tika izsniegts preses centra dokuments, un es jums to nolasu: "LPSR Augst�k�s padomes sesija turpina darbu, notiek debates, deput�ti ir izteiku�i diametr�li pret�jus viedok�us, vieni - Bels, Stank�vi�a, Aps�tis, Plotnieks, �ezbers, B�rzi��, Boj�rs un Vulfsons - ir par taisn�gumu - par k�dreiz�j�s neatkar�bas atjauno�anu. Citi - A.Rubiks, A.Aleksejevs, S.D�manis - ir demago�iski noska�oti un pau� atkl�tu naidu pret Latvijas pamatiedz�vot�jiem." L�k, jums Augst�k�s padomes sesijas preses centra demokr�tijas un plur�lisma piem�rs. Kas tas galu gal� ir?/
Priek�s�d�t�js: Kas vada preses centru? L�dzu, inform�jiet! Ko j�s varat teikt sakar� ar �o pazi�ojumu? Par �o pazi�ojumu man ir �oti gr�ti kaut ko teikt, jo man nav priek�� pat teksta. Ta�u ��iet, ka �aj� gad�jum� preses centrs ir p�rsp�l�jis ar emocij�m. M�s cent�simies b�t ietur�t�ki.
No z�les: M�s t�da veida sol�jumiem vairs neticam. Un k� b�t ar tiem koment�riem pa radio un telev�zij�? Vai m�s varam cer�t, ka koment�ru par m�su uzst��anos neb�s? Un beigu beig�s dodiet mums savu telev�ziju un savu raidstaciju!
Priek�s�d�t�js: Es piln�gi piekr�tu un pie�emu zin��anai �os protestus. �oti l�dzu preses centru noskaidrot, k� tas �sti ir bijis. L�dzu m�su preses centru attur�ties no jebk�da deput�tu uzst��an�s v�rt�juma, ja to nav devusi pati sesija. Otrais jaut�jums par koment�riem ir sare���t�ks. Mans kol��is, kuru es negribu nosaukt t�p�c, ka vi�a �eit nav, nemit�gi koment� manas runas. Man da�reiz, protams, ir �oti gr�ti atsp�kot, jo kontekst� tas izklaus�s cit�di nek� tad, ja pa�em un izrauj no konteksta. Tad, protams, var vis�di �o inform�ciju pasniegt. Man ��iet, ka tad, kad sesijas norisi tie�i p�rraida, �urn�listiem sesijas starplaik� vajadz�tu attur�ties no koment��anas, bet aicin�t pie mikrofona pa�us deput�tus. Un, ja deput�ti izsaka at��ir�gus viedok�us, k� ar� viedokli par savu kol��u izteikto, argument� to vai koment�, tad, man ��iet, tas ir pavisam kas cits un polemikai ir pie�emams. L�dzu.
*/Atvainojos, m�su kol��is �odien v�l nav izteicies - at��ir�b� no citiem./
No z�les: */Vai j�s neuzskat�t, ka preses centram vajadz�tu ofici�li atvainoties m�su deput�tiem �� jaut�juma sakar�b�?/
V.Alksnis: */Tad jau tas ir j�dara man, un es to izdar��u, Anatolij Valerjanovi�, es princip� pret to protest�ju. Pirmk�rt, b�sim atkl�ti. M�s nezin�m, kas vada preses centru. M�s nezin�m, kas iec�lis �os cilv�kus. J�s no Augst�k�s padomes pieredzes zin�t, ka tom�r to, kas dod r�kojumus Augst�k�s padomes preses centr�, izl�ma deput�ti. Kas vada? Es izsaku neuztic�bu pa�reiz�jam preses centram sakar� ar to, ka speci�l� preses centra dokument� tika pausti deput�tiem adres�ti aizskaro�i izteikumi, un es uzskatu, ka tie cilv�ki, kas darbojas preses centr�, nav �� amata cien�gi./
Priek�s�d�t�js: */Paldies. Atk�rtoti./
V.Alksnis: */J�. At�aujiet v�l min�ti./
No z�les: */Vai saprotat, kas par lietu? P�c pazi�ojuma, p�c m�su v�l�t�ju zvaniem jau izplat�jusies inform�cija par to, ka republikas radio sam�r� br�vi koment� m�su pa�u, m�su kol��u, m�su frakcijas izteikumus. Es uzskatu, ka preses centram vajag vismaz ofici�li atvainoties m�su biedriem, tas - pirmk�rt, un p�c tam izpild�t Viktora Imantovi�a l�gumu atlaist vai nomain�t preses centru. Paldies./
Priek�s�d�t�js: V�rds deput�tam Luc�nam.
J.Luc�ns: Man b�tu ierosin�jums - �urn�listiem un telev�zijas koment�t�jiem attur�ties no m�su oponentu uzst��an�s koment��anas, jo vi�u uzst��an�s ir tik p�rliecino�as, ka t�s visp�r nek�dus koment�rus neprasa.
Priek�s�d�t�js: Deput�t D�mani, l�dzu pagaidiet, v�rdu v�l l�dz PSRS tautas deput�ts Andrejs C�rulis.
A.C�rulis: Cien�jamie kl�teso�ie deput�ti! Es grib�tu pateikt to, ka es neb�t neiebilstu pret Viktora Alk��a l�gumu, ka preses centram j�atvainojas, ac�mredzot konkr�ti �is izteiciens no profesion�l� viedok�a ir nekorekts. Es piln�gi atbalstu m�su priek�s�d�t�ja Anatolija Gorbunova teikto. Bet pie viena es dom�ju, ka mums varb�t b�tu pien�cis laiks analiz�t Viktora Alk��a necien�gos izteikumus pret m�su republiku PSRS Augst�kaj� padom�. Es personiski pieprasu Viktora Alk��a atvaino�anos par to, ko vi�� izteica 1.Maija demonstr�cij� pret mani, ar� pret Bi�eru, Vilenu Tolpe��ikovu. Manupr�t, tas neiek�aujas civiliz�tas sabiedr�bas uzved�bas norm�s. Es dom�ju, ka man ir ties�bas pras�t no Viktora Alk��a atvaino�anos.
Priek�s�d�t�js: Es �oti atvainojos, izsl�dziet gan pirmo, gan otro mikrofonu. L�dzu, izsl�dziet, un izbeigsim mazg�t ve�u, kaut gan m�s esam �oti nosv�du�i, str�d�jot divas dienas. Deput�ts Lagzdi�� nav �odien run�jis? Es atbildu par s�des vad��anu un par visu, kas �eit notiek, un, ja ir pie�auts nekorektums, tad es atvainojos. Un neturpin�sim �os savstarp�jos str�dus, jo argumentu b�s �oti daudz. Man liekas, ka viss ta�u ir skaidrs.
S.D�manis: Tom�r paklausieties, j�s ta�u dzird�j�t, k�di apvainojumi tika adres�ti pret mani un citiem deput�tiem.
Priek�s�d�t�js: T�tad, ja k�ds no m�su ieceltajiem un izvirz�tajiem darba org�niem vai izpal�giem pie�aus k�das k��das, m�s viens p�c otra s�ksim iet �r�.
S.D�manis: Es dom�ju, ka t� nav k��da, t� ir poz�cija, un ir s�ku��s raganu med�bas.
Priek�s�d�t�js: Bet darbinieks no trib�nes paskaidroja, bija ar� mana atvaino�an�s.
V. Hodakovskis_:_ */God�tie kol��i deput�ti! L�k, j�s visi varat iedom�ties, ka uz mums skat�s tauta. Ja m�s esam tautas izv�l�tie, bet tagad s�kam str�d�ties, s�kam cits citam p�rmest nekorektumu, vai j�s nedom�jat, ka taut� tas pastiprin�sies 10, 20 un 100 reizes, un tas, kas notiek �eit, var izpausties iel�s un v�l nezin kur? Esiet sapr�t�gi un korekti, cieniet cits citu. L�k, uz to es aicinu./
I. Geid�ns: */God�tie kol��i, es run��u bez tulkojuma, lai mani uzreiz saprastu. Man jums j�izsaka aizr�d�jums, ka daudzi no jums, vair�kas reizes uzst�joties, ir aizsk�ru�i manu valsti, ne reizi vien aizvainoju�i manu tautu un mani. Bet es paz�stu j�su raksturu un neprasu, lai j�s atvainotos. Tad esiet tik laipni un neprasiet, lai preses centrs atvainojas, jo ar� tam ir kaut k�da izpratne par savas tautas pa�cie�u./
Priek�s�d�t�js: Es dom�ju, ka mums l�dz ar min�to pazi�ojumu �� t�ma b�s piln�gi izsmelta. Mums j�l�dz aiziet pie komisijas un ofici�li pajaut�t, jo pa �o laiku m�s v�l tr�s reizes varam nobalsot. Deput�ts �ep�nis �odien run�s pirmo reizi, t�p�c l�dzu iesl�gt otro mikrofonu.
A.�ep�nis: Cien�jamie deput�ti un visi, kas ir sp�j�gi mani uzklaus�t! St�v�sim ta�u p�ri visam tam, par ko m�s tikko str�d�j�mies un run�j�m. V�l nav pag�jis pilns m�nesis, kop� es ar �iem "demokr�tijas m�l�t�jiem" biju cit� forum�, un neviens no vi�iem neuztrauc�s par to, ka p�c tam centr�l� prese un da�a republikas preses mani apl�ja ar dub�iem no galvas l�dz k�j�m. Neviens nemekl�ja taisn�bu, neviens nemekl�ja ne preses centru, ne vain�gos �ajos apmelojumos. St�v�sim tiem p�ri. Mums ta�u ir daudz nopietn�kas lietas risin�mas, bet tas, protams, attiecas uz tiem, kas sp�j to.
Priek�s�d�t�js: �is temats beidzot ir izsmelts. Komisija ir beigusi skait�t un n�k uz �o pusi.
J�s pazi�osit rezult�tus, tas ir, pazi�osit balso�anas rezult�tu par katru deput�tu atsevi��i. Ja k�dam ir iebildumi par protokolu, tad uzreiz sakiet savu attieksmi.
I.Ozols: Tie deput�ti, kuru balso�anas rezult�ts neb�s fiks�ts atbilsto�i tam, ko vi�i ierakst�ju�i bi�eten�, var mani p�rtraukt un iebilst.
Priek�s�d�t�js: Es v�ro�u z�li, neprecizit�tes gad�jum� uzreiz celiet balso�anas kart�ti, tad apst�simies un preciz�sim konkr�t� deput�ta nost�ju.
I.Ozols: At�aujiet uzs�kt balsu skait��anas rezult�tu nolas��anu.
1.v�l��anu apgabals - Andrejs Pante�ejevs - par.
2.v�l��anu apgabals - Ruta Marja�a - par.
3.v�l��anu apgabals - Vilnis Egl�js - par.
4.v�l��anu apgabals - Aleksandrs Kir�teins - par.
5.v�l��anu apgabals - �irts Kr�mi�� - par.
6.v�l��anu apgabals - Indulis Ozols - par.
7.v�l��anu apgabals - O�egs Batarevskis - par.
8.v�l��anu apgabals - Ints C�l�tis - par.
9.v�l��anu apgabals - Igors Garajevs - nepiedal�s.
10.v�l��anu apgabals - Ivars Krasti�� - par.
11.v�l��anu apgabals - Viktors Stefanovi�s - nepiedal�s.
13.v�l��anu apgabals - Jurijs �a�ins - nepiedal�s.
14.v�l��anu apgabals - J�nis Dzintars - nepiedal�s.
15.v�l��anu apgabals - Alberts �uks - nepiedal�s.
16.v�l��anu apgabals - J�nis Gulbis - par.
17.v�l��anu apgabals - Aleksandrs Per�ins - nepiedal�s.
18.v�l��anu apgabals - Rolands Rikards - par.
19.v�l��anu apgabals - Mihails Berdikovs - nepiedal�s.
20.v�l��anu apgabals - Dzintars �bi�is - par.
21.v�l��anu apgabals - Sergejs Za�etajevs - nepiedal�s.
22.v�l��anu apgabals - Grigorijs Moroz�i - nepiedal�s.
23.v�l��anu apgabals - Nikolajs Mihailovs - nepiedal�s.
24.v�l��anu apgabals - Alfr�ds Rubiks - nepiedal�s.
25.v�l��anu apgabals - Oj�rs Kehris - par.
26.v�l��anu apgabals - Rolands Rep�a - par.
27.v�l��anu apgabals - Rom�ns Aps�tis - par.
28.v�l��anu apgabals - J�nis Kr�mi�� - par.
Priek�s�d�t�js: Es atvainojos, es v�lreiz l�dzu kl�teso�os uz ielas, es j�s �oti l�dzu, netrauc�jiet sesijas darbu! Vai tie��m jums nav tik daudz takta? M�s, kas �eit str�d�jam, �oti, �oti l�dzam j�s.
I.Ozols: 29.v�l��anu apgabals - O�egs ��ipcovs - nepiedal�s.
30.v�l��anu apgabals - Aleksejs Zotovs - atturas.
31.v�l��anu apgabals - Vladimirs Hodakovskis - nepiedal�s.
32.v�l��anu apgabals - Vladimirs Kostins - nepiedal�s.
33.v�l��anu apgabals - Eduards Maharevs - nepiedal�s.
34.v�l��anu apgabals - Gen�dijs Roma�ovs - nepiedal�s.
35.v�l��anu apgabals - Vja�eslavs Gerasimovs - nepiedal�s.
37.v�l��anu apgabals - Leon�ds Kurdjumovs - nepiedal�s.
38.v�l��anu apgabals - Ivans Ivanovs - nepiedal�s.
40.v�l��anu apgabals - Tatjana �danoka - nepiedal�s.
41.v�l��anu apgabals - P�vels �apov�lovs - nepiedal�s.
42.v�l��anu apgabals - Vladimirs Mihailovs - nepiedal�s.
43.v�l��anu apgabals - Oj�rs Blumbergs - par.
45.v�l��anu apgabals - Ivans Prokofjevs - nepiedal�s.
46.v�l��anu apgabals - Ilma Bri��e - par.
47.v�l��anu apgabals - Anatolijs Safonovs - nepiedal�s.
48.v�l��anu apgabals - Anatolijs Aleksejevs - nepiedal�s.
49.v�l��anu apgabals - Edgars Egl�tis - nepiedal�s.
50.v�l��anu apgabals - Nikolajs Builovs - nepiedal�s.
51.v�l��anu apgabals - Bro�islavs Sal�tis - par.
52.v�l��anu apgabals - Juris Karlsons - par.
53.v�l��anu apgabals - Andris Teikmanis - par.
54.v�l��anu apgabals - M�rcis C�rulis - par.
55.v�l��anu apgabals - Arturs Punovskis - par.
56.v�l��anu apgabals - Ivars �lerts - par.
57.v�l��anu apgabals - Ein�rs Cilinskis - par.
58.v�l��anu apgabals - Mihails Gavrilovs - nepiedal�s.
59.v�l��anu apgabals - Sergejs D�manis - nepiedal�s.
60.v�l��anu apgabals - Aleksandrs Smo�uks - nepiedal�s.
61.v�l��anu apgabals - J�nis Freimanis - par.
62.v�l��anu apgabals - Viktors Alksnis - nepiedal�s.
63.v�l��anu apgabals - Mihails Stepi�evs - par.
64.v�l��anu apgabals - Andrejs Beluha - nepiedal�s.
65.v�l��anu apgabals - Vladimirs Zatuliviters - nepiedal�s.
66.v�l��anu apgabals - Aivars Endzi�� - par.
67.v�l��anu apgabals - M�ris Budovskis - par.
68.v�l��anu apgabals - Val�rijs Pri��epovs - nepiedal�s.
69.v�l��anu apgabals - Atis Krami�� - par.
70.v�l��anu apgabals - Mihails Ivanovs - nepiedal�s.
71.v�l��anu apgabals - Aleksejs Vidavskis - nepiedal�s.
72.v�l��anu apgabals - Vladimirs Rodins - nepiedal�s.
73.v�l��anu apgabals - Aleksejs Providenko - nepiedal�s.
74.v�l��anu apgabals - Vladimirs �arkovs - nepiedal�s.
75.v�l��anu apgabals - Sergejs Beskrovnovs - nepiedal�s.
76.v�l��anu apgabals - Jevg��ijs Drobots - nepiedal�s.
77.v�l��anu apgabals - Grigorijs Agafonovs - nepiedal�s.
78.v�l��anu apgabals - Jevg��ijs Jagupecs - nepiedal�s.
79.v�l��anu apgabals - Gun�rs Preinbergs - par.
80.v�l��anu apgabals - Andris Toma��ns - par.
81.v�l��anu apgabals - Igors Movels - par.
82.v�l��anu apgabals - Imants Geid�ns - par.
83.v�l��anu apgabals - Indulis B�rzi�� - par.
84.v�l��anu apgabals - Leon�ds Alksnis - par.
85.v�l��anu apgabals - Velta �ebotarenoka - par.
86.v�l��anu apgabals - Vladilens Dozorcevs - par.
87.v�l��anu apgabals - Ivars Sil�rs - par.
88.v�l��anu apgabals - Vladimirs Eini�� - par.
89.v�l��anu apgabals - Arnolds B�rzs - par.
90.v�l��anu apgabals - J�nis Lagzdi�� - par.
91.v�l��anu apgabals - Linards Muci�� - par.
93.v�l��anu apgabals - Teodors Eni�� - par.
94.v�l��anu apgabals - Jurijs Antons - nepiedal�s.
95.v�l��anu apgabals - Boriss Fer�alovs - nepiedal�s.
96.v�l��anu apgabals - Igors Rjabi�ins - nepiedal�s.
97.v�l��anu apgabals - Anatolijs Barta�evi�s - nepiedal�s.
98.v�l��anu apgabals - Martijans Bekasovs - nepiedal�s.
99.v�l��anu apgabals - Andrejs Re�et�ikovs - nepiedal�s.
100.v�l��anu apgabals - Aivars Lembergs - par.
101.v�l��anu apgabals - Alfr�ds Ma�tams - par.
102.v�l��anu apgabals - �irts Kristovskis - par.
103.v�l��anu apgabals - Valent�ns Gapo�enko - nepiedal�s.
104.v�l��anu apgabals - Viktors Kalnb�rzs - par.
105.v�l��anu apgabals - Andris Apin�tis - par.
106.v�l��anu apgabals - Ivars Caune - par.
107.v�l��anu apgabals - Andris L�gotnis - par.
108.v�l��anu apgabals - Kazimirs ��akota - par.
109.v�l��anu apgabals - Juris Cibulis - par.
110.v�l��anu apgabals - Georgs Andrejevs - par.
111.v�l��anu apgabals - Dainis Vanags - par.
112.v�l��anu apgabals - Valdis Birkavs - par.
113.v�l��anu apgabals - Emerita Bu�ele - par.
114.v�l��anu apgabals - Edv�ns Kide - par.
115.v�l��anu apgabals - J�nis Endele - par.
116.v�l��anu apgabals - Druvis Skulte - par.
117.v�l��anu apgabals - J�nis Kinna - par.
118.v�l��anu apgabals - Viktors Krols - nepiedal�s.
119.v�l��anu apgabals - Larions Kuc�ns - nepiedal�s.
120.v�l��anu apgabals - Stefans R�zna - par.
121.v�l��anu apgabals - Ludvigs Teteris - par.
122.v�l��anu apgabals - Raitis �ernajs - par.
123.v�l��anu apgabals - Jevg�nijs Za��erinskis - par.
124.v�l��anu apgabals - P�teris La�is - par.
125.v�l��anu apgabals - P�teris Gabr�novs - par.
126.v�l��anu apgabals - Sarmis Mednis - par.
127.v�l��anu apgabals - Galaktions Radionovs - nepiedal�s.
128.v�l��anu apgabals - Andris Felss - par.
129.v�l��anu apgabals - Ita Kozakevi�a - par.
130.v�l��anu apgabals - Ludis Skosta - par.
131.v�l��anu apgabals - Vilnis Bresis - par.
132.v�l��anu apgabals - Mavriks Vulfsons - par.
133.v�l��anu apgabals - Andris Plotnieks - par.
134.v�l��anu apgabals - M�rti�� Arn�tis - par.
135.v�l��anu apgabals - Viktors Kokori�s - nepiedal�s.
136.v�l��anu apgabals - P�teris Koro�evskis - par.
137.v�l��anu apgabals - Jurijs Kirju�ins - nepiedal�s.
138.v�l��anu apgabals - Aleksandrs Lange - par.
139.v�l��anu apgabals - Ivars Godmanis - par.
140.v�l��anu apgabals - Brigita Zeltkalne - par.
141.v�l��anu apgabals - Valdis Bi�is - par.
142.v�l��anu apgabals - Egils Einars Jur�evics - par.
143.v�l��anu apgabals - Juris Aizezers - par.
144.v�l��anu apgabals - Imants Kalni�� - par.
145.v�l��anu apgabals - J�nis Luc�ns - par.
146.v�l��anu apgabals - J�nis �kapars - par.
147.v�l��anu apgabals - Indulis Emsis - par.
148.v�l��anu apgabals - Aleksejs Grigorjevs - par.
149.v�l��anu apgabals - Marija K�rkla - par.
150.v�l��anu apgabals - Filips Stroganovs - nepiedal�s.
151.v�l��anu apgabals - Eduards Berklavs - par.
152.v�l��anu apgabals - J�nis Gavars - par.
153.v�l��anu apgabals - Valdis �teins - par.
154.v�l��anu apgabals - P�teris Kr�ga�au�s - par.
155.v�l��anu apgabals - Visvaldis Mucenieks - par.
156.v�l��anu apgabals - K�rlis Liepi�� - par.
157.v�l��anu apgabals - Skaidr�te Alberti�a - par.
158.v�l��anu apgabals - T�lavs Jundzis - par.
159.v�l��anu apgabals - Guntis Gr�be - par.
160.v�l��anu apgabals - Valent�na Zeile - par.
161.v�l��anu apgabals - Normunds Be�skis - par.
162.v�l��anu apgabals - Andris Puzo - par.
163.v�l��anu apgabals - Kazimirs �po�is - par.
164.v�l��anu apgabals - Antons Seiksts - par.
165.v�l��anu apgabals - Gun�rs Klind��ns - par.
166.v�l��anu apgabals - �rijs �dris - par.
167.v�l��anu apgabals - Art�rs Kodoli�� - par.
168.v�l��anu apgabals - J�nis Biezais - par.
169.v�l��anu apgabals - Andris Gr�tups - par.
170.v�l��anu apgabals - Anatolijs Gorbunovs - par.
171.v�l��anu apgabals - Antons Buls - par.
172.v�l��anu apgabals - Mihails Roga�s - nepiedal�s.
173.v�l��anu apgabals - J�nis Vaivads - par.
174.v�l��anu apgabals - Juris Dobelis - par.
175.v�l��anu apgabals - Juris Boj�rs - par.
176.v�l��anu apgabals - Alberts Bels - par.
177.v�l��anu apgabals - Imants Daudi�s - par.
178.v�l��anu apgabals - M�rti�� B�rzi�� - par.
179.v�l��anu apgabals - Arv�ds Ulme - par.
180.v�l��anu apgabals - Imants Ziedonis - par.
181.v�l��anu apgabals - Odisejs Kostanda - par.
182.v�l��anu apgabals - Raimonds Kr�mi�� - par.
183.v�l��anu apgabals - Anna Seile - par.
184.v�l��anu apgabals - Ivans Cupruns - par.
185.v�l��anu apgabals - Ein�rs Rep�e - par.
186.v�l��anu apgabals - P�teris Simsons - par.
187.v�l��anu apgabals - Juris Celmi�� - par.
188.v�l��anu apgabals - Vilis Seleckis - par.
189.v�l��anu apgabals - P�teris Lazda - par.
190.v�l��anu apgabals - Agris Jaunk�avi�� - par.
191.v�l��anu apgabals - Alfr�ds �ep�nis - par.
192.v�l��anu apgabals - Dainis �v�ns - par.
193.v�l��anu apgabals - Andrejs Krasti�� - par.
194.v�l��anu apgabals - Andris B�rzi�� - par.
195.v�l��anu apgabals - J�nis Dinevi�s - par.
196.v�l��anu apgabals - Ivars Briedis - par.
197.v�l��anu apgabals - Ziedonis Ziedi�� - par.
198.v�l��anu apgabals - Edmunds Krasti�� - par.
Priek�s�d�t�js: Es atvainojos. God�tie kl�teso�ie, mums v�l ir j�pie�em pieci dokumenti. Es l�dzu piecas min�tes uzman�bu. Tas ir sv�ts br�dis. Pirms pazi�o rezult�tus, nevajag emocijas. Esiet, l�dzu, tik laipni!
I.Ozols: 199.v�l��anu apgabals - J�nis Bla��vi�s - par.
200.v�l��anu apgabals - Ilm�rs Geige - par.
201.v�l��anu apgabals - Voldem�rs Str��is - par.
Rezult�t� "par" nobalsoju�i 138 Latvijas tautas deput�ti, vienam atturoties. Lai neaiztur�tu j�s, protokolu iesniegsim p�c tam. �os dokumentus ir parakst�ju�i visi komisijas locek�i, iz�emot vienu m�su skait��anas komisijas locekli - Prokofjeva kungu, kas m�su darb� nepiedal�j�s. Bet, t� k� m�s bij�m kvorums, m�s esam ties�gi darbu paveikt l�dz galam.
Priek�s�d�t�js: God�tie kol��i! M�s visi �oti korekti norun�j�m, ka pabeigsim sesiju tad, kad b�s izskat�ti visi dokumenti. Lai l�mumu pie�emtu, vajadz�ja divas tre�da�as - 132 balsis, ir 138 balsis. T�tad l�mums ir pie�emts.
Tagad, l�dzu, izskat�sim p�r�jos dokumentus, kas jums ir izsniegti. Run�t�ji uzst�joties teica, ka �ie dokumenti ir publicistiski. J�, �ie dokumenti ir publicistiski. L�dzu, pa�emiet tos rok�.
Es dom�ju, ka Latvijas Republikas Augst�k�s padomes Deklar�ciju "Par Latvijas Republikas likumdo�anas aktu atbilst�bu starptautisko ties�bu norm�m cilv�kties�bu jaut�jumos",
Aicin�jumu Latvijas taut�m,
Latvijas Republikas Augst�k�s padomes "Aicin�jumu ties�baizsardz�bas iest��u darbiniekiem",
V�st�jumu PSRS taut�m un demokr�tiskaj�m kust�b�m,
k� ar� v�stuli Mihailam Gorba�ovam,
Aicin�jumu pasaules valstu vald�b�m
un v�stuli Igaunijas Augst�k�s padomes priek�s�d�t�jam Arnoldam R�tela kungam, Lietuvas Augst�k�s padomes priek�s�d�t�jam V�tautam Landsber�a kungam
m�s var�tu pie�emt, balso�anai izmantojot iesp�jas, kuras mums dod skait�ojam� ma��na.
A.Zotovs: */Es ierosinu visus �os dokumentus pie�emt uzreiz, p�c tam nodot redakcijas komisijai, uztic�ties redakcijas komisijai, un m�s izlabosim da�us ar stilistiku saist�tus negludumus. Bet visus �os dokumentus, protams, vajag pie�emt kop�. Un p�c tam nodot tos m�su komisijai./
Priek�s�d�t�js: T�tad priek�likums ir t�ds, ka var�tu b�t vien�gi stilistiska rakstura labojumi. Es dom�ju, ka deput�tiem teksts izsniegts. Ja m�s piekr�tam, ka vajadz�gi �ie stilistiskie labojumi, tad to m�s varam uztic�t redakcijas komisijai, bet m�s par �iem dokumentiem balsotu kopum�. Ta�u deput�ts Boj�rs l�dz v�rdu.
J.Boj�rs: Es pret to neiebilstu. Attiec�b� uz cilv�kties�bu dokumentiem man ir priek�likums - izdar�t te kaut ko lab�k un palieko��k, respekt�vi, piln� m�r� pievienoties �iem cilv�kties�bu aktiem - tas b�tu politiski �rk�rt�gi sp�c�gs akts. M�s, Augst�k� padome, pirmo reizi ratific�tu starptautiskos cilv�kties�bu dokumentus. Te nav saprotams par saska�o�anu - kad saska�osim, ar ko saska�osim. Tie ir tikai sol�jumi. Bet, ja m�s ratific�jam un pazi�ojam, ka pievienojamies, tad tas ir absol�ti valstisks akts, t�ds, k�dus pie�em Padomju Savien�ba, Lielbrit�nija.
Priek�s�d�t�js: �is ierosin�jums, manupr�t, ir pie�emams. L�dzu, neaplaud�jiet. S�des darbs ir j�nobeidz. L�dzu, deput�t Kr�mi�! V�rdu es diem��l neatceros.
J.Kr�mi��: Man ir priek�likums. Vai mums tom�r nevajadz�tu balsojot apstiprin�t �os balso�anas rezult�tus?
Priek�s�d�t�js: N�. Tas ir komisijas zi��. Komisijai ir protokols. Ja rodas kaut k�das �aubas, m�s varam izveidot deput�tu komisiju un izskat�t, bet mums nav j�apstiprina. To b�s parakst�ju�i visi komisijas locek�i. Tas ir ofici�ls dokuments. Protokols nolas�ts un v�l katra personiskais bi�etens. Kur nu v�l vair�k.
Vai varam nobalsot kopum�, pievienojot deput�ta Boj�ra un deput�ta Zotova priek�likumu? Ac�mredzot kaut ko stilistiski vajadz�s labot, bet tagad �os labojumus neapspried�sim. Vai varam balsot ��du priek�likumu? L�dzu, izsakiet savu attieksmi - par, pret, atturas.
Balso�anu beidzam, l�dzu, rezult�tus. 134. Protest� deput�ts Ozols, jo vi�am iesl�gu��s vair�kas pogas. Nu, vienu v�rdu sakot, j�s esat uzlicis un nospiedis kaut ko nevajadz�gu. K�da ir j�su attieksme?
J.Ozols: Par.
Priek�s�d�t�js: T�tad 135. God�tie deput�ti! T�d� k�rt� m�s esam izskat�ju�i �o �oti svar�go jaut�jumu. Es saprotu, ka �is jaut�jums vien� m�su deput�tu da�� un ar� republikas iedz�vot�jos izsauc �oti lielas gaviles. Un tas ir saprotams. Bet mums visiem j�saprot, ka �is jaut�jums nav tik vienk�r�s, ka otraj� da�� tas izsauc, es neteiktu - r�gtumu, bet katr� zi�� �oti lielas ba�as. Un t�p�c beigsim �o s�di organiz�ti. Es it sevi��i l�dzu visus, kas atrodas uz ielas, izr�d�t visliel�ko taktu ikvienam m�su deput�tam. Lai ar� mums ir da��di viedok�i, m�s �aj� z�l� esam vienoti un m�s vienoti ar� izejam no ��s z�les. T�p�c l�dzu nek�das emociju izpausmes nepie�aut.
S�de ir sl�gta. (Aplausi. Tiek atska�ota Latvijas Republikas himna.)