tu - Wikcionariu (original) (raw)

Mira tamién:

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]
Etimoloxía: Del llatín tu.

  1. Pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

_Términos rellacionaos_[editar]

Traducciones y equivalencies

[editar]

«tu»: pronome de segunda persona singular función suxetu

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.
  2. Ti, pronome tónicu preposicional pa la segunda persona singular.

Pronunciación y silabación: [ tu ]

singular masculín y femenín tu; plural masculín y femenín tus

  1. To.

_Sinónimos_[editar]

_Usu_[editar]

Pronunciación y silabación: [ ty ]

  1. Pallabra que marca la segunda persona singular nos verbos.

_Términos rellacionaos_[editar]

_Usu_[editar]

Tu chantescantes (Toi tu chantesTu cantes)

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

_Términos rellacionaos_[editar]

Pronunciación y silabación: [ tuː ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

_Sinónimos_[editar]

_Usu_[editar]

Pronunciación y silabación: [ ˈtu ]

  1. Tu, pronome tónicu suxetu pa la segunda persona singular.

_Términos rellacionaos_[editar]