Krista Anna Zalāne (Belševica) | Universität Greifswald (original) (raw)

Uploads

Papers by Krista Anna Zalāne (Belševica)

Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā : rakstu krājums, 2018

Pēdējās desmitgadēs informācijas telpa ir ievērojamā mērā demokratizējusies un palikusi brīvpieej... more Pēdējās desmitgadēs informācijas telpa ir ievērojamā mērā demokratizējusies un palikusi brīvpieejamāka, savukārt informācijas pašvērtība – kritusies. Šādos apstākļos aktualizējušies daudzi problēmjautājumi par vēstures zināšanu leģitimitāti, vēsturisko pagātnes interpretāciju savietojamību ar realitāti, kā arī norisinās diskusijas par vēsturiskajām zināšanām, to izpratnes un funkcionēšanas veidu akadēmiskajā un publiskajā telpā. Kā produktīvs konteksts, lai šos procesus pētītu, skatāms arī vēstures jeb vēsturiskais romāns. No vienas puses, tas uztverams kā uz faktiem balstīts pagātnes realitātes pētījums, no otras, – tas tomēr ir fikcionāls daiļliteratūras darbs. Vēsturiskais romāns nereti top arī par daļu no populārās kultūras, šādā veidā ietekmējot dažādus pagātnes realitātes izpratnes procesus un dažādu vēsturisko nozīmju un interpretāciju rašanos, kā arī šo nozīmju un interpretāciju aktualitāti sabiedrībā. Svarīgi arī, ka realitātes un fikcijas nošķīrums pagātnes interpretācijas procesā (jeb vēsturiskajos kontekstos) ir ļoti būtiska analītiskā kategorija. Pētot autora (radītāja) un lasītāja (patērētāja) attieksmi pret vēstures romāna radīšanu un patērēšanu, novērojamas gan ļoti personīgas motivācijas uzskatīt kaut ko par fikciju vai realitāti, gan tādas motivācijas, kas skatāmas kā biežāk sastopamas. Analizējot vēstures romānu cikla „MĒS. Latvija, XX gadsimts” darbus un autoru komentārus par to radīšanas procesu, novērojama tendence detalizēti pētīt pagātnes realitātes kontekstus (īpaši pievēršoties faktoloģiskam, hrestomātiskam realitātes atspoguļojumam). Autori izvēlas apskatīt arī filozofiskas dabas jautājumus, dokumentēt nozīmes, kas pretendē uz vispārcilvēciskās, universālās patiesības statusu. Savukārt, pievēršoties lasītāju reakcijām uz minētajiem darbiem, redzams, ka liela nozīme ir ne tikai iepriekšminētajām kvalitātēm. Lielā mērā lasītājam ir svarīgs gan faktoloģiskais, hrestomātiskais (objektīvais) materiāls, kas parādās romānos, gan emocionālie, humoristiskie u. tml. lasīšanas pieredzes aspekti (subjektīvais). Novērojot vēsturisko romānu un tā formas unikālo specifiku un funkcionēšanas veidu attiecībā pret lasītāju, šis pētījums izvērš teorētisko un analītisko kontekstu, kurā vēstures romāns skatāms, kā unikāls fenomens literatūrā un kā interesants pagātnes realitātes interpretācijas formas paveids.

Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā: rakstu krājums, 2017

Pētījuma mērķis ir mēģināt pārvērtēt līdz šim aktuālo pieeju – Jāņa Poruka garstāstu “Pērļu zvejn... more Pētījuma mērķis ir mēģināt pārvērtēt līdz šim aktuālo pieeju – Jāņa Poruka garstāstu “Pērļu zvejnieks” uztvert un analizēt tikai kā reālpsiholoģisku darbu. No tā izriet tas, ka pētījuma galvenie uzdevumi ir klasificēt J. Poruka domāšanu kā “filozofisku”, skatīt minēto darbu kā autora pasauluzskata (autora subjektīvā realitātes tvēruma) dokumentāciju un fiksēt šo pasauluzskatu veidojošos konceptus un likumsakarības starp tiem. Pētījumā tiks apskatīti arī galvenie J. Poruka ietekmes avoti, tādi filozofi un rakstnieki kā Platons, I. Kants, J. G. Fihte, J. V. Gēte, A. Šopenhauers un R. Vāgners, uz kuriem J. Poruks pats norādījis savās filozofiska rakstura esejās vai kuru filozofisko koncepciju nospiedumi skaidri nojaušami “Pērļu zvejniekā”. Tādiem iepriekšminēto autoru konceptiem kā ideja, ideāls, griba, u.c., kas dažkārt tiešā un dažkārt modificētā veidā parādās “Pērļu zvejniekā” pievienojas arī J. Poruka oriģinālkoncepti, piemēram, pērles vai mīlestība, kas minētā pasauluzskata sistēmas ietvaros tiek definēti ļoti J. Poruka personīgā veidā.

Thesis Chapters by Krista Anna Zalāne (Belševica)

Kā izlasīt dzīvi: kolektīvā daiļliteratūras interpretācija grāmatu klubos Rīgā, 2019

Šajā pētījuma tiek analizēts grāmatu klubu veidols, kas atbalsta ilgtermiņa kopienu veidošanos. ... more Šajā pētījuma tiek analizēts grāmatu klubu veidols, kas atbalsta ilgtermiņa kopienu veidošanos. Šādas kopienas savstarpēju norunu ceļā veido savas grāmatu izvēles un interpreteācijas stratēģijas. Šāds kopienu veidols atbalsta ne tikai to pastāvēšanu ilgtermiņā, bet arī īpašu kolektīvās tekstu interpretācijas stratēģiju izveidi, kas ir unikālas katrai kopienai atsevišķi, bet salīdzināmas savā starpā. Kopienu veidolu ietekmē dažādi sociālie faktori Latvijas sabiedrībā vispār, tas ir, dažādas sabiedrības nostājas pret literatūru, tās patērēšanas veidiem, tekstu izvēles kritērijiem, kvalitātes standartiem un dažādu dzimumu piemērotību lasīšanas procesa veikšanai. Šie faktori ietekmē interpretācijas procesus, kas norisinās klubu iekšienē. Taču klubos veiktās interpretācijas nav skatāmas tikai kā minētajos sociālajos faktoros determinētas. Grāmatu klubi rada ne tikai sociālas zināšanas par literāriem objektiem, bet arī sociāli veidotas estētiskas zināšanas. Tas saistīts ar to, ka katrs indivīds veic gan individuālas interpretācijas par tekstiem, gan vēlāk – klubu tikšanās reizēs – šīs interpretācijas tiek salīdzinātas un veidotas kolektīvas interpreteācijas. Tādējādi klubu veidols un funkcionēšana atbalsta arī unikālu, radošu, kultūrā jaunu zināšanu veidošanu. Pētījumā izmantotas gan sociālo gan humanitāro zinātņu pieejas, bet kā galvenā pētījuma metode skatāma līdzdalīgais novērojums. Datu ievākšana norisinājās 6,5 mēnešu ilgā periodā, 2018. gadā, Rīgā, apmeklējot 5 grāmatu klubus. Tika veiktas arī 12 intervijas ar klubu dalībniekiem. Latvijā trūkst pētījumu, kas pēta lasīšanas paradumus un izvērš kolektīvās interpretācijas un to ietekmējošos sociālos faktorus. Tāpat ir arī maz pētījumu, kas tiektos veidot plašus teorētiskos modeļus, caur kuriem kolektīvās interpretācijas modeļus analizēt. Balstoties piecu Rīgas grāmatu klubu analizē, šis pētījums aizpilda šo plaisu un tiecas veidot Latvijas sabiedrībai piemērotu teorētisku modeli.

Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā : rakstu krājums, 2018

Pēdējās desmitgadēs informācijas telpa ir ievērojamā mērā demokratizējusies un palikusi brīvpieej... more Pēdējās desmitgadēs informācijas telpa ir ievērojamā mērā demokratizējusies un palikusi brīvpieejamāka, savukārt informācijas pašvērtība – kritusies. Šādos apstākļos aktualizējušies daudzi problēmjautājumi par vēstures zināšanu leģitimitāti, vēsturisko pagātnes interpretāciju savietojamību ar realitāti, kā arī norisinās diskusijas par vēsturiskajām zināšanām, to izpratnes un funkcionēšanas veidu akadēmiskajā un publiskajā telpā. Kā produktīvs konteksts, lai šos procesus pētītu, skatāms arī vēstures jeb vēsturiskais romāns. No vienas puses, tas uztverams kā uz faktiem balstīts pagātnes realitātes pētījums, no otras, – tas tomēr ir fikcionāls daiļliteratūras darbs. Vēsturiskais romāns nereti top arī par daļu no populārās kultūras, šādā veidā ietekmējot dažādus pagātnes realitātes izpratnes procesus un dažādu vēsturisko nozīmju un interpretāciju rašanos, kā arī šo nozīmju un interpretāciju aktualitāti sabiedrībā. Svarīgi arī, ka realitātes un fikcijas nošķīrums pagātnes interpretācijas procesā (jeb vēsturiskajos kontekstos) ir ļoti būtiska analītiskā kategorija. Pētot autora (radītāja) un lasītāja (patērētāja) attieksmi pret vēstures romāna radīšanu un patērēšanu, novērojamas gan ļoti personīgas motivācijas uzskatīt kaut ko par fikciju vai realitāti, gan tādas motivācijas, kas skatāmas kā biežāk sastopamas. Analizējot vēstures romānu cikla „MĒS. Latvija, XX gadsimts” darbus un autoru komentārus par to radīšanas procesu, novērojama tendence detalizēti pētīt pagātnes realitātes kontekstus (īpaši pievēršoties faktoloģiskam, hrestomātiskam realitātes atspoguļojumam). Autori izvēlas apskatīt arī filozofiskas dabas jautājumus, dokumentēt nozīmes, kas pretendē uz vispārcilvēciskās, universālās patiesības statusu. Savukārt, pievēršoties lasītāju reakcijām uz minētajiem darbiem, redzams, ka liela nozīme ir ne tikai iepriekšminētajām kvalitātēm. Lielā mērā lasītājam ir svarīgs gan faktoloģiskais, hrestomātiskais (objektīvais) materiāls, kas parādās romānos, gan emocionālie, humoristiskie u. tml. lasīšanas pieredzes aspekti (subjektīvais). Novērojot vēsturisko romānu un tā formas unikālo specifiku un funkcionēšanas veidu attiecībā pret lasītāju, šis pētījums izvērš teorētisko un analītisko kontekstu, kurā vēstures romāns skatāms, kā unikāls fenomens literatūrā un kā interesants pagātnes realitātes interpretācijas formas paveids.

Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā: rakstu krājums, 2017

Pētījuma mērķis ir mēģināt pārvērtēt līdz šim aktuālo pieeju – Jāņa Poruka garstāstu “Pērļu zvejn... more Pētījuma mērķis ir mēģināt pārvērtēt līdz šim aktuālo pieeju – Jāņa Poruka garstāstu “Pērļu zvejnieks” uztvert un analizēt tikai kā reālpsiholoģisku darbu. No tā izriet tas, ka pētījuma galvenie uzdevumi ir klasificēt J. Poruka domāšanu kā “filozofisku”, skatīt minēto darbu kā autora pasauluzskata (autora subjektīvā realitātes tvēruma) dokumentāciju un fiksēt šo pasauluzskatu veidojošos konceptus un likumsakarības starp tiem. Pētījumā tiks apskatīti arī galvenie J. Poruka ietekmes avoti, tādi filozofi un rakstnieki kā Platons, I. Kants, J. G. Fihte, J. V. Gēte, A. Šopenhauers un R. Vāgners, uz kuriem J. Poruks pats norādījis savās filozofiska rakstura esejās vai kuru filozofisko koncepciju nospiedumi skaidri nojaušami “Pērļu zvejniekā”. Tādiem iepriekšminēto autoru konceptiem kā ideja, ideāls, griba, u.c., kas dažkārt tiešā un dažkārt modificētā veidā parādās “Pērļu zvejniekā” pievienojas arī J. Poruka oriģinālkoncepti, piemēram, pērles vai mīlestība, kas minētā pasauluzskata sistēmas ietvaros tiek definēti ļoti J. Poruka personīgā veidā.

Kā izlasīt dzīvi: kolektīvā daiļliteratūras interpretācija grāmatu klubos Rīgā, 2019

Šajā pētījuma tiek analizēts grāmatu klubu veidols, kas atbalsta ilgtermiņa kopienu veidošanos. ... more Šajā pētījuma tiek analizēts grāmatu klubu veidols, kas atbalsta ilgtermiņa kopienu veidošanos. Šādas kopienas savstarpēju norunu ceļā veido savas grāmatu izvēles un interpreteācijas stratēģijas. Šāds kopienu veidols atbalsta ne tikai to pastāvēšanu ilgtermiņā, bet arī īpašu kolektīvās tekstu interpretācijas stratēģiju izveidi, kas ir unikālas katrai kopienai atsevišķi, bet salīdzināmas savā starpā. Kopienu veidolu ietekmē dažādi sociālie faktori Latvijas sabiedrībā vispār, tas ir, dažādas sabiedrības nostājas pret literatūru, tās patērēšanas veidiem, tekstu izvēles kritērijiem, kvalitātes standartiem un dažādu dzimumu piemērotību lasīšanas procesa veikšanai. Šie faktori ietekmē interpretācijas procesus, kas norisinās klubu iekšienē. Taču klubos veiktās interpretācijas nav skatāmas tikai kā minētajos sociālajos faktoros determinētas. Grāmatu klubi rada ne tikai sociālas zināšanas par literāriem objektiem, bet arī sociāli veidotas estētiskas zināšanas. Tas saistīts ar to, ka katrs indivīds veic gan individuālas interpretācijas par tekstiem, gan vēlāk – klubu tikšanās reizēs – šīs interpretācijas tiek salīdzinātas un veidotas kolektīvas interpreteācijas. Tādējādi klubu veidols un funkcionēšana atbalsta arī unikālu, radošu, kultūrā jaunu zināšanu veidošanu. Pētījumā izmantotas gan sociālo gan humanitāro zinātņu pieejas, bet kā galvenā pētījuma metode skatāma līdzdalīgais novērojums. Datu ievākšana norisinājās 6,5 mēnešu ilgā periodā, 2018. gadā, Rīgā, apmeklējot 5 grāmatu klubus. Tika veiktas arī 12 intervijas ar klubu dalībniekiem. Latvijā trūkst pētījumu, kas pēta lasīšanas paradumus un izvērš kolektīvās interpretācijas un to ietekmējošos sociālos faktorus. Tāpat ir arī maz pētījumu, kas tiektos veidot plašus teorētiskos modeļus, caur kuriem kolektīvās interpretācijas modeļus analizēt. Balstoties piecu Rīgas grāmatu klubu analizē, šis pētījums aizpilda šo plaisu un tiecas veidot Latvijas sabiedrībai piemērotu teorētisku modeli.