Angelika Jusko-Stekele - Academia.edu (original) (raw)
Papers by Angelika Jusko-Stekele
Letonica, 2024
Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosis... more Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".
Education Reform: Education Content Research and Implementation Problems, 2022
The article, using the theory of conceptual analysis and the principles of SOLO (Structure of Obs... more The article, using the theory of conceptual analysis and the principles of SOLO (Structure of Observed Learning Outcomes) taxonomy, analyses the manifestations of folklore competence in the essays of secondary school students, available in the corpus of essays www.korpuss.lv. The levels of folklore competence were determined by analysing the use of lexemes belonging to the semantic field of folklore in secondary school students’ essays. Out of 157 (or 34%) essays containing lexemes belonging to the semantic field of folklore, the majority (i.e. 43%) show the lowest level of folklore competence with domination of the naming function without further elaboration, or is limited to a broader elaboration of just one element without any perceived correlation with a broader folklore context. At the second level of folklore competence that can be observed in 45 essays (29%), secondary school students show the ability not only to name but also to classify into simpler systems 2- 3 realia belo...
Latvijas Universitātes Žurnāls Vēsture, 2022
Angelika Juško-Štekele 2021. gadā pie lasītājiem nonāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu... more Angelika Juško-Štekele 2021. gadā pie lasītājiem nonāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas pētnieka Dr. Ingus Barovska monogrāfija, kas tapusi ilgākā laika posmā vismaz desmit gadu garumā. Pētījuma mērķis, kā grāmatas ievadā norāda autors, ir "aplūkot atsevišķus sabiedrībā aktuālus mītiskos priekšstatus [...] un atklāt mūsdienu mītstāstu ģenēzi saistībā gan ar mūsdienu sabiedrības domāšanas procesiem, gan ar baltu mītu senāko slāni" (5. lpp.). Patiesībā autoram izdevies pārspēt sākotnēji iecerēto, jo pētījumā analizētajiem mītstāstiem rodamas aptverošas paralēles ne tikai ar baltu, bet arī ar indoeiropiešu un pat plašāka areāla mitoloģijas tēliem un motīviem, kas palīdz saskatīt, atpazīt un identificēt mītrades procesus mūsdienu sabiedrībā. Grāmatas lasītāji autora iecerē varētu būt "gan mitoloģijas speciālisti, gan jebkurš, kam interesē viss, kas saistīts ar mītu un mīta jēdzienu, vienlaikus nepretendējot-un arī pretendējot!-uz zinātnisku diskusiju" (5. lpp.). Diskusijas vērts ir jau grāmatas nosaukumā pieteiktais jēdziens mythopoeia, kas nenoliedzami ir uzrunājošs un tā plašākajā izpratnē (un arī apakšvirsrakstā iekodētajā mītradē) satur visai grāmatai kopumā piemītošo dialoģismu, kas vienlaikus izpaužas gan kā dialogs starp nezināmo un zināmo, patieso un nepatieso, pagātni un tagadni, teoriju un praksi, autoru un citiem autoriem, autoru un tekstiem, autoru un lasītāju utt., gan kā autora un lasītāja iekšējais dialogs. No vienas puses, monogrāfija piedāvā senākajos mītiskajos priekšstatos bāzētus aktuālo sabiedrības norišu skaidrojumus un savā ziņā palīdz lasītājam apjaust (vai atjaust), ka nekas nenotiek tāpat vien. Visas šeit un tagad norises ir kāda mītiska precedenta (pasaules radīšanas un bojāejas, varoņa piedzimšanas), mītiskā personāža (pirmmātes, varoņa, glābēja) vai mītisko rituālu (iniciācijas, dziedniecības,
Via Latgalica, 2018
Emotional intelligence, according to the theory of emotional intelligence developed by American r... more Emotional intelligence, according to the theory of emotional intelligence developed by American researchers Peter Salovey and John D. Mayer, is a form of social intelligence that involves the ability to monitor one’s own and others’ feelings and emotions, to discriminate among them, and to use this information to guide one’s thinking and action. When attributed to different social groups (age, profession, gender, ethnicity, etc.), emotional intelligence theory helps to identify specific mental peculiarities that are characteristic to a group, assess the group's communicative competence and predict reactions. The aim of the paper is to identify the dominant emotional intelligence patterns of Latgalians reflected in Latgalian folk-tales through the usage of a lexeme “heart”. As the source of the research the author has chosen 949 Latgalian folk-tales included in P. Schmit's (P. Šmits) collection “Latviešu tautas pasakas un teikas” (Latvian folk-tales and legends). From the sel...
Via Latgalica, 2014
Pētījuma mērķis ir raksturot svētceļojumu kā nozīmīgu Latgales kultūras konceptu, akcentējot svēt... more Pētījuma mērķis ir raksturot svētceļojumu kā nozīmīgu Latgales kultūras konceptu, akcentējot svētceļojuma izpratnes dialektiku un būtiskākās izpausmes kultūrā. Pētījumā ir izmantota lingvokulturoloģiskā pieeja, svētceļojumu skatot kā daudzlīmeņu globālu struktūru, ko veido svētceļojuma jēdzieniskais, emotīvi vērtējošais, vēsturiskais un etimoloģiskais slānis. Apkopojot dažādās svētuma un ceļojuma interpretācijas, ir raksturotas četras galvenās vēsturiski determinētās svētceļojuma izpratnes Latgalē: pirmkārt, svētceļojums kā reliģiska darbība, ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu, otrkārt, svētceļojums kā laikmeta ideoloģiskos centienus apliecinoša sociāla akcija, treškārt, svētceļojums kā individuāli, sensitīvi mūžīgo vērtību meklējumi un, beidzot, svētceļojums kā reliģiskā tūrisma veids mūsdienu postmodernajā sabiedrībā.
Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā
Via Latgalica, 2016
Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģija... more Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģijas sadursmē padomju presē 20. gs. otrajā pusē. Līdz ar to uzmanības centrā ir ne tik daudz pats svētceļojums kā kultūras fenomens, bet gan nozīmes, kas tam piedēvētas padomju antireliģiskajā propagandā. Šo nozīmju raksturojums balstās sociālā konstrukcionisma teorijā un tiek tipoloģizēts, izmantojot krievu medijpedagoģijas profesora Aleksandra Fedorova izstrādāto metodiku propagandas teksta analīzei.
Via Latgalica, 2017
The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which i... more The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which is considered a significant element of intangible cultural heritage of Latvia. The importance of this tradition has been acknowledged by its vitality: in spite of the historical complexities, the tradition of Aglona ritual pilgrimage has survived for more than a century and in due course has strengthened its value in practice and social memory of the community. At the same time it is not a rigid value based in the past; instead it exists on its own and develops according to the dialectical patterns of ritual.The aim of the article is to investigate the most significant audio-visual codes featured in Aglona pilgrimage, by revealing the most distinctive expressions of identity among pilgrims and by highlighting the diachronic development of audio-visually perceptible attributes relevant to the pilgrimage. The subject of the research is a specific part of the pilgrimage ritual – presentation...
Happiness as an ethical category and as one of the most universal dimensions of human world views... more Happiness as an ethical category and as one of the most universal dimensions of human world views has been recognized as one of the most important concepts in the specification of ethnic culture within the paradigm of humanitities. The objective of this paper is therefore to reveal the notion of happiness in Latgalian fairy tales. For this purpose, one hundred Latgalian fairy tales were selected in which the word ‘happiness’ was used in different forms and combinations. Taking into consideration the specifics of a folklore text, a linguoculturological approach was used to determine the notion of happiness in Latgalian folklore, and to observe the concept of happiness in folklore texts in the discourses of language and culture and of language and ethnic mentality (Маслова 2001: 28). This concept is interpreted in this paper as a body of collective knowledge, which expresses itself through language and which shows the specifics of an ethnic culture (Воркачев 2002: 22). Three component...
Via Latgalica, 2014
The aim of the paper is to characterize pilgrimage as a significant concept in Latgalian culture ... more The aim of the paper is to characterize pilgrimage as a significant concept in Latgalian culture by emphasizing pilgrimage’s dialectic comprehension and most essential manifestations in culture. The study use a linguistically culturological approach and reviews pilgrimage as a global and multilevel structure, that consists of conceptual, emotively evaluated, historical and etymological layers (Степанов 2001: 84). For this purpose there were used mainly such written sources as vocabularies, periodicals and fiction, that refer to pilgrimage. While gathering various interpretations of sacredness and journeys, paper deals with four main comprehensions of pilgrimage in Latgale: firstly, pilgrimage as a religious activity, that means walking to a sacred place along with the prayers, secondly, pilgrimage as a social campaign for the affirmation of ideological efforts, thirdly, pilgrimage as an individual and sensitive search for the eternal values and, lastly, pilgrimage as a type of a rel...
Via Latgalica
The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which i... more The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which is considered a significant element of intangible cultural heritage of Latvia. The importance of this tradition has been acknowledged by its vitality: in spite of the historical complexities, the tradition of Aglona ritual pilgrimage has survived for more than a century and in due course has strengthened its value in practice and social memory of the community. At the same time it is not a rigid value based in the past; instead it exists on its own and develops according to the dialectical patterns of ritual.The aim of the article is to investigate the most significant audio-visual codes featured in Aglona pilgrimage, by revealing the most distinctive expressions of identity among pilgrims and by highlighting the diachronic development of audio-visually perceptible attributes relevant to the pilgrimage. The subject of the research is a specific part of the pilgrimage ritual – presentation...
SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference
The aim of the paper is to identify deviant patterns of behavior between wife and husband in Latg... more The aim of the paper is to identify deviant patterns of behavior between wife and husband in Latgalian household folk-tales by rising those characteristic and action strategies, which in accordance with the public assessment are recognized as non-compliant for traditional gender roles. The empirical source of the research is Latgalian household folk-tails, which thematically cover a variety of relationship models peculiar for a family (husband and wife). For the analysis of a deviant feature developed in a story the author applied theory of social action established by the sociologist Talcott Parsons. In the context of a fairy-tale, the actors (a husband and a wife) should not be regarded as individuals in a sense of a separate person, but instead as representatives of the given gender. Therefore, the nature of their actions is not individual as well, but instead more culturally-historically determined, which in accordance with the folk theory proposed by Richard Dorson is “real sit...
Pētījuma mērķis ir noteikt tās latgaliešu emocionālās inteliģences dominantes, kas reflektīvi atk... more Pētījuma mērķis ir noteikt tās latgaliešu emocionālās inteliģences dominantes, kas reflektīvi atklājas latgaliešu pasakās leksēmas „sirds” lietojumā. Par pētījuma avotu izvēlētas 949 latgaliešu pasakas, kas apkopotas Pētera Šmita krājumā „Latviešu tautas pasakas un teikas”. No atlasītajām pasakām izveidots latgaliešu pasaku korpuss, kas statistikas datu ieguvei apstrādāts ar datorprogrammu MonoConc Pro. No latgaliešu pasaku korpusa izgūtas 124 pasakas, kur 211 reizes fiksēts vārdlietojums sirds. Pētījuma teorētisko pamatu veido kognitīvās lingvistikas atziņas par nacionālās konceptosfēras izpēti, pamatojoties uz semantiski kognitīvo pieeju, kur koncepta analīzē tiek izdalīti trīs galvenie posmi: koncepta nominatīvā lauka noteikšana, valodas līdzekļu semantiski kognitīvā interpretācija, iegūtā kognitīvā raksturojuma verifikācija. Apkopojot koncepta „sirds” nominatīvā lauka vienības, var secināt, ka visbiežāk pieminētā emocija latgaliešu pasakās ir dusmas, prieks un bēdas. Atslēgas vā...
Via Latgalica, Mar 22, 2016
Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģija... more Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģijas sadursmē padomju presē 20. gs. otrajā pusē. Līdz ar to uzmanības centrā ir ne tik daudz pats svētceļojums kā kultūras fenomens, bet gan nozīmes, kas tam piedēvētas padomju antireliģiskajā propagandā. Šo nozīmju raksturojums balstās sociālā konstrukcionisma teorijā un tiek tipoloģizēts, izmantojot krievu medijpedagoģijas profesora Aleksandra Fedorova izstrādāto metodiku propagandas teksta analīzei.
Žmogus Ir Žodis, Sep 4, 2014
Letonica, 2024
Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosis... more Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".
Education Reform: Education Content Research and Implementation Problems, 2022
The article, using the theory of conceptual analysis and the principles of SOLO (Structure of Obs... more The article, using the theory of conceptual analysis and the principles of SOLO (Structure of Observed Learning Outcomes) taxonomy, analyses the manifestations of folklore competence in the essays of secondary school students, available in the corpus of essays www.korpuss.lv. The levels of folklore competence were determined by analysing the use of lexemes belonging to the semantic field of folklore in secondary school students’ essays. Out of 157 (or 34%) essays containing lexemes belonging to the semantic field of folklore, the majority (i.e. 43%) show the lowest level of folklore competence with domination of the naming function without further elaboration, or is limited to a broader elaboration of just one element without any perceived correlation with a broader folklore context. At the second level of folklore competence that can be observed in 45 essays (29%), secondary school students show the ability not only to name but also to classify into simpler systems 2- 3 realia belo...
Latvijas Universitātes Žurnāls Vēsture, 2022
Angelika Juško-Štekele 2021. gadā pie lasītājiem nonāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu... more Angelika Juško-Štekele 2021. gadā pie lasītājiem nonāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas pētnieka Dr. Ingus Barovska monogrāfija, kas tapusi ilgākā laika posmā vismaz desmit gadu garumā. Pētījuma mērķis, kā grāmatas ievadā norāda autors, ir "aplūkot atsevišķus sabiedrībā aktuālus mītiskos priekšstatus [...] un atklāt mūsdienu mītstāstu ģenēzi saistībā gan ar mūsdienu sabiedrības domāšanas procesiem, gan ar baltu mītu senāko slāni" (5. lpp.). Patiesībā autoram izdevies pārspēt sākotnēji iecerēto, jo pētījumā analizētajiem mītstāstiem rodamas aptverošas paralēles ne tikai ar baltu, bet arī ar indoeiropiešu un pat plašāka areāla mitoloģijas tēliem un motīviem, kas palīdz saskatīt, atpazīt un identificēt mītrades procesus mūsdienu sabiedrībā. Grāmatas lasītāji autora iecerē varētu būt "gan mitoloģijas speciālisti, gan jebkurš, kam interesē viss, kas saistīts ar mītu un mīta jēdzienu, vienlaikus nepretendējot-un arī pretendējot!-uz zinātnisku diskusiju" (5. lpp.). Diskusijas vērts ir jau grāmatas nosaukumā pieteiktais jēdziens mythopoeia, kas nenoliedzami ir uzrunājošs un tā plašākajā izpratnē (un arī apakšvirsrakstā iekodētajā mītradē) satur visai grāmatai kopumā piemītošo dialoģismu, kas vienlaikus izpaužas gan kā dialogs starp nezināmo un zināmo, patieso un nepatieso, pagātni un tagadni, teoriju un praksi, autoru un citiem autoriem, autoru un tekstiem, autoru un lasītāju utt., gan kā autora un lasītāja iekšējais dialogs. No vienas puses, monogrāfija piedāvā senākajos mītiskajos priekšstatos bāzētus aktuālo sabiedrības norišu skaidrojumus un savā ziņā palīdz lasītājam apjaust (vai atjaust), ka nekas nenotiek tāpat vien. Visas šeit un tagad norises ir kāda mītiska precedenta (pasaules radīšanas un bojāejas, varoņa piedzimšanas), mītiskā personāža (pirmmātes, varoņa, glābēja) vai mītisko rituālu (iniciācijas, dziedniecības,
Via Latgalica, 2018
Emotional intelligence, according to the theory of emotional intelligence developed by American r... more Emotional intelligence, according to the theory of emotional intelligence developed by American researchers Peter Salovey and John D. Mayer, is a form of social intelligence that involves the ability to monitor one’s own and others’ feelings and emotions, to discriminate among them, and to use this information to guide one’s thinking and action. When attributed to different social groups (age, profession, gender, ethnicity, etc.), emotional intelligence theory helps to identify specific mental peculiarities that are characteristic to a group, assess the group's communicative competence and predict reactions. The aim of the paper is to identify the dominant emotional intelligence patterns of Latgalians reflected in Latgalian folk-tales through the usage of a lexeme “heart”. As the source of the research the author has chosen 949 Latgalian folk-tales included in P. Schmit's (P. Šmits) collection “Latviešu tautas pasakas un teikas” (Latvian folk-tales and legends). From the sel...
Via Latgalica, 2014
Pētījuma mērķis ir raksturot svētceļojumu kā nozīmīgu Latgales kultūras konceptu, akcentējot svēt... more Pētījuma mērķis ir raksturot svētceļojumu kā nozīmīgu Latgales kultūras konceptu, akcentējot svētceļojuma izpratnes dialektiku un būtiskākās izpausmes kultūrā. Pētījumā ir izmantota lingvokulturoloģiskā pieeja, svētceļojumu skatot kā daudzlīmeņu globālu struktūru, ko veido svētceļojuma jēdzieniskais, emotīvi vērtējošais, vēsturiskais un etimoloģiskais slānis. Apkopojot dažādās svētuma un ceļojuma interpretācijas, ir raksturotas četras galvenās vēsturiski determinētās svētceļojuma izpratnes Latgalē: pirmkārt, svētceļojums kā reliģiska darbība, ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu, otrkārt, svētceļojums kā laikmeta ideoloģiskos centienus apliecinoša sociāla akcija, treškārt, svētceļojums kā individuāli, sensitīvi mūžīgo vērtību meklējumi un, beidzot, svētceļojums kā reliģiskā tūrisma veids mūsdienu postmodernajā sabiedrībā.
Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā
Via Latgalica, 2016
Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģija... more Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģijas sadursmē padomju presē 20. gs. otrajā pusē. Līdz ar to uzmanības centrā ir ne tik daudz pats svētceļojums kā kultūras fenomens, bet gan nozīmes, kas tam piedēvētas padomju antireliģiskajā propagandā. Šo nozīmju raksturojums balstās sociālā konstrukcionisma teorijā un tiek tipoloģizēts, izmantojot krievu medijpedagoģijas profesora Aleksandra Fedorova izstrādāto metodiku propagandas teksta analīzei.
Via Latgalica, 2017
The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which i... more The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which is considered a significant element of intangible cultural heritage of Latvia. The importance of this tradition has been acknowledged by its vitality: in spite of the historical complexities, the tradition of Aglona ritual pilgrimage has survived for more than a century and in due course has strengthened its value in practice and social memory of the community. At the same time it is not a rigid value based in the past; instead it exists on its own and develops according to the dialectical patterns of ritual.The aim of the article is to investigate the most significant audio-visual codes featured in Aglona pilgrimage, by revealing the most distinctive expressions of identity among pilgrims and by highlighting the diachronic development of audio-visually perceptible attributes relevant to the pilgrimage. The subject of the research is a specific part of the pilgrimage ritual – presentation...
Happiness as an ethical category and as one of the most universal dimensions of human world views... more Happiness as an ethical category and as one of the most universal dimensions of human world views has been recognized as one of the most important concepts in the specification of ethnic culture within the paradigm of humanitities. The objective of this paper is therefore to reveal the notion of happiness in Latgalian fairy tales. For this purpose, one hundred Latgalian fairy tales were selected in which the word ‘happiness’ was used in different forms and combinations. Taking into consideration the specifics of a folklore text, a linguoculturological approach was used to determine the notion of happiness in Latgalian folklore, and to observe the concept of happiness in folklore texts in the discourses of language and culture and of language and ethnic mentality (Маслова 2001: 28). This concept is interpreted in this paper as a body of collective knowledge, which expresses itself through language and which shows the specifics of an ethnic culture (Воркачев 2002: 22). Three component...
Via Latgalica, 2014
The aim of the paper is to characterize pilgrimage as a significant concept in Latgalian culture ... more The aim of the paper is to characterize pilgrimage as a significant concept in Latgalian culture by emphasizing pilgrimage’s dialectic comprehension and most essential manifestations in culture. The study use a linguistically culturological approach and reviews pilgrimage as a global and multilevel structure, that consists of conceptual, emotively evaluated, historical and etymological layers (Степанов 2001: 84). For this purpose there were used mainly such written sources as vocabularies, periodicals and fiction, that refer to pilgrimage. While gathering various interpretations of sacredness and journeys, paper deals with four main comprehensions of pilgrimage in Latgale: firstly, pilgrimage as a religious activity, that means walking to a sacred place along with the prayers, secondly, pilgrimage as a social campaign for the affirmation of ideological efforts, thirdly, pilgrimage as an individual and sensitive search for the eternal values and, lastly, pilgrimage as a type of a rel...
Via Latgalica
The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which i... more The article „Pilgrimage to Aglona: Audio-Visual Codes” is dedicated to Aglona pilgrimage, which is considered a significant element of intangible cultural heritage of Latvia. The importance of this tradition has been acknowledged by its vitality: in spite of the historical complexities, the tradition of Aglona ritual pilgrimage has survived for more than a century and in due course has strengthened its value in practice and social memory of the community. At the same time it is not a rigid value based in the past; instead it exists on its own and develops according to the dialectical patterns of ritual.The aim of the article is to investigate the most significant audio-visual codes featured in Aglona pilgrimage, by revealing the most distinctive expressions of identity among pilgrims and by highlighting the diachronic development of audio-visually perceptible attributes relevant to the pilgrimage. The subject of the research is a specific part of the pilgrimage ritual – presentation...
SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference
The aim of the paper is to identify deviant patterns of behavior between wife and husband in Latg... more The aim of the paper is to identify deviant patterns of behavior between wife and husband in Latgalian household folk-tales by rising those characteristic and action strategies, which in accordance with the public assessment are recognized as non-compliant for traditional gender roles. The empirical source of the research is Latgalian household folk-tails, which thematically cover a variety of relationship models peculiar for a family (husband and wife). For the analysis of a deviant feature developed in a story the author applied theory of social action established by the sociologist Talcott Parsons. In the context of a fairy-tale, the actors (a husband and a wife) should not be regarded as individuals in a sense of a separate person, but instead as representatives of the given gender. Therefore, the nature of their actions is not individual as well, but instead more culturally-historically determined, which in accordance with the folk theory proposed by Richard Dorson is “real sit...
Pētījuma mērķis ir noteikt tās latgaliešu emocionālās inteliģences dominantes, kas reflektīvi atk... more Pētījuma mērķis ir noteikt tās latgaliešu emocionālās inteliģences dominantes, kas reflektīvi atklājas latgaliešu pasakās leksēmas „sirds” lietojumā. Par pētījuma avotu izvēlētas 949 latgaliešu pasakas, kas apkopotas Pētera Šmita krājumā „Latviešu tautas pasakas un teikas”. No atlasītajām pasakām izveidots latgaliešu pasaku korpuss, kas statistikas datu ieguvei apstrādāts ar datorprogrammu MonoConc Pro. No latgaliešu pasaku korpusa izgūtas 124 pasakas, kur 211 reizes fiksēts vārdlietojums sirds. Pētījuma teorētisko pamatu veido kognitīvās lingvistikas atziņas par nacionālās konceptosfēras izpēti, pamatojoties uz semantiski kognitīvo pieeju, kur koncepta analīzē tiek izdalīti trīs galvenie posmi: koncepta nominatīvā lauka noteikšana, valodas līdzekļu semantiski kognitīvā interpretācija, iegūtā kognitīvā raksturojuma verifikācija. Apkopojot koncepta „sirds” nominatīvā lauka vienības, var secināt, ka visbiežāk pieminētā emocija latgaliešu pasakās ir dusmas, prieks un bēdas. Atslēgas vā...
Via Latgalica, Mar 22, 2016
Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģija... more Raksta mērķis ir raksturot Aglonas svētceļojuma tradīciju reliģiskās un antireliģiskās ideoloģijas sadursmē padomju presē 20. gs. otrajā pusē. Līdz ar to uzmanības centrā ir ne tik daudz pats svētceļojums kā kultūras fenomens, bet gan nozīmes, kas tam piedēvētas padomju antireliģiskajā propagandā. Šo nozīmju raksturojums balstās sociālā konstrukcionisma teorijā un tiek tipoloģizēts, izmantojot krievu medijpedagoģijas profesora Aleksandra Fedorova izstrādāto metodiku propagandas teksta analīzei.
Žmogus Ir Žodis, Sep 4, 2014