Ilga Šuplinska - Academia.edu (original) (raw)

Papers by Ilga Šuplinska

and it is a condition of accessing publications that users recognise and abide by the legal requi... more and it is a condition of accessing publications that users recognise and abide by the legal requirements associated with these rights. • Users may download and print one copy of any publication from the KNAW public portal for the purpose of private study or research. • You may not further distribute the material or use it for any profit-making activity or commercial gain. • You may freely distribute the URL identifying the publication in the KNAW public portal. Take down policy If you believe that this document breaches copyright please contact us providing details, and we will remove access to the work immediately and investigate your claim.

Patības arhetips (pēc Kārļa Gustava Junga) ir ceļš (līdzeklis) un galamērķis reizē. Imanta Ziedoņ... more Patības arhetips (pēc Kārļa Gustava Junga) ir ceļš (līdzeklis) un galamērķis reizē. Imanta Ziedoņa epifānijas ir suģestējoša lasāmviela, kuras iedarbīgums un ietekmes virziens var izgaismoties itin atšķirīgi kā vienam un tam pašam lasītājam, tā veselām lasītāju paaudzēm. Tā ir vertikāles, dziļuma dimensijas uztaustīšana indivīdā un sabiedrībā notiekošajos procesos, ritms un kustība dabā un cilvēkā. Šajā pētījumā tiek akcentēta patības arhetipa izpausme, pirmkārt, ceļa, iešanas motīva apziņā, vērojot virzienu, ceļa veidu (apkārt, tuvu, taisnvirziena u.c.). Otrkārt, domājot par iespējamām lirikas es pašidentifikācijas un identificēšanās procesa norādēm. Treškārt, vēršot uzmanību uz eksistenciāli zīmīgu jautājumu atkārtojumiem un blīvējumiem. Ceturtkārt, aktualizējot aktivitātes, līdzdarbības svarīgumu ceļā uz sevis, sava otrā es, patības atrašanu.Asmenybės archetipas (pagal Carlą Gustavą Jungą) reiškia ir kelią, ir galutinį tikslą. Imanto Zieduonio epifanijos yra sugestyvi literatūra,...

Baltu filoloģija, 2018

Hronika-CHroniCle Noslēdzies latgalistikas konferenču cikls 1 (2014-2017) 2017. gada 30. novembrī... more Hronika-CHroniCle Noslēdzies latgalistikas konferenču cikls 1 (2014-2017) 2017. gada 30. novembrī-1. decembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (turpmāk-RTA) notika 10. starptautiskā latgalistikas konference, kas noslēdz ikgadējo latgalistikas konferenču ciklu, sāktu Sanktpēterburgā 2008. gadā. Domas par šā pasākuma regularitātes pārtraukšanu konferences organizētājiem bijušas arī agrāk. Tā, piemēram, profesore Lidija Leikuma ir rakstījusi: "Ar šo Sibīrijas konferenci-sesto pēc kārtas un ik gadus-latgalistikas konferenču cikls pagaidām beidzas. Lai tās sāktajā formātā organizētu regulāri un noturētu pienācīgā zinātniskā līmenī, ir nepieciešami lielāki cilvēku un materiālie resursi. Tomēr līdz šim skarto jautājumu loks un iezīmējušais problemātikas dziļums ļauj šādu konferenču organizēšanu uzskatīt par perspektīvu un mērķtiecīgu arī turpmāk." 2 Augot interesei par latgalistikas kā zinātņu nozares attīstību, 2011., 2012., 2013. gadā tika rīkoti vairāki akadēmiski latgalistikas pasākumi gadā. Šāda intensitāte, saprotams, bija par lielu ne tik lielajam pētnieku lokam, tomēr latgalistikas "papildu" konferenču vajadzība tobrīd bija cēloņsakarīga. 2011. gadā pirmo reizi latgalistikas sekcija 3 tika pieteikta Apvienotajā pasaules latviešu zinātnieku III kongresā un Letonikas IV kongresā "Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte" (2011. gada 24.-26. oktobrī, Rīgā, Latvijas Universitātē, turpmāk-LU). 2012. gada 9.-10. augustā Rēzeknē risinājās 3. pasaules latgaliešu saieta konference "Latvejis naatkareibys laiks-Latgolys īspieja voi izniceiba", savukārt 2013. gada 30. oktobrī Letonikas V kongresā sakarā ar jaunām nostādnēm izglītības satura jautājumos atsevišķa latgalistikas sekcija "Identitātes meklējumi novadmācības satura un metodikas kontekstā" tika organizēta Rēzeknes Augstskolā (kopš 2016. gada 1. janvāra-RTA). Citu zinātnieku iesaisti 4 latgalistikas konferenču ciklā, iespējams, mazināja fakts, ka izdevums "Latgalistikys kongresu materiali" nav iekļauts

Via Latgalica, 2017

Latgalīšu volūdys statuss i funkcionalitate vys vēļ ir diskuseju vaicuojums Latvejis Republikā. A... more Latgalīšu volūdys statuss i funkcionalitate vys vēļ ir diskuseju vaicuojums Latvejis Republikā. Atguodynuojumam nazcik faktu: 1) 2008. goda 19.–20. septembrī Sanktpīterburgā nūtyka 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce, kurā vīnovuos par termina latgalīšu literaruo volūda lītuošonu, 2) 2009. godā izguoja divi pietejumi: Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska, Sanita Lazdiņa „Latgalian. The Latgalian language in education in Latvia“ (http://www.mercator-research.eu/fileadmin/mercator/dossiers_pdf/090603.regional_dossier_latgalian_in_latvia.pdf) i I. Šuplinska, S. Lazdiņa (sak.) „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti“, kas ļuove 2. latgalistikys konfereņcē Rēzeknē pījimt rezoluceju ar praseibu izveiduot dorba grupu latgalīšu volūdys kai regionaluos volūdys statusa izviertiešonai, 3) 2010. goda 18. janvarī pīškierts individualais kods latgalīšu volūdai LTG (storptautyskuo standarta ISO639-3 uzturiešonys atbiļdeiguo instituceja „SIL International“ nūsoka, ka latvīšu literaruo...

Via Latgalica, 2017

Considering that at the moment we are working on a broader study about the Latgalian literary tre... more Considering that at the moment we are working on a broader study about the Latgalian literary trends in modern times (since the 90s of the 20th century), policy determination of the Publishing House of Latgale Culture Centre is an important stage in Latgalian publishing. Originally the Publishing House of Latgale Culture Centre brings together the brightest Latgalian writers, researchers and is the only centre of books published in Latgalian, but at the turn of the century due to various factors the situation changes. In this article correspondence of the Publishing House of Latgale Culture Centre (1990–1997) is used as a source of research from copies of letters which are kept at the research centre of Baltic philology at Rēzekne Academy of Technologies (21 sets of letters with a 191 letters); an interview with the Head of the publishing house Jānis Elksnis and separate articles in periodicals on the activity of the Publishing House of Latgale Culture Centre are sources of this res...

Via Latgalica, 2008

In the period of postmodern culture, a lot of importance is attributed to mythological thinking a... more In the period of postmodern culture, a lot of importance is attributed to mythological thinking and to the decoding of myths and current cultural signs. Therefore, the use of „talking” personal names which are perceived symbolically becomes relevant. As semiotic research points out: „For the mythological conscience it is common to see the world as a book, where cognition equals reading, which is based on the mechanisms of decoding and identification”. (Lotmans, Uspenskis 1993: 35) That means that for a better comprehension of prose, also in postmodern texts one has to pay attention to the choice of personal names, their frequency, and the presence and characteristics of cultural connotations. Bearing in mind that features of postmodern texts are the disregard of genre borders and marginalism, it can hypothetically be assumed that similar attitudes towards the use of personal names can be found in poetry. However, considering both recent studies of personal names and of poetry, it is...

Via Latgalica, 2016

Materiāls ir apzināts un savākts Viļakas lauka pētījumā (2014), izveidojot ticējumu korpusu, kurā... more Materiāls ir apzināts un savākts Viļakas lauka pētījumā (2014), izveidojot ticējumu korpusu, kurā ir iekļauti dabas vērotāja Viļa Bukša intervijā pierakstītie un vērotāja blogā atrodamie ticējumi (529 vienības). Konkrētā raksta mērķis-atklāt ticējuma kā žanra izpratni un funkcionalitāti mūsdienās, izmantojot Viļakas lauka pētījumā iegūtos datus. Atslēgas vārdi: dabas ticējumi, prognozējošā, regulatīvā, informatīvā funkcijas, Vilis Bukšs, Viļaka, lingvokulturoloģija. CONTEMPORARY UNDERSTANDING AND FUNCTIONALITY OF BELIEF: THE CASE OF VIĻAKA Students of the philology program at Rēzekne Higher Education Institution have been participating in fi eld research since 2002. The subject of fi eld research conducted in Viļaka-folk belief and superstition-was not chosen by chance. While conducting an expedition, information was received that Viļaka has several natural observers who study and record beliefs; however, during the period of fi eld research only Vilis Bukšs, one of Latvia's most famous naturalists, agreed to share his experiences. 58 respondents were surveyed in Viļaka, and 130 beliefs were recorded between 19 respondent interviews. Linguoculturological and linguocognitological analysis principles were used in the

Sociolinguistica, 2011

Jump to ContentJump to Main Navigation: ...

degruyter.com

Jump to ContentJump to Main Navigation: ...

and it is a condition of accessing publications that users recognise and abide by the legal requi... more and it is a condition of accessing publications that users recognise and abide by the legal requirements associated with these rights. • Users may download and print one copy of any publication from the KNAW public portal for the purpose of private study or research. • You may not further distribute the material or use it for any profit-making activity or commercial gain. • You may freely distribute the URL identifying the publication in the KNAW public portal. Take down policy If you believe that this document breaches copyright please contact us providing details, and we will remove access to the work immediately and investigate your claim.

Patības arhetips (pēc Kārļa Gustava Junga) ir ceļš (līdzeklis) un galamērķis reizē. Imanta Ziedoņ... more Patības arhetips (pēc Kārļa Gustava Junga) ir ceļš (līdzeklis) un galamērķis reizē. Imanta Ziedoņa epifānijas ir suģestējoša lasāmviela, kuras iedarbīgums un ietekmes virziens var izgaismoties itin atšķirīgi kā vienam un tam pašam lasītājam, tā veselām lasītāju paaudzēm. Tā ir vertikāles, dziļuma dimensijas uztaustīšana indivīdā un sabiedrībā notiekošajos procesos, ritms un kustība dabā un cilvēkā. Šajā pētījumā tiek akcentēta patības arhetipa izpausme, pirmkārt, ceļa, iešanas motīva apziņā, vērojot virzienu, ceļa veidu (apkārt, tuvu, taisnvirziena u.c.). Otrkārt, domājot par iespējamām lirikas es pašidentifikācijas un identificēšanās procesa norādēm. Treškārt, vēršot uzmanību uz eksistenciāli zīmīgu jautājumu atkārtojumiem un blīvējumiem. Ceturtkārt, aktualizējot aktivitātes, līdzdarbības svarīgumu ceļā uz sevis, sava otrā es, patības atrašanu.Asmenybės archetipas (pagal Carlą Gustavą Jungą) reiškia ir kelią, ir galutinį tikslą. Imanto Zieduonio epifanijos yra sugestyvi literatūra,...

Baltu filoloģija, 2018

Hronika-CHroniCle Noslēdzies latgalistikas konferenču cikls 1 (2014-2017) 2017. gada 30. novembrī... more Hronika-CHroniCle Noslēdzies latgalistikas konferenču cikls 1 (2014-2017) 2017. gada 30. novembrī-1. decembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (turpmāk-RTA) notika 10. starptautiskā latgalistikas konference, kas noslēdz ikgadējo latgalistikas konferenču ciklu, sāktu Sanktpēterburgā 2008. gadā. Domas par šā pasākuma regularitātes pārtraukšanu konferences organizētājiem bijušas arī agrāk. Tā, piemēram, profesore Lidija Leikuma ir rakstījusi: "Ar šo Sibīrijas konferenci-sesto pēc kārtas un ik gadus-latgalistikas konferenču cikls pagaidām beidzas. Lai tās sāktajā formātā organizētu regulāri un noturētu pienācīgā zinātniskā līmenī, ir nepieciešami lielāki cilvēku un materiālie resursi. Tomēr līdz šim skarto jautājumu loks un iezīmējušais problemātikas dziļums ļauj šādu konferenču organizēšanu uzskatīt par perspektīvu un mērķtiecīgu arī turpmāk." 2 Augot interesei par latgalistikas kā zinātņu nozares attīstību, 2011., 2012., 2013. gadā tika rīkoti vairāki akadēmiski latgalistikas pasākumi gadā. Šāda intensitāte, saprotams, bija par lielu ne tik lielajam pētnieku lokam, tomēr latgalistikas "papildu" konferenču vajadzība tobrīd bija cēloņsakarīga. 2011. gadā pirmo reizi latgalistikas sekcija 3 tika pieteikta Apvienotajā pasaules latviešu zinātnieku III kongresā un Letonikas IV kongresā "Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte" (2011. gada 24.-26. oktobrī, Rīgā, Latvijas Universitātē, turpmāk-LU). 2012. gada 9.-10. augustā Rēzeknē risinājās 3. pasaules latgaliešu saieta konference "Latvejis naatkareibys laiks-Latgolys īspieja voi izniceiba", savukārt 2013. gada 30. oktobrī Letonikas V kongresā sakarā ar jaunām nostādnēm izglītības satura jautājumos atsevišķa latgalistikas sekcija "Identitātes meklējumi novadmācības satura un metodikas kontekstā" tika organizēta Rēzeknes Augstskolā (kopš 2016. gada 1. janvāra-RTA). Citu zinātnieku iesaisti 4 latgalistikas konferenču ciklā, iespējams, mazināja fakts, ka izdevums "Latgalistikys kongresu materiali" nav iekļauts

Via Latgalica, 2017

Latgalīšu volūdys statuss i funkcionalitate vys vēļ ir diskuseju vaicuojums Latvejis Republikā. A... more Latgalīšu volūdys statuss i funkcionalitate vys vēļ ir diskuseju vaicuojums Latvejis Republikā. Atguodynuojumam nazcik faktu: 1) 2008. goda 19.–20. septembrī Sanktpīterburgā nūtyka 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce, kurā vīnovuos par termina latgalīšu literaruo volūda lītuošonu, 2) 2009. godā izguoja divi pietejumi: Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska, Sanita Lazdiņa „Latgalian. The Latgalian language in education in Latvia“ (http://www.mercator-research.eu/fileadmin/mercator/dossiers_pdf/090603.regional_dossier_latgalian_in_latvia.pdf) i I. Šuplinska, S. Lazdiņa (sak.) „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti“, kas ļuove 2. latgalistikys konfereņcē Rēzeknē pījimt rezoluceju ar praseibu izveiduot dorba grupu latgalīšu volūdys kai regionaluos volūdys statusa izviertiešonai, 3) 2010. goda 18. janvarī pīškierts individualais kods latgalīšu volūdai LTG (storptautyskuo standarta ISO639-3 uzturiešonys atbiļdeiguo instituceja „SIL International“ nūsoka, ka latvīšu literaruo...

Via Latgalica, 2017

Considering that at the moment we are working on a broader study about the Latgalian literary tre... more Considering that at the moment we are working on a broader study about the Latgalian literary trends in modern times (since the 90s of the 20th century), policy determination of the Publishing House of Latgale Culture Centre is an important stage in Latgalian publishing. Originally the Publishing House of Latgale Culture Centre brings together the brightest Latgalian writers, researchers and is the only centre of books published in Latgalian, but at the turn of the century due to various factors the situation changes. In this article correspondence of the Publishing House of Latgale Culture Centre (1990–1997) is used as a source of research from copies of letters which are kept at the research centre of Baltic philology at Rēzekne Academy of Technologies (21 sets of letters with a 191 letters); an interview with the Head of the publishing house Jānis Elksnis and separate articles in periodicals on the activity of the Publishing House of Latgale Culture Centre are sources of this res...

Via Latgalica, 2008

In the period of postmodern culture, a lot of importance is attributed to mythological thinking a... more In the period of postmodern culture, a lot of importance is attributed to mythological thinking and to the decoding of myths and current cultural signs. Therefore, the use of „talking” personal names which are perceived symbolically becomes relevant. As semiotic research points out: „For the mythological conscience it is common to see the world as a book, where cognition equals reading, which is based on the mechanisms of decoding and identification”. (Lotmans, Uspenskis 1993: 35) That means that for a better comprehension of prose, also in postmodern texts one has to pay attention to the choice of personal names, their frequency, and the presence and characteristics of cultural connotations. Bearing in mind that features of postmodern texts are the disregard of genre borders and marginalism, it can hypothetically be assumed that similar attitudes towards the use of personal names can be found in poetry. However, considering both recent studies of personal names and of poetry, it is...

Via Latgalica, 2016

Materiāls ir apzināts un savākts Viļakas lauka pētījumā (2014), izveidojot ticējumu korpusu, kurā... more Materiāls ir apzināts un savākts Viļakas lauka pētījumā (2014), izveidojot ticējumu korpusu, kurā ir iekļauti dabas vērotāja Viļa Bukša intervijā pierakstītie un vērotāja blogā atrodamie ticējumi (529 vienības). Konkrētā raksta mērķis-atklāt ticējuma kā žanra izpratni un funkcionalitāti mūsdienās, izmantojot Viļakas lauka pētījumā iegūtos datus. Atslēgas vārdi: dabas ticējumi, prognozējošā, regulatīvā, informatīvā funkcijas, Vilis Bukšs, Viļaka, lingvokulturoloģija. CONTEMPORARY UNDERSTANDING AND FUNCTIONALITY OF BELIEF: THE CASE OF VIĻAKA Students of the philology program at Rēzekne Higher Education Institution have been participating in fi eld research since 2002. The subject of fi eld research conducted in Viļaka-folk belief and superstition-was not chosen by chance. While conducting an expedition, information was received that Viļaka has several natural observers who study and record beliefs; however, during the period of fi eld research only Vilis Bukšs, one of Latvia's most famous naturalists, agreed to share his experiences. 58 respondents were surveyed in Viļaka, and 130 beliefs were recorded between 19 respondent interviews. Linguoculturological and linguocognitological analysis principles were used in the

Sociolinguistica, 2011

Jump to ContentJump to Main Navigation: ...

degruyter.com

Jump to ContentJump to Main Navigation: ...