Vineta Vilcāne - Academia.edu (original) (raw)
Uploads
Papers by Vineta Vilcāne
Preiļu pilsētas vēstures pētniecībai līdz šim bija pievērsušies tikai novadpētnieki un virspusēji... more Preiļu pilsētas vēstures pētniecībai līdz šim bija pievērsušies tikai novadpētnieki un virspusēji apskatījuši pilsētā notikušos procesus vairāku gadsimtu garumā. Lai gūtu plašāku ieskatu Preiļu pilsētas vēsturē, bakalaura darbā ir izvēlēts aplūkot vienu no vēstures aspektiem, sabiedriskās un kultūras dzīves norises, nelielā vēstures posmā. Bakalaura darba „Preiļu pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve no 1928. līdz 1940. gadam” mērķis ir izpētīt Preiļu pilsētas sabiedrisko un kultūras dzīvi no pilsētas statusa iegūšanas 1928. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Pētījuma gaitā ir iegūtas ziņas par vēsturiskajiem priekšnoteikumiem Preiļu sabiedriskās un kultūras dzīves attīstībai, noskaidrotas pilsētā darbojošās kultūras un sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas, to darbības raksturs, kā arī noskaidrots pilsētā norisinājušos pasākumu raksturus.Until now the history of Preili had been only superficially studied by regional research workers and visitors of the town. This bache...
Until now the history of home economics as a new direction for social history has not been an are... more Until now the history of home economics as a new direction for social history has not been an area of interest among Latvian historians. This article is thus a first attempt to provide a general insight into the development of home economics culture in Latvia from the 1920s throughout the 1930s.
During the interwar period home economics was seen as an area of agriculture which fulfilled certain tasks geared towards the promotion of state economics and Latvian culture development. Women had several possibilities for receiving education in home economics topics: study in special schools, visit courses and presentations, get information in the press and special literature. Initially, the establishment of the home economics system was promoted by social organizations and gradually the home economics area was increasingly supported by the state. After the coup d’etat in 1934 the state took over the whole organizational work of the home economics sphere thus strengthening the policy of regime.
Mājturības vēsture kā sociālās vēstures virziens līdz šim nav saistījusi Latvijas vēsturnieku uzmanību, raksts ir pirmais mēģinājums sniegt vispārēju ieskatu mājturības kultūras veidošanā un attīstībā Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados. Starpkaru periodā Latvijā mājturība bija viens no lauksaimniecības virzieniem, kuram bija noteikti uzdevumi valsts saimnieciskās izaugsmes sekmēšanā un latviskas kultūras veidošanā. Sievietēm bija vairākas iespējas izglītoties mājturības jautājumos: mācīties speciālajās skolās, apmeklēt kursus un priekšlasījumus, iegūt informāciju no preses un speciālās literatūras. Sākotnēji mājturības kultūras veidošanos sekmēja sabiedrisko organizāciju darbs, ar laiku mājturības attīstībai arvien lielāku atbalstu sniedza valsts. Pēc 1934. gada apvērsuma mājturības organizatorisko darbu pārņēma valsts, ar tās starpniecību stiprinot režīma politiku
Preiļu pilsētas vēstures pētniecībai līdz šim bija pievērsušies tikai novadpētnieki un virspusēji... more Preiļu pilsētas vēstures pētniecībai līdz šim bija pievērsušies tikai novadpētnieki un virspusēji apskatījuši pilsētā notikušos procesus vairāku gadsimtu garumā. Lai gūtu plašāku ieskatu Preiļu pilsētas vēsturē, bakalaura darbā ir izvēlēts aplūkot vienu no vēstures aspektiem, sabiedriskās un kultūras dzīves norises, nelielā vēstures posmā. Bakalaura darba „Preiļu pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve no 1928. līdz 1940. gadam” mērķis ir izpētīt Preiļu pilsētas sabiedrisko un kultūras dzīvi no pilsētas statusa iegūšanas 1928. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Pētījuma gaitā ir iegūtas ziņas par vēsturiskajiem priekšnoteikumiem Preiļu sabiedriskās un kultūras dzīves attīstībai, noskaidrotas pilsētā darbojošās kultūras un sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas, to darbības raksturs, kā arī noskaidrots pilsētā norisinājušos pasākumu raksturus.Until now the history of Preili had been only superficially studied by regional research workers and visitors of the town. This bache...
Until now the history of home economics as a new direction for social history has not been an are... more Until now the history of home economics as a new direction for social history has not been an area of interest among Latvian historians. This article is thus a first attempt to provide a general insight into the development of home economics culture in Latvia from the 1920s throughout the 1930s.
During the interwar period home economics was seen as an area of agriculture which fulfilled certain tasks geared towards the promotion of state economics and Latvian culture development. Women had several possibilities for receiving education in home economics topics: study in special schools, visit courses and presentations, get information in the press and special literature. Initially, the establishment of the home economics system was promoted by social organizations and gradually the home economics area was increasingly supported by the state. After the coup d’etat in 1934 the state took over the whole organizational work of the home economics sphere thus strengthening the policy of regime.
Mājturības vēsture kā sociālās vēstures virziens līdz šim nav saistījusi Latvijas vēsturnieku uzmanību, raksts ir pirmais mēģinājums sniegt vispārēju ieskatu mājturības kultūras veidošanā un attīstībā Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados. Starpkaru periodā Latvijā mājturība bija viens no lauksaimniecības virzieniem, kuram bija noteikti uzdevumi valsts saimnieciskās izaugsmes sekmēšanā un latviskas kultūras veidošanā. Sievietēm bija vairākas iespējas izglītoties mājturības jautājumos: mācīties speciālajās skolās, apmeklēt kursus un priekšlasījumus, iegūt informāciju no preses un speciālās literatūras. Sākotnēji mājturības kultūras veidošanos sekmēja sabiedrisko organizāciju darbs, ar laiku mājturības attīstībai arvien lielāku atbalstu sniedza valsts. Pēc 1934. gada apvērsuma mājturības organizatorisko darbu pārņēma valsts, ar tās starpniecību stiprinot režīma politiku