adiutor - Victionarium (original) (raw)
| Haec dictio adhuc stipula est. Amplificando eam adiuvabis Victionarium meliorari. |
|---|
Ab adiuvo.
ădjūt|ŏr, -ōris (m; f: adiutrix)
- √ Qui adiuvit.
- Aliqui cui officium adiuvandi est.
- (scaenice) Histrio secondarius protagonistae.
| sing. | plur. | ||
|---|---|---|---|
| nom. | ădjūtŏr | ădjūtōrēs | I |
| gen. | ădjūtōris | ădjūtōrum | II |
| dat. | ădjūtōrī | ădjūtōribus | III |
| acc. | ădjūtōrem | ădjūtōrēs | IV |
| abl. | ădjūtōre | ădjūtōribus | VI |
| voc. | ădjūtŏr | ădjūtōrēs | V |
| Anglice: helper ☞en | Germanice: Helfer masc. ☞de |
|---|
Ab adiuto.
ădjūt|or, -āri, -ātus sum
- → adiuto
| Radix praesens ădjūt- | ||
|---|---|---|
| Praesens indicativum | ||
| dep. | sing. | plur. |
| I. | ădjūtor | ădjūtāmur |
| II. | ădjūtāris | ădjūtāminī |
| III. | ădjūtātur | ădjūtāntur |
| Imperativus | ||
| dep. | ădjūtāre | ădjūtāminī |
| Imperativus futurus | ||
| II. | ădjūtātōr | — |
| III. | ădjūtātōr | ădjūtantor |
| Praesens subiunctivum | ||
| dep. | sing. | plur. |
| I. | ădjūter | ădjūtēmur |
| II. | ădjūtēris | ădjūtēminī |
| III. | ădjūtētur | ădjūtentur |
| Imperfectum indicativum | ||
| dep. | sing. | plur. |
| I. | ădjūtābar | ădjūtābāmur |
| II. | ădjūtābāris | ădjūtābāminī |
| III. | ădjūtābātur | ădjūtābantur |
| Imperfectum subiunctivum | ||
| dep. | sing. | plur. |
| I. | ădjūtārer | ădjūtārēmur |
| II. | ădjūtārēris | ădjūtārēminī |
| III. | ădjūtārētur | ădjūtārentur |
| Futurum indicativum | ||
| dep. | sing. | plur. |
| I. | ădjūtābor | ădjūtābimur |
| II. | ădjūtāberis | ădjūtābiminī |
| III. | ădjūtābitur | ădjūtābuntur |
| Infinitivi act.dep. praes. —ădjūtārī perf. — | Participia praes. ădjūtans, -antis perf. ădjūtātus, -a, -um fut. ădjūtātūrus, -a, -um | Gerundia et supina subst. ădjūtandum, -ī adiect. ădjūtandus, -a, -um supina ădjūtātum, ădjūtātū |
|---|