admiror - Victionarium (original) (raw)
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
Syllabificatio phonetica: ad·mī·ror — morphologica: ad-mir-or
← ad + miror
ădmīr|or, -ārī, -ātus sum
- √ Mirari ad aliquem.
| Thema |
Deponens |
|
|
|
|
| admirāt- |
Tempus perfectum |
plusquam perfectum |
futurum exactum |
|
|
| Persona |
indicativ. |
coniunct. |
indicativ. |
coniunct. |
|
| I. sing. |
admirātus,-a, -um sum |
admirātus,-a, -um sim |
admirātus,-a, -um eram |
admirātus,-a, -um essem |
admirātus,-a, -um erō |
| II. sing. |
admirātus,-a, -um es |
admirātus,-a, -um sīs |
admirātus,-a, -um erās |
admirātus,-a, -um essēs |
admirātus,-a, -um eris |
| III. sing. |
admirātus,-a, -um est |
admirātus,-a, -um sit |
admirātus,-a, -um erat |
admirātus,-a, -um esset |
admirātus,-a, -um erit |
| I. plur. |
admirātī,-ae, -a sumus |
admirātī,-ae, -a sīmus |
admirātī,-ae, -a erāmus |
admirātī,-ae, -a essēmus |
admirātī,-ae, -a erimus |
| II. plur. |
admirātī,-ae, -a estis |
admirātī,-ae, -a sītis |
admirātī,-ae, -a erātis |
admirātī,-ae, -a essētis |
admirātī,-ae, -a eritis |
| III. plur. |
admirātī,-ae, -a sunt |
admirātī,-ae, -a sint |
admirātī,-ae, -a erant |
admirātī,-ae, -a essent |
admirātī,-ae, -a erunt |
| Modus |
infinitivus |
participium |
|
|
|
|
| Tempus |
praesens |
perfectum |
futurum |
praesens |
perfectum |
futurum |
| Dep. |
admirārī |
admirātum,-am, -um esse |
admirātūrum,-am, -um esse |
admirāns |
admirātus,-a, -um |
admirātūrus,-a, -um |
|
|
|
|
|
|
|
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum |
|
|
|
|
| admirandī |
admirandus, -a, -um |
admirātum |
admirātū |
|
|
|
| Mirari ad aliquem |
dilatare ▼ |
| Mirari ad aliquem |
collabi ▲ |