futurus - Victionarium (original) (raw)
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
| futūrus | API: /fuˈtuːrus/ | (classice) |
|---|
Syllabificatio phonetica: fu·tū·rus — morphologica: fut-urus
| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| futūrus | — | futurum | activa | participium | nominativo | sum (fore) |
| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | futūrus | futūra | futūrum | nom. | futūrī | futūrae | futūra |
| gen. | futūrī | futūrae | futūrī | gen. | futūrōrum | futūrārum | futūrōrum |
| dat. | futūrō | futūrae | futūrō | dat. | futūrīs | futūrīs | futūrīs |
| acc. | futūrum | futūram | futūrum | acc. | futūrōs | futūrās | futūra |
| abl. | futūrō | futūrā | futūrō | abl. | futūrīs | futūrīs | futūrīs |
| voc. | futūre | futūra | futūrum | voc. | futūrī | futūrae | futūra |
futūr|us, -a, -um
- Qui erit, qui eventurus est.
- futurum (substantivum), futura (plur.)
Qui erit, qui eventurus est