pareo - Victionarium (original) (raw)

Appellatio pronuntiatusque

Syllabificatio phonetica: pā·re·ō — morphologica: par-eo

pār|eō, -ēre, -uī, -itum

Se ostendere, apparere.[1]
Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse.[1]

Thema	Vox activa
pār-	Tempus praesens	imperfectum	futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	pāreō	pāream		pārēbam	pārērem	pārēbō
II. sing.	pārēs	pāreās	pārē!	pārēbās	pārērēs	pārēbis	pārētō!
III. sing.	pāret	pāreat		pārēbat	pārēret	pārēbit	pārētō!
I. plur.	pārēmus	pāreāmus		pārēbāmus	pārērēmus	pārēbimus
II. plur.	pārētis	pāreātis	pārēte!	pārēbātis	pārērētis	pārēbitis	pārētōte!
III. plur.	pārent	pāreant		pārēbant	pārērent	pārēbunt	pārentō!
Thema	Vox passiva
pār-	Tempus praesens	imperfectum	futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
III. sing.	pārētur	pāreātur		pārēbātur	pārērētur	pārēbitur	—

Thema	Vox activa
pāru-	Tempus perfectum	plusquam perfectum	futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	pāruī	pāruerim	pārueram	pāruissem	pāruerō
II. sing.	pāruistī	pārueris	pāruerās	pāruissēs	pārueris
III. sing.	pāruit	pāruerit	pāruerat	pāruisset	pāruerit
I. plur.	pāruimus	pāruerimus	pāruerāmus	pāruissēmus	pāruerimus
II. plur.	pāruistis	pārueritis	pāruerātis	pāruissētis	pārueritis
III. plur.	pāruērunt	pāruerint	pāruerant	pāruissent	pāruerint

Modus	infinitivus	participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Voxactiva	pārēre	pāruisse	pāritūrum,-am, -um esse	pārēns		pāritūrus,-a, -um
Voxpassiva	pārērī	pāritum,-am, -um esse	pāritum īrī		pāritus,-a, -um

Gerundium	Gerundivum	Supinum
pārendī	pārendus, -a, -um	pāritum	pāritū

pārēns
pārentia
appāreō, appārēre
compāreō, compārēre
dispāreō, dispārēre
superappāreō, superappārēre
trānspāreō, trānspārēre

Se ostendere, apparere	dilatare ▼

Se ostendere, apparere	collabi ▲

Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse	dilatare ▼

Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse	collabi ▲

Discretiva

	pareo dictio est in variis linguis:

Anglice: pareo
Catalane: pareo
Hispanice: pareo
Italice: pareo
Polonice: pareo
Francogallice: paréo
Hispanice: pareó
Lusitane: páreo

Proprietates grammaticales

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus	Verbum
pareo	prima singularis	praesens	activa	indicativus	parear

Appellatio pronuntiatusque

	API: [ˈpa.ɾe.o]

Syllabificatio phonetica: pa·re·o — morphologica: pare-o

M. Tullius Cicero-106…-43	Lucius Annaeus Seneca-3…+65
antiq.	class.	class.	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	XIII	XIV	XV	XVI	XVII	XVIII	XIX	XX	XXI

class. (45 a.C.n. / 709 a.u.)

Ad haec bona me si revocas, Epicure, pareo, sequor, utor te ipso duce, obliviscor etiam malorum, ut iubes, eoque facilius, quod ea ne in malis quidem ponenda censeo. Sed traducis cogitationes meas ad voluptates. Quas? Corporis, credo, aut quae propter corpus vel recordatione vel spe cogitentur. —Tusculanae disputationes Ciceronis [2][3]

class.

Male valeo; pars fati est. Familia decubuit, faenus offendit, domus crepuit, damna, vulnera, labores, metus incucurrerunt; solet fieri. Hoc parum est; debuit fieri. Decernuntur ista, non accidunt. Si quid credis mihi, intimos adfectus meos tibi cum maxime detego; in omnibus, quae adversa videntur et dura, sic formatus sum: non pareo deo, sed adsentior. —Ad Lucilium epistulae morales Senecae [4][3]

Fontes

1 2 Lapsus in citando: Invalid <ref> tag; no text was provided for refs named Forcellini
↑ Lapsus in citando: Invalid <ref> tag; no text was provided for refs named Cicero
1 2 Lapsus in citando: Invalid <ref> tag; no text was provided for refs named q
↑ Lapsus in citando: Invalid <ref> tag; no text was provided for refs named Seneca