Pārdomas 14. jūnijā (original) (raw)

Mācītājs Kolvins Makfersons

Laikraksts Latvietis Nr. 805, 2024. g. 27. jūnijā
Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) -

Tā saka Tas Kungs: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! 6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē. 7 Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! 8 Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.“ 9 Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? 10 „Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.“ Jeremijas 17:5-10

Intervijā ar Pāvestu Franci, pacēlās jautājums „Vai tev ir cerība raugoties uz pasaules nākotni?” Pāvests atbildēja, ka viņam ir cerība, jo viņš tic, ka vairums cilvēku ir labi, un ka galu galā labums pārvarēs ļauno. Daudzi piekristu Pāvestam. Vairums cilvēki domā, ka viņi ir labi. Parastā atbilde uz jautājumu: „Uz kādu pamatu tu ceri tikt debesīs?“ – vairums cilvēki saka „Es neesmu slikts cilvēks, dzīvoju labu dzīvi, citiem pāri nedarīju…“

Problēma ir, ka šī domāšana nav saskaņā ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds mums skaidri māca, ka mēs esam slikti un nevis labi. Savā dabiskā būtībā esam sacēlušies pret Dievu. Mēs grēkā piedzimstam, ar kritušu dabu. Tas ir kāpēc pasaulē ir bijis un turpina būt tik daudz ļaunuma. Jau pirmajā ģimenē Kains slepkavoja savu brāli aiz greizsirdības. Cilvēks savā būtībā nav labs.

Jeremija raksta: „Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga.“ Pāvils rakstīja: „Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. 19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.“ Romiešu 7:18-19

Šīs rakstu vietas palīdz mums saprast 14. jūniju. Cilvēks, režīms bez Dievu, ir dabīgi ļauna, un dara ļaunu, pat neiedomājamos mēros. Mūsu tauta ir piedzīvojusi daudz ļaunuma, bet neesam vienīgie. Caur gadu simteņiem cilvēks ir cilvēkam pāri darījis un vēl šodien nekas nav mainījies. Cilvēks nav uzlabojies. Cilvēks pats nespēj sevi uzlabot. Ir sezonas, kad cilvēki ir sapratīgi un savaldās, bet tie ir īsi. Reliģija cenšas cilvēku uzlabot, bet tā nespēj, jo tikai no ārienes cilvēku uzlabot vēl neko nedod. Farizeji bija reliģiski, un Jēzus nosauca viņus par nobalinātiem kapiem, kas no ārpuses skaisti un tīri, bet iekšpuse pilna ar miroņu kauliem.

Jo mūsu sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga, vienīgā atbilde ir jauna sirds. Tas ir kāpēc Jēzus teica Nikodēmam, ka cilvēkam jāpiedzimst no augšienes: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.“ 4 Nikodēms saka Viņam: „Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?“ 5 Jēzus atbildēja: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!“ John 3:3-5.

Tikai kad esam atdzimuši Kristū, varam dzīvot dzīvi, kas Dievu godina un kas nav pakļauta ļaunumam. Jēzus Kristus ir mūsu cerība, nevis cilvēks. Jēzus Kristus ir tā atbilde, ne cilvēks. Cilvēki, kā Pāvests, kas liek savu cerību uz cilvēkiem ne tikvien maldās, bet viņi ir nolādēti.

Tā saka Tas Kungs: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! 6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē.“

Kādreiz dziedam dziesmas vārdus: „Cilvēka spēks mūs neglābs vis, piesauksim Dievu Debesīs!“ Cik patiesi vārdi. Atbilde nav mūsos, nav cilvēkos, nav politikā, nav reliģijā, bet atbilde ir Dievā: „Svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! 8 Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.“

Svētība un lāsts; Gaisma un tumsa, Dzīvība un nāve, Patiesība un meli. Šis ir tās tēmas, ko dod mums Dieva Vārds. Nav nekas vidū. Svētīgs, kas dzīvo Dievam, nolādēts, kas ne. Vidusceļš nav un nebūs.

Jeremija vārdi ir līdzīgi Dāvida vārdiem:_„_1 Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, 2 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. 3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. 4 Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām. 5 Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki, 6 jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.“ Psalms 1.

Šos vārdus var attiecināt ne tik vien uz indivīdiem, bet uz valstīm. Ievērosim noslēguma vārdus: Bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz taisno draudzē grēcinieki. Bezdievīgo ceļš ved uz postu.

Vienu dienu visi stāvēs Dieva tiesas priekšā. Tur katrs atbildēs par saviem darbiem. Tur katra sirds būs atvērta un redzama. Bezdievīgais no Svētā Dieva saņems mūžīgās nāves sodu – dzīvi ellē, – Ticīgais ieies mūžīgā dzīvē taisno draudzē. Bezdievīgām vieta taisno draudzē nebūs.

Taisno draudzē būs tie, kas saņēma no Kristu jaunu sirdi, kas piedzimuši no augšienes.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, 17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. 18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. 19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. 20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. 21 Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.“ John 3:16-21.

Šie ir Jēzus Vārdi. Te redzam atkal gaismu un tumsu. Tie, kas tumsā, Gaismu neatzīst, jo viņu ļaunā sirds mīl tumsu. Gaisma parāda mums mūsu tumsu un vai nu to pieņemam, atzīstam un nožēlojām savu grēku un tiekam atpestīti un ievesti Gaismā ar jaunu sirdī, vai noraidām un paliekam tumsā.

14. jūnijs atgādina mums, ka cilvēkam nav atbilde. Cilvēku spēks mūs nepasargās. Pacelsim savas acis uz Kungu Jēzu Kristu, kas savā miesā pie krusta izcieta mūsu sodu, kas gāja cīņā ar ļaunuma vadītāju – Sātanu un uzvarēja! Lieldienu rītā Kristus iznāca no kapa, un Viņa rokās ir visa vara debesīs un virs zemes. Uzticēsim sevi Viņa rokās, uzticēsim mūsu tautu Viņa rokās; piedosim, kā Viņš mums piedeva un sēsim Viņa mīlestību cilvēka sirdīs un Dievs svētīs Latviju!

Mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“