Saulgriežu tradīciju burvība Oklendā (original) (raw)

Dalībnieki arī no Austrālijas

Laikraksts Latvietis Nr. 806, 2024. g. 3. jūlijā
Gita Meiere-Nestecka -

Līgotāji Oklandē, Jaunzēlandē. FOTO no Gitas Meieres Nesteckas personīgā arhīva.

Līgošana Oklendā. FOTO no Gitas Meieres Nesteckas personīgā arhīva.

Līgošana Oklendā. FOTO no Gitas Meieres Nesteckas personīgā arhīva.

No 21. līdz 23. jūnijam Jaunzēlandē Gita un Petras Nestecki aicināja latviešus uz sirsnīgu Līgo svētku svinēšanu, pulcējot 64 latviešus un viņu draugus. Deviņi dalībnieki ieradās no Austrālijas, desmit no Ziemeļu salas tālākajiem nostūriem, bet visi pārējie līgotāji – no Oklendas. Šī kopā sanākšana radīja īpašu saikni starp visiem, veidojot neaizmirstamu pieredzi.

Pirmā diena – Piektdiena

Pirmajā dienā, piektdienā, notika zolītes turnīrs, kas izraisīja gan azartu, gan draudzīgas sacensības garu. Bija iespēja apgūt zolītes pamatus un piedalīties spēlē.

Paralēli tam, daudzi izmantoja iespēju piedalīties pirts rituālos, ļaujoties senlatviešu tradīcijām. Pateicoties Reinim Straumei šī pārvietojamā pirts tika piegādāta tieši laikā uz pēršanos.

Bija jūtama kopības sajūta gatavojoties sestdienas Līgo svinībām.

Otrā diena – Līgo diena

Sestdienas rītā visi pulcējās pie brokastu galda, kur pēc sātīgām brokastīm sākās aktīva diena. Meitenes devās vīt vainagus, apgūstot interesantu vainagu pīšanas metodi, kurā nav nepieciešams lietot diegu. Mūsu vainagu meistare Līga Bērziņu jau vairākus gadus dalās ar savām vainagu pīšanas prasmēm. Ieva Jauna Valtersa (Walters) sagādāja brīnišķīgus ziedus, lai vainagi ziemas laikā izskatītos košāki.

Puiši – lieli un mazi – tikmēr rūpējās par svinēšanas vietas sagatavošanu: uzcēla nojumi, gatavoja ugunskuru un pirti.

Ugunskurs tika būvēts tā, lai tas degtu pēc iespējas ilgāk bez papildus malkas piemešanas, un tas arī izdevās – 4 stundas bez papildus iekura piemešanas.

Meitenes, papildus vainagu pīšanai un bērnu pieskatīšanai un izglītošanai, gatavoja gardo soļanku Irēnas un Raivja Čīmas vadībā. Pēc sagatavošanās darbu pabeigšanas, visi pulcējās pie gardās zupas baudīšanas.

Vakara svinības un rituāli

Pēc maltītes visi devās gatavoties vakara svinībām. Katrs apģērbās latviskā tērpā, meitenes un puiši uzlika savus pītos vainagus un Līgo svinīgā daļa varēja sākties. Vakara vadītāji Simona Gaisa un Petras Nesteckis aicināja visus Līgo svinētājus kopīgi pavadīt sauli caur saules vārtiem, dziedot Noriet saule vakarā.

Tad sekoja ugunskura iekurināšanas rituāls ar dziesmu Es sakuru uguntiņu. Līgo svētku ugunskura iekuršana viens no galvenajiem svinību elementiem, kam piešķirta īpaša nozīme un simbolisms.

Tādējādi pastiprinot šo sajūtu par uguns varenību, metām ugunī visas mūsu nedienas (mazu putraimu saujiņu) un dziedājām Liku bēdu zem akmeņa. Šis brīdis bija vakara kulminācija, kurā visi jutās vienoti.

Neiztrūka arī tradicionālie danči – Mugurdancis, Pankūkas, Cūka driķos un citas jautras dejas, kas visiem sagādāja prieku un smieklus. Danči bija ne tikai izklaide, bet arī veids, kā stiprināt kopības sajūtu.

Pēc ugunskura un dančiem visi pulcējās sātīgām vakariņām. Paldies visām namamātēm par gardo ēdienu pagatavošanu. Īpašie gaļas meistari –Inese un Gregs nodrošināja visus ar grillētiem labumiem.

Pēc vakariņām visi steidzās uz apdziedāšanos ap ugunskuru – puiši pret meitām.

Pēc vakariņām sekoja arī pirts rituāls, kas ļāva visiem atpūsties un izjust pilnīgu harmoniju. Pirts rituāls bija kā simboliska attīrīšanās un atjaunošanās, sniedzot mieru un labsajūtu.

Noslēgums un pateicības

Pasākuma noslēgumā tika izteiktas sirsnīgas pateicības visiem dalībniekiem par aktīvu piedalīšanos un atbalstu ar savu klātbūtni. Šī kopā sanākšana nebūtu iespējama bez Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas daļēja atbalsta no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem. Paldies ikvienam, kurš piedalījās un padarīja šos Līgo svētkus Jaunzēlandē neaizmirstamus!

Ikviens svētku dalībnieks aizbrauca mājās ar siltām atmiņām un sajūtu, ka ir piedalījies kaut kā īpaša un nozīmīga veidošanā. Līgo svētki Jaunzēlandē ne tikai stiprināja latvisko identitāti, bet arī radīja jaunas draudzības un stiprināja jau esošās saites. Šie svētki atgādināja par mūsu saknēm un parādīja, ka latviešu kultūra un tradīcijas ir dzīvas un spēj dot spēku un prieku pat tālu prom no dzimtenes.

Tiekamies nākamgad – 19.06.2025. – 22.06.2025. un ceram uz atbalsu nākamgad arī.

Gita Meiere Nestecka
21.06.2024. – 23.06.2024.
Laikrakstam „Latvietis“

Norises vieta – Camp Morley, 171 Clarks Beach Road, Clarks Beach, Auckland