DV Melburnas nodaļa svin 75 gadu dibināšanas dienu (original) (raw)

Atceras nodaļas dibināšanu, kā arī min turpinošu atbalstu Ukrainai

Laikraksts Latvietis Nr. 813, 2024. g. 21. aug.
Ilze Ābele -

Daugavas Vanagi

Karoga sardze. No kreisās: Mārtiņš Biršs, Juris Vīksne, Markus Dragūns. FOTO Inge Dragūna.

Koidula Nemīro iededzina sveces, kamēr Ilze Ābele nolasa Svēto solījumu. FOTO Inge Dragūna.

Ukrainas tautas pārstāvis Melburnā Eižēns Havrisko (Eugene Hawryszko). FOTO Inge Dragūna.

No kreisās: Ilze Ābele, Koidula Nemīro un Ingrīda Houka (Hawke) ar jubilejas kliņģeri. FOTO Inge Dragūna.

Mītnes priekšā plīvoja Austrālijas un Latvijas karogi. FOTO Inge Dragūna.

Īstā jubilejas diena ir 29. jūlijs, bet svinējām 3. augustā. Dibināšanas gads – 1949. g.

Mītnes priekšā plīvoja Austrālijas un Latvijas karogi. Telpa izgreznota ar dzelteniem, ziliem un baltiem ziediem vāzēs. Zāle bija pilna ar viesiem, un bija svinīga sajūta.

Sākam aktu ar karoga ienešanu. Goda sardzē bija Markus Dragūns, Juris Vīksne un Mārtiņš Biršs.

Vienoti nodziedājām Dievs, svētī Latviju, un Mārtiņš Biršs novadīja lūgšanu.

Sekoja Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas (DVMN) priekšsēža Jāņa Kārkliņa uzruna, kuru nolasīja Ilze Ābele, DVMN vicepriekšsēde. Jānis piedalījās Zoom portālā šajos svētkos. Savā runā Jānis stāstīja par DVMN agro vēsturi, kad Amber Creek meža cirtēju nometnē Tasmānijā nodarbinājās pirmā DV nodaļa Austrālijā, un tā arī bija Austrālijas zemes valde. Tad, kad Melburnā nodibināja DV nodaļu un biedri Amber Creek nodaļā nobeiguši darba līgumu ar valdību izklīda uz citām Austrālijas daļām, lielā Melburnas nodaļa bija nākamā, kura dibinājās un tā arī pārņēma Zemes valdi. Jānis stāstīja par Melburnas nodaļas nozarēm – jauniešu kopu, vairākiem tautas deju ansambļiem, vīru kori Kursa, vanadžu dziesmu ansambli, teātra ansambli, šaušanas sekciju, šaha klubu, zolītes klubu un rokdarbnieču kopu.

Divas nozares, kuras vēl aktīvi pastāv, ir Vanadžu kopa, kuras darbība ir DVMN mugurkauls, Koidulas Nemīro drošā vadībā, un otrā aktīvā nozare ir Novusu klubs – Daiņa Balcera vadībā. Jauni biedri ir vienmēr aicināti piebiedroties katra mēneša trešajā svētdienā mācīties vai spēlēt.

Daugavas Vanagu darbs ir atbalstīt ne vien bijušos latviešu leģionārus, pašreizējos Latvijas bruņotos spēkus un Zemessardzi, bet arī mūsu vecāko paaudzi šeit Austrālijā un ārzemēs, kā arī kultūru, jaunatni, skolas un visus tautiešus, kam vajadzīga palīdzība. Ņemot vērā pašreizējo situāciju mūsu kaimiņu zemē Ukrainā, mēs arī finansiāli atbalstam Ukrainu un tās cīņu pret lielo lāci.

Pēc Jāņa uzrunas Ilze Ābele nolasīja Svēto solījumu, ko sola katrs jaunais biedrs ar karogu rokās. Ilze teica: Lai deg vienmēr mūsu solījums mūsu sirdīs un domās. Kamēr Ilze šo teica, Koidula pa vienai iededzināja sveces svečturī. Pirmā – vecajiem strēlniekiem; otrā – atbrīvošanas kara cīnītājiem; trešā – leģionāriem; ceturtā – latviešu mātēm, varonīgu karavīru auklētajām un audzinātajām; piektā svece (pašā vidū) – nebeidzamajam DV darbam, gādājot un cīnoties par Latviju un latviskumu.

Sekoja apsveikumi – gan rakstiskie, gan mutiskie, kuri apstiprināja, ka Daugavas Vanagu darbs ir dziļi ieausts latviešu sabiedrības segā kā labdarības organizācija. Jutām dziļu pateicību un atziņu no visiem apsveicējiem par mūsu darbu visus šos 75 gadus. Bija jaukas, interesantas uzrunas, ziedi, kartiņas un veltes. Pateicamies visiem mūsu labvēļiem un atbalstītājiem. Turpināsim sastrādāties.

Galvenās runas sniedzējs bija Ukrainas tautas pārstāvis Melburnā Eižēns Havrisko (Eugene Hawryszko). Pirmkārt, viņš izteica vislielāko un sirsnīgāko pateicību par Latvijas nerimstošo palīdzību Ukrainai šajā grūtajā laikā.

Bija ļoti interesanti dzirdēt, kā Latvija ir atbalstījusi Ukrainu un tās tautu. Šajā karā Baltijas valstis ir bijušas no aktīvākajām atbalstītājām Ukrainai. Latvijas atbalsts Ukrainai ir daudzveidīgs:

• Militārā palīdzība, apmēram, 0,25 % no Latvijas IKP līdz 2026. g. €5 miljoni gadā Ukrainas pārbūvēšanai līdz 2026. g. Tas ieskaita nodarbību ar latviešu vadīto Drona Koalīciju, militārās vajadzības piegādi un militāro personas apmācību.
• Nemilitārais atbalsts iekļauj rekonstrukciju, kā arī sadarbību digitālā, enerģētikas un kiberdrošībā, kā arī hibrīddraudu aizkavēšanā.
• Latvija ir sniegusi pāri par 48 miljonus eiro humanitārā palīdzībā.
• Latvija ir iedarbinājusi bēgļu atbalsta plānus, piešķirot personas kodus ap 50 000 civiliedzīvotājiem no Ukrainas, un izsniedzot ap 53 000 uzturēšanās atļaujas ar darba tiesībām.
• Latvija ir atbalstījusi Ukrainas studentus un pētniekus ar stipendijām, kā arī piešķīrusi finansējumu skolotājiem un sportam.
• Latvija ir izteikusi formālu atbalstu Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.

Protams, ir vēl vairāk un dažāda veida palīdzība, kas šeit nav pieminēts, kā arī diasporas latviešu veltes Ukrainai.

Eižēns iepazīstināja mūs ar vienu no pirms nedēļas iebraukušo ukraiņu kareivi – Pavlo Tsapiuk, kurš stāstīja mums lauzītā angļu valodā par viņa darbu, apmācot drona pilotus, kas ir vairāk par 200 pašlaik. Ļoti aizraujoši viņš stāstīja par kareivjiem un karu. Tajās 15 minūtēs, kurās viņš mūs uzrunāja, viņš būtu varējis zaudēt 2 no viņa kareivjiem vai draugiem. Viņš teica, ka zaldātiem rakstot un stāstot, ka mēs lūdzam Dievu par viņiem. Tas, ka viņi nav aizmirsti, ir ļoti nozīmīgi un dod sparu turpināt savu cīņu. Otrais zaldāts bija ģenerāls, kurš bija atbildīgs par jaunu karaspēka personu apmācību. Žēl, ka viņš nevarēja būt klāt.

Viņi abi apmeklē ukraiņu sabiedrību un stāsta par savu darbību, mērķējot uz līdzekļu vākšanu, lai varētu iegādāties nakts vīzijas dronus ar infrasarkanu aparatūru. Tā viņi varētu veikt lielāku un precīzāku darbu. Katrs tāds drons izmaksā, apmēram, $6 500.

Mūsu sarīkojumā skaidrā naudā savācam pāri pa $1 300, kuru caur oficiāliem kanāliem noziedos tam mērķim. Citi ziedoja tieši elektroniskā veidā ar kredītkartēm. Pateicamies visiem ziedotājiem.

Ar Daugavas Vanagu dziesmu nobeidzām aktu, un klusumā ar cieņu tika iznests karogs.

Sekoja kliņģera ienešana ar ciparu – 75, kuru saņēma Koidula Nemīro un Ilze Ābele. Visi iedzērām dzirkstošo ar tostu uz Daugavas Vanagu turpmāko darbību un nodziedājām Augstu laimi un prieku.

Kamēr akts turpinājās, daudzi čakli rūķīši cītīgi strādāja virtuvē ar pusdienas sagatavošanu – Koidulas Nemīro vadībā kopā ar Ingrīdu Houku (Hawke) un Dainu Jardliju (Yardley). Palīdzība bija no Guntas Delveres, Vijas Valzas (Walz), Eleonoras Žubeckas, Filomīnas Samules, Ingrīdas Biezaites, Dailas Piksones un Mela Brunera (Mel Brunner).

Redzot aukstā galda cienastu, kas salikts uz šķīvjiem – īsts mākslas darbs. Un bija ne tikai krāšņi, bet arī vienreizēji garšīgi.

Paldies jums visiem.

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“