Basku valoda (original) (raw)
| Basku valoda Euskara | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Spānija Francija |
|
| Reģions: | Pireneji | |
| Pratēju skaits: | 1,063 milj. | |
| Valodu saime: | izolēta valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (basku ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Basku Zeme (Spānija) Navarra (Spānija) |
|
| Regulators: | Euskaltzaindia (Karaliskā basku valodas akadēmija) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | eu | |
| ISO 639-2: | baq (B) | eus (T) |
| ISO 639-3: | eus | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos. Kopējais valodas pratēju skaits tiek lēsts mazliet vairāk par 1 miljonu, no tiem aptuveni 65% dzīvo Spānijā, 25% — Francijā, bet atlikušie 10% citās pasaules valstīs.
Spānijas autonomajās komūnās Basku Zemē un Navarrā basku valoda ir oficiālā valoda. Veicot basku valodas pētīšanu, nav atrasta saistība ar kādu citu valodu. Tā ir izolēta valoda un nepieder ne pie indoeiropiešu, ne pie urāliešu, ne pie tjurku, ne pie semītu valodu saimēm, pie kurām pieder pārējās valodas, kurās runā eiropieši.
Uzskata, ka basku valoda ir viena no nedaudzajām valodām, kas ir radusies no Eiropas senāko iedzīvotāju valodām jeb priekšindoeiropiešu valodām, pie kurām piederējušas arī etrusku un mīnojiešu valodas.
Basku alfabēts ir veidots no spāņu alfabēta, atmetot nevajadzīgos burtus C, Q, V, W un Y.
| Basku burtsvai burtkopa | Fonēma(IPA)[1] | Basku burtsvai burtkopa | Fonēma(IPA) | Basku burtsvai burtkopa | Fonēma(IPA) | Basku burtsvai burtkopa | Fonēma(IPA) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| A | a | I | i | O | o | Tx | t͡ʃ |
| B | b vai β | J | ʝ, x, j vai ɟ | P | p | Tz | t͡s̻ |
| C | k vai s̻ | K | k | Q | k | U | u vai u̯ |
| D | d vai ð | L | l | R | ɾ vai r | V | b vai β |
| E | e | Ll | ʎ | Rr | r | W | u̯ |
| F | f | M | m | S | s̺ | X | ʃ |
| G | g vai ɣ | N | n | T | t | Y | i vai i̯ |
| H | neizrunā | Ñ | ɲ | Ts | t͡s̺ | Z | s̻ |
Basku valodas dialekti- Basku valodas piemērs
- ↑ «Basque language, alphabet and pronuciation» (angliski). omniglot.com. Skatīts: 2012. gada 25. martā.
- Euskaltzaindia
- Ethnologue par basku valodu
- Concise basku valodas kursi Arhivēts 2014. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Basku zemes lingvistiskā karte
- Euskara Kultur Elkargoa
- Rosetta par basku valodu
- Valodas politikas departaments (Basku Zemes valdība)
- Basku kultūras institūts
- Basku Zemes universitāte
- Basku psiholingvistika
- Morris Student Plus: Basku-angļu-basku vārdnīca
| Autoritatīvā vadība | WorldCat LCCN: sh85012138 GND: 4088809-5 SUDOC: 027309169 BNF: cb11937951j (data) NDL: 00560548 NKC: ph118780 |
|---|