Kalmikija (original) (raw)

Kalmikijas Republika
Республика Калмыкия Хальмг Таңһч
republika
ElistaElistaElista
Flag of Kalmikijas RepublikaKarogs Coat of arms of Kalmikijas RepublikaĢerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda kalmiku valodakrievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Dibināts 1920
Centrs Elista
Administratīvais iedalījums 14 1 republikas pilsētaElista13 rajoniGorodovikovskas rajonsIkiburulas rajonsKetčeneras rajonsLagaņas rajonsMalije Derbetu rajonsOktobra rajonsPrijutnojes rajonsSarpas rajonsCeļinas rajonsČornije Zemļu rajonsJustas rajonsJašaltas rajonsJaškuļas rajons
Platība
- Kopā 74 731 km²
Iedzīvotāji (2023)
- Kopā 264 210
- Blīvums 3,5/km²
- Etniskais sastāvs kalmiki (57,4%)krievi (30,2 %)dargi (2,7%)
ISO 3166-2 RU-KL
Mājaslapa: www.kalmregion.ru
Kalmikijas Republika Vikikrātuvē

Kalmikijas Republika (krievu: Республика Калмыкия, kalmiku: Хальмг Таңһч) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu un Rostovas apgabalu rietumos, Volgogradas apgabalu ziemeļos, Astrahaņas apgabalu austrumos, Kaspijas jūru dienvidaustrumos, Dagestānu un Stavropoles novadu dienvidos.

Kalmiku hanistes teritorija Volgas lejtecē un citas mongoļu valstis 17. gadsimtā.

Kalmiku senči bija oirati, kas ap 1630. gadu no Irtišas baseina Sibīrijā pārcēlās uz Volgas lejteci, kur viņi uzvarēja Nogaju Ordas karaspēku. Ap 1655. gadu kalmiku hani kļuva par Krievijas caru vasaļiem, lielāko militāro varenību kalmiki sasniedza hana Ajuka (1669–1724) vadībā. Pēc viņa nāves kalmiku autonomija samazinājās, hans Ubaši (1724~1775) nolēma kopā ar 200 000 kalmiku atgriezties Vidusāzijā.

Pēc Oktobra revolūcijas 1920. gada 4. novembrī nodibināja Kalmiku Autonomo apgabalu, ko 1935. gada 22. oktobri pārdēvēja par Kalmikijas APSR. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 12. augustā Vērmahts iekaroja Kalmikijas galvaspilsētu Elistu. 1943. gada 27. decembrī kalmikus apvainoja sadarbībā ar vāciešiem un izsūtīja uz Vidusāziju un Sibīriju, bet Kalmikijas APSR likvidēja. Destaļinizācijas laikā kalmikiem atļāva atgriezties dzimtenē un 1957. gada 9. janvārī atjaunoja Kalmiku Autonomo apgabalu, bet 1958. gada 29. jūlijā Kalmikijas APSR.

1992. gada 21. aprīlī nodibināja Kalmikijas Republiku.

2023. gadā Kalmikijas iedzīvotāju skaits ir 264 210.

Tautības:

Krievu skaits republikā strauji samazinās.[1]

Kalmikijas republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

  1. «"Русские уезжают из Калмыкии по социально-экономическим причинам, а не национальным"». RFE/RL (krievu). Skatīts: 2023-04-03.
sdlKrievijas Federācijas administratīvais iedalījums Valsts karogs: Krievija
Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija
Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles
Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas
Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga
Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals
Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus
Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas Tautas Republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals
Federālie apgabaliCentrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi
sdlKrievijas Federācijas Dienvidu federālais apgabals Valsts karogs: Krievija
Adigeja Astrahaņas apgabals Kalmikija Krasnodaras novads Krimas Republika* Rostovas apgabals Sevastopole* Volgogradas apgabals
* - starptautiski tiek atzīta par Ukrainas daļu
sdl Krievijas PFSR autonomās teritorijas
AustrumeiropaKaukāzsSibīrijaVidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)
Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 311115010 LCCN: n92103557 SUDOC: 035756853 BNF: cb133345095 (data) NDL: 00577255 NKC: ge130678 CiNii: DA13382384