NEAR Shoemaker (original) (raw)
| NEAR Shoemaker | |
|---|---|
 NEAR Shoemaker mākslinieka skatījumā |
|
| KA veids | starpplanētu zonde |
| Operators | NASA,  ASV |
| Izgatavotāji | APL, ASVDžonsa Hopkinsa Universitāte |
| Starts | 17.02.1996. 20:43:27 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala ASV |
| Nesējraķete | Delta II 7925-8, ASV |
| Beigu datums | 2001. gada 28. februārī |
| Pārlidojuma datums | 1997. gada 27. jūnijā |
| NSSDC ID | 1996-008A |
| SCN | 23784 |
| Tīmekļa vietne | http://near.jhuapl.edu/ |
| Masa | 487 kg (bez degvielas) |
| Enerģija | saules baterijas 1800 W |
| Orbītas elementi | |
| Centr. ķermenis | 433 Eross |
| Apriņķojumi | 230 |
| Orbītā ieiešanas datums | 2000. gada 14. februārī |
NEAR Shoemaker (no angļu: Near Earth Asteroid Rendezvous Shoemaker) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei. Sākotnēji zonde saucās Near Earth Asteroid Rendezvous jeb NEAR, bet 2000. gadā tika pārdēvēta par NEAR Shoemaker, godinot amerikāņu zinātnieku Jūdžinu Šūmeikeru (Eugene Shoemaker).[1]
Zonde kļuva par pirmo mākslīgo pavadoni asteroīdam un bija pirmais aparāts, kurš veicis nolaišanos uz asteroīda.[2] Pa ceļam uz Erosu, kosmiskais aparāts pētīja arī asteroīdu Matildi. Kopumā NEAR Shoemaker darbojās vairāk nekā piecus gadus, tai skaitā, gadu orbītā ap Erosu.
NEAR Shoemaker bija paredzēts datu iegūšanai par asteroīda uzbūvi, virsmas sastāvu, masas sadalījumu un magnētisko lauku. Dati bija nepieciešami, lai labāk izprastu asteroīdu īpašības.
Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Applied physics laboaratory sadarbībā ar Džonsa Hopkinsa Universitāti. Tam bija astoņstūra prizmas forma , vienā galā atradās 4 saules bateriju paneļi, lieljaudas antena un magnetometrs, otrā galā izvietoti pārējie instrumenti. Aparāta pilnā masa bija 805 kg, pašmasa 487 kg[3]
Dzinējsistēma sastāvēja no galvenā dzinēja ar vilkmi 450 N, četriem 21 N dzinējiem un septiņiem 3,5 N dzinējiem. Degvielu veidoja 209 kg hidrazīna un 109 kg slāpekļa tetroksīda.
Uz NEAR Shoemaker bija uzstādīti vairāki instrumenti:
- multispektrālā fotokamera (Multi-Spectral Imager) — attēlu iegūšanai redzamās gaismas diapazonā un tuvu infrasarkanajam spektram. Paredzēta asteroīda virsmas fotografēšanai;
- infrasarkanais spektrometrs (Near-Infrared Spectrograph) — asteroīda ķīmiskā sastāva noteikšanai;
- lāzera augstummērs (Laser Rangefinder) — attāluma noteikšanai līdz asteroīda virsmai. Tika izmantots precīzai asteroīda formas noteikšanai;
- rentgenfluorescences spektrometrs (X-ray/Gamma-Ray Spectrometer) — asteroīda virsmas ķīmiskā sastāva noteikšanai;
- magnetometrs (Magnetometer) — asteroīda magnētiskā lauka noteikšanai.
Zonde tika palaista 1996. gada 17. februārī no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-17 ar trīspakāpju nesējraķeti Delta II.
1997. gada 27. jūnijā kosmiskais aparāts pārlidoja asteroīdu 253 Matilde. Pārlidojums notika 1200 km attālumā no Matildes ar ātrumu 9,94 km/s. Zonde uzņēma vairāk nekā 500 attēlu[4] un izpētīja ap 60 % asteroīda virsmas.
1997. gada 3. jūlijā tika veikts pirmais korekcijas manevrs, lai samazinātu perihēlija attālumu no 0,99 AU uz 0,95 AU.
1998. gada 28. janvārī zonde palidoja garām Zemei 540 km attālumā. Šajā lidojuma fāzē tika palielināts aparāta orbītas slīpums attiecībā pret ekliptiku no 0,5° līdz 10,2°, kā arī samazināts afēlija attālums no 2,17 AU līdz 1,77 AU.
Pēc plāna zondei vajadzēja ieiet orbītā ap Erosu 1999. gada 10. janvārī, tomēr 1998. gada 20. decembrī programmas kļūdas dēļ uz vairāk nekā 24 stundām tika pazaudēti sakari ar aparātu. Tas liedza veikt paredzēto bremzēšanas manevru un bija jāmaina lidojuma plāns. 1998. gada 23. decembrī NEAR Shoemaker palidoja garām Erosam 3827 km attālumā, neieejot orbītā ap to. Pārlidojuma laikā tika veikta asteroīda fotografēšana un ievākti dati ar infrasarkano spektrometru.[5]
2000. gada 14. februārī zonde iegāja orbītā ap Erosu, orbītas pericentrs 327 km, apocentrs 450 km, apriņķojuma periods 27,6 dienas. [5]
2000. gada 3. martā aparāts pietuvojās Erosam apmēram 205 km attālumā. Šajā orbītā tas darbojās apmēram mēnesi, ievācot datus par asteroīda ķīmisko sastāvu.
2000. gada 1. aprīlī zonde sāka nākamo tuvināšanās manevru, 11. aprīlī nonākot riņķveida orbītā 100 km attālumā no asteroīda.
2000. gada 22. aprīlī sākās jauns tuvināšanās manevrs, 30. aprīlī nonākot 50 km attālā orbītā. Šajā orbītā aparāts atradās līdz gada beigām, veicot lielāko daļu pētījumu.
2000. gada 13. decembrī tiek vēlreiz samazināts orbītas augstums, aparātam nonākot 35 km attālumā no Erosa. Šajā laikā notiek pētījumi ar rentgenfluorescences spektrometru, nosakot virsmas ķīmisko sastāvu.
2001. gada 12. februārī NEAR Shoemaker sāka bremzēšanas manevru, lēnām samazinot augstumu un nosēdās uz asteroīda virsmas. Tuvojoties asteroīdam tika uzņemta virkne fotoattēlu, pēdējais attēls tika uzņemts no 120 m augstuma, parādot asteroīda apgabalu 6 m diametrā.[6]
Pēc nolaišanās NEAR Shoemaker bija darba kārtībā un darbojās līdz pat 28. februārim, kad tika izslēgts. 2002. gada 10. decembrī tika mēģināts sazināties ar zondi, bet atbildes signāli netika uztverti.
- ↑ Near Earth Asteroid Rendezvous
- ↑ NEAR Shoemaker's Historic Landing on Eros Exceeds Science, Engineering Expectations
- ↑ «The NEAR Spacecraft». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
- ↑ Mathilde Images
- ↑ 5,0 5,1 NEAR Mission Profile
- ↑ Zvaigžņotā debess, 2001 (rudens)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: NEAR Shoemaker.