Sanskrits (original) (raw)

Sanskrits sanskritā: संस्कृतम् saṃskṛtam
Izruna:	IPA: sə̃skɹ̩t̪əm
Valodu lieto:	Indija, Nepāla
Pratēju skaits:	14 000[1]
Valodu saime:	Indoeiropiešu Indoirāņu Indoāriešu Sanskrits
Rakstība:	Dēvanāgarī un vairāki citi uz Brāhmī raksta bāzēti raksti; Latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Indija (viena no pamatvalodām)
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	sa
ISO 639-2:	san
ISO 639-3:	san
Indiešu raksts Šī lapa satur tekstu indiešu rakstībā.

Sanskrits (संस्कृता वाक् saṃskṛtā vāk — 'izkopta valoda', saīsināti संस्कृतम् saṃskṛtam) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Klasiskais sanskrits izšķir 48 skaņas. Dažas no tām gan ir alofoni. Fonēmu skaits ir mazāks, apmēram 35, skat. zemāk.

Skaņas tradicionāli tiek sakārtotas sekojošā kārtībā: patskaņi (Ach), divskaņi (Hal), anusvāra un visarga, slēdzeņi (Sparśa) un nāseņi (sākot no mutes aizmugures un virzoties uz priekšu), un visbeidzot plūdeņi un šņāceņi; SSTA rakstībā tas izskatās šādi (sk. tabulas zemāk):

a ā i ī u ū ṛ ṝ ḷ ḹ ; e ai o au

ṃ ḥ

k kh g gh ṅ; c ch j jh ñ; ṭ ṭh ḍ ḍh ṇ; t th d dh n; p ph b bh m

y r l v; ś ṣ s h

Pastāv arī mainīta tradicionālā kārtība, kas ir sastopama Pāṇini Šiva Sutrā.

Klasiskā sanskrita patskaņi ar to vārda sākuma dēvanāgarī rakstzīmi, diakritisko zīmi, ar līdzskani प् ([p]), izrunu (atsevišķa patskaņa un burtkopā p+patskanis) IPA standartā, atbilsme SSTA un ITRANS, skaņas apraksts un aptuvenā izruna latviešu valodā ir redzami šajā tabulā:

Garie patskaņi tiek izrunāti apmēram divreiz garāk nekā to īsie līdzinieki. Bez garajiem patskaņiem pastāv arī pārgarie patskaņi, saukti par pluti, kas tiek lietoti vairākos locījumos, īpaši vokatīvā. Pluti gan nav visu gramatiķu akceptēts.

Īsie divskaņi e un o atspoguļo pirmindoirāņu [ai] un [au] divskaņu alofoniskos variantus, un fonoloģiski (konceptuāli) tie ir kā [ai] un [au] arī sanskritā. Sanskrita gramatiķi tos kategorizē kā divskaņus, pat ja tie fonētiski bieži vien tiek izrunāti kā parasti garie patskaņi [ē] un [ō].

Retrofleksie līdzskaņi un patskaņi tiek izrunāti, pieskaroties ar mēles galu pie aukslēju pašas augšas.

Piedvesmas līdzskaņi tiek izrunāti ar papildu pieelpu kā angļu nebalsīgie līdzskaņi vārda sākumā, piem., put «likt».

Papildinformācija:

• Pastāv vēl arī papildu rakstzīmes, kas tradicionāli tiek norādītas dēvanāgarī raksta tabulās:
  • Diakritiskā zīme ( ं ) saukta par anusvāra, izrunāta kā [əŋ] (SSTA: ṃ). Tā tiek lietota patskaņa nazalizācijai, kā arī lai atveidotu puspatskani [n] vai [m]; piem., पं [pəŋ].
  • Diakritiskā zīme ( ः ), saukta par visarga, izrunāta kā [əh] (SSTA: ḥ); piem., पः [pəh].
  • Diakritiskā zīme ( ँ ), saukta par čandrabindu, kas tradicionāli netiek iekļauta dēvanāgarī sanskrita aprakstos, tiek lietota pamīšus ar anusvāru, lai parādītu patskaņa nazalizāciju, galvenokārt Vēdās; piem., पँ [pə̃].
• Ja nepieciešams uzrakstīt atsevišķu līdzskani bez sekojoša patskaņa, zem zilbiskā līdzskaņa tiek rakstīta halanta / virāma diakritiskā zīme (प्).
• Patskanis ā sanskritā pēc būtības ir vairāk vidus patskanis [aː], nekā aizmugures patskanis [ɑː]. Bet gramatiķi to tomēr klasificē kā aizmugures patskani. (Tiwari, [1955] 2004).
• Jāpiezīmē, ka senie sanskrita gramatiķi ir klasificējuši patskaņu sistēmu velārajos, retrofleksajos, palatālajos un plozīvajos patskaņos, nevis aizmugurējos, vidus un priekšējos patskaņos. Tāpēc ए un ओ tiek klasificēti attiecīgi kā palato-velārie (a+i) un labio-velārie (a+u) patskaņi. Bet mūsdienu gramatiķi ir klasificējuši tos kā divskaņus un prosodiski, katram ir iedotas divas mātrās. Tas gan tieši nenozīmē, ka tie ir īsti divskaņi, bet netiek izslēgta iespējamība, ka tie varēja būt īsti divskaņi senākā pagātnē. Šos pusdivskaņus mūsdienās skolotie sanskrita brahmaņi un priesteri izrunā kā garos ē [eː] un ō [oː]. Vairāk kā «četru» divskaņu esamību sanskrits parasti nepieļauj un jebkurš cits divskanisks burtu virknējums, ja tāds izveidojas vārdu sadurē, tiek pārveidots uz puspatskaņiem atbilstoši sandhi likumiem (skat. tālāk).
• Dēvanāgarī rakstā, kas tiek lietots sanskritā, vienmēr kad līdzskanis vārda beigās ir bez jebkādas virāmas (t.i., brīvi stāvošs ortogrāfijā: प pretstatā प्), neitrālais patskanis šva ([ə]) tiek automātiski asociēts ar to — tas protams var notikt ar jebkuru līdzskani jebkurā vārda pozīcijā. Vārda beigu šva vienmēr ir īss. Bet SSTA a, pievienots vīriešu dzimtes lietvārdu beigās nereti vedina cittautiešus izrunāt to kā [ɑː] — tas liek sanskrita vīriešu dz. vārdiem skanēt kā siev. dz. vārdiem. Piem., Šiva ir jāizrunā kā [ɕivə] un nevis [ɕivɑː]. Tiwari ([1955] 2004) argumentē, ka vēdiskajā sanskritā अ bija vienkārši īss [ɑ], kas kļuva centrālāks un paceltāks Prakrita laikā.

SSTA un dēvanāgarī burti ir doti ar aptuvenām IPA vērtībām kvadrātiekavās.

| | LūpeņiAuštja | LūpzobeņiDantauštja | ZobeņiDantja | RetrofleksieMūrdhanja | AukslējeņiTālavja | VelveņiKanthja | Rīkleņi | | | | | | | | ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ----------------------------------------------------------------------------------------------- | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ----------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | --------------------------------------------------------------------------------------------------- | ------------------------------------------------------------------------------------------------- | ------------- | ------------- | ----------- | ----------- | --------- | | | SlēdzeņiSparša | Bez piedvesmasAlpaprāna | p प [p] | b ब [b] | t त [t̪] | d द [d̪] | ṭ ट [ʈ] | ḍ ड [ɖ] | c च [c͡ç] | j ज [ɟ͡ʝ] | k क [k] | g ग [g] | | | Ar piedvesmuMahāprāna | ph फ [pʰ] | bh भ [bʱ] | th थ [t̪ʰ] | dh ध [d̪ʱ] | ṭh ठ [ʈʰ] | ḍh ढ [ɖʱ] | ch छ [c͡çʰ] | jh झ [ɟ͡ʝʱ] | kh ख [kʰ] | gh घ [gʱ] | | | | NāseņiAnunāsika | m म [m] | | n न [n͇] | ṇ ण [ɳ] | ñ ञ [ɲ] | ṅ ङ [ŋ] | | | | | | | | PuspatskaņiAntaštha | | v व [β̞] | | | y य [j] | | | | | | | | | PlūdeņiDrava | | | l ल [l] | r र [r] | | | | | | | | | | SvelpeņiŪšman | | | s स [s̪] | ṣ ष [ʂ] | ś श [ɕ] | | ḥ ः [h] | h ह [ɦ] | | | | |

Zemāk esošajā tabulā dots sanskrita līdzskaņu tradicionālais saraksts ar tuvākajām atbilsmēm latviešu valodā. Katrs līdzskanis, kas redzams zemāk, ir jāuztver kā savienojums kopā ar neitrālo patskani šva ([ə]) un tabulā ir dots tieši tādā formā.

Sprāgsteņi — Spršta

| | Bez piedvesmasNebalsīgie Alpaprāna Švāsa | Ar piedvesmuNebalsīgieMahāprāna Švāsa | Bez piedvesmasBalsīgie Alpaprāna Nāda | Ar piedvesmuBalsīgie Mahāprāna Nāda | Nāseņi Anunāsika Nāda | | | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ----------------------------------------------------- | --------------------------- | | VelveņiKantja | क [kə]Kā vārdā: kas | ख [kʰə]Kā vārdā: kuš! | ग [gə]Kā vārdā: gads | घ [gʱə]Uzsvērts [g] | ङ [ŋə]Kā vārdā: kungs | | AukslējeņiTālavja | च [cə]Kā vārdā: šķist | छ [cʰə]Uzsvērts [cə] | ज [ɟə]Kā vārdā: režģis | झ [ɟʱə]Uzsvērts [ɟ] | ञ [ɲə]Kā vārdā: ņemt | | RetrofleksieMūrdhanja | ट [ʈə]Kā vārdā: lakta | ठ [ʈʰə]Uzsvērts [ʈ] | ड [ɖə]Kā vārdā: magda | ढ [ɖʱə]Uzsvērts [ɖ] | ण [ɳə]Kā vārdā: akna | | ZobeņiDantja | त [t̪ə]Kā vārdā: tas | थ [t̪ʰə]Kā vārdā: tu?! | द [d̪ə]Kā vārdā: dēļ | ध [d̪ʱə]Uzsvērts [d̪] | न [n̪ə]Kā vārdā: nē | | Lūpeņi Auštja | प [pə]Kā vārdā: pie | फ [pʰə]kā vārdā: putns | ब [bə]Kā vārdā: bet | भ [bʱə]Uzsvērts [b] | म [mə]Kā vārdā: mēs |

Skaneņi

| | AukslējeņiTālavja | RetrofleksieMūrdhanja | ZobeņiDantja | Lūpeņi/RīkleņiAuštja | | | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ | ----------------------------------------------------------------------------------------------- | ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- | -------------------------- | | AptuvenieAntaštha | य [jə]Kā vārdā: jā | र [rə]Kā vārdā: re | ल [l̪ə]Kā vārdā: lai | व [ʋə]Kā vārdā: vai | | Šņāceņi/SvelpeņiŪšman | श [ɕə]Kā vārdā: šis | ष [ʂə]Retroflekss [ʃ] | स [s̪ə]Kā vārdā: suns | ह [ɦə]Kā vārdā aha* |

* h jāizrunā balsīgi, kā [agha].

Sanskrita patskaņi jau vispārīgi apskatīti iepriekšējā sadaļā. Vēl jāpiebilst, ka garais zilbiskais l (ḹ) nav dabā konstatēts, un tas ir tikai gramatiķu ieviests sistemātiskiem nolūkiem (kā analogs ṝ). Tā īsais līdzinieks ḷ ir sastopams tikai vienzilbes vārda saknē, kḷp «sakārtot». Garais zilbiskais r (ṝ) arī ir diezgan reti novērojams, tas ir sastopams tikai r-celmu daudzskaitļa ģenitīvā (piem., vārdu mātṛ «māte» un pitṛ «tēvs» dsk. ģen. ir mātṝṇām «māšu» un pitṝṇām «tēvu»). i, u, ṛ, ḷ ir patskaniskie alofoni līdzskaņiem y, v, r, l. Tādējādi ir tikai 5 pastāvīgas patskaniskās fonēmas: a, ā, ī, ū, ṝ.

Visarga ḥ un ः ir alofons līdzskaņiem r un s, savukārt anusvāra ṃ un dēvanāgarī ं ir alofons jebkuram nāsenim, abi alofoni ir sastopami tikai pirms pauzes. Visu triju sanskrita šņāceņu precīza izruna var mainīties, bet tie ir atšķirīgas fonēmas. Balsīgais svelpenis ar piedvesmu [zʱ] ir mantots indoāriešu valodā no indoirāņu pirmvalodas, bet zudis neilgi pirms Rigvēdas laika (jāpiebilst, ka balsīgs svelpenis ar piedvesmu ir ārkārtīgi liels retums jebkurā valodā). Retrofleksie līdzskaņi ir visumā īpatnējas fonēmas, bieži vien atkarīgas no to fonētiskās vides; tās neturpina PIE sērijas un bieži vien ir dažu valodnieku attiecinātas uz substrāta ietekmi no dravīdu valodām. Nāsenis ñ ir pielāgojošs alofons līdzskanim n (n un ṇ ir atšķirīgas fonēmas — viena domāta, lai atšķirtu aṇu «minūte, atomisks» (īp.vārda nekatras dz. vsk. nom.) no anu «pēc, gar»; fonoloģiski neatkarīgais ṅ ir sastopams vienīgi galotnē, piem., prāṅ «vērsts uz priekšu/uz» (īp.v. vīr. dz. vsk. nom.) un tādējādi var tikt izlaists). Līdz ar to ir 31 līdzskaniskā vai puspatskaniskā fonēma, kas sastāv no četriem/pieciem slēdzeņu veidiem, kas realizēti gan ar piedvesmu, gan bez tās un gan balsīgi, gan nebalsīgi, trim nāseņiem, četriem puspatskaņiem vai plūdeņiem, un četriem svelpeņiem, kas atbilstoši SSTA transliterācijai ir pierakstīti sekojoši:

k, kh, g, gh; c, ch, j, jh; ṭ, ṭh, ḍ, ḍh; t, th, d, dh; p, ph, b, bh; m, n, ṇ; y, r, l, v; ś, ṣ, s, h

jebšu kopā 36 unikālas sanskrita fonēmas.

Fonētiskie likumi, kas ir pielietojami, kombinējot morfēmas vārdā un kombinējot vārdus teikumā, tiek kopā saukti par sandhi savienojumiem. Teksti tiek rakstīti fonētiski, pielietojot sandhi likumus (izņemot priekš tā sauktajiem padapāṭha).

Vēsturiski sanskrits nav saistīts ne ar vienu konkrētu rakstu sistēmu. Uzsvars uz mutvārdiskumu, bet ne rakstību vēdiskajā sanskritā tika uzturēts līdz pat agrīnās klasiskā sanskrita literatūras attīstībai. Kad sanskrits bija ieguvis rakstveida formu, konkrētas rakstības izvēle bija atkarīga no tekstu pārrakstītāju reģionālās rakstības. Būtībā sanskrita manuskriptu veidošanā ir tikušas lietotas praktiski visas lielākās Dienvidāzijas rakstu sistēmas. Kopš 19. gadsimta beigām dēvanāgarī raksts ir ticis uzskatīts jau par de facto sanskrita rakstības sistēmu,[2] visticamāk iespaidojoties no Eiropas prakses, izvēloties rakstību sanskrita tekstu iespiešanai.

Indijā rakstība ieviesās samērā vēlu — ap 5. gadsimtu p.m.ē.; saskaņā ar Rīza Deivida (Rhys Davids) hipotēzi, tā tika ieviesta, pateicoties Vidējo austrumu tirgoņiem. Pat pēc rakstības ieviešanas mutvārdu tradīcija un teksta iegaumēšana joprojām palika kā Sanskrita literatūras ievērojama iezīme. Ziemeļindijā ir atrodami brahmī iegravējumi, kas datējami jau kopš 3.gs. p.m.ē., vecākais ir redzams slavenajā Ašokas karaļa prakrita pīlāra gravējumos. Aptuveni vienlaikus ar brahmī rakstu tika lietots arī kharošthi raksts. Vēlāk (ap 4.—8.gs. m.ē.) guva pārsvaru Guptas raksts, kas darināts no brahmī raksta. No aptuveni 8.gs. Guptas rakstu izstūma Šārada raksts, kas savukārt no aptuveni 12.gs. tika aizvietots ar dēvanāgarī rakstu; starpposmos pastāvēja arī Siddhamas raksts. Austrumindijā tika lietots bengāļu raksts un vēlāk arī orija raksts.

Dienvidos, kur ir pārsvars dravīdu valodām, sanskrita rakstībā tika lietots kannada raksts — kannada un telugu valodā runājošos reģionos, telugu raksts — telugu un tamilu valodā runājošos reģionos, malajalamiešu raksts un grantha raksts — tamilu valodā runājošos reģionos.

Sanskrits mūsdienu indiešu rakstos. «Lai svētī Šiva tos, kas rod prieku Dievu valodā». (Kalidasa)

Kopš 18. gadsimta beigām sanskrits ir atveidots latīņu alfabētā. Mūsdienās visplašāk lietotā sistēma ir SSTA (starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts), kas ir kļuvis par akadēmisko standartu kopš 1912. gada, un kurš tiek lietots arī šajā rakstā. Ir ieviestas arī ASCII-tipa transliterācijas shēmas, sakarā ar grūtībām atveidot sanskrita rakstzīmes dažādās datorprogrammās. Tajās ietilpst Harvard-Kyoto un ITRANS bezzuduma transliterācijas shēmas, kas tiek plaši lietotas internetā, galvenokārt _Usenet_ā un e-pasta vēstulēs, lai atvieglotu un paātrinātu teksta ievadi, kā arī uzlabotu teksta lasāmību. Palielinoties unikodu atbalstošu internetpārlūku pieejamībai, SSTA ir kļuvis populārs arī interneta rakstos.

Zinātniskajos darbos dēvanāgarī 19. gadsimtā galvenokārt tika lietots pilnu tekstu un garu izvilkumu pierakstam un pavairošanai, arī Eiropas zinātnieku vidū. Bet neskatoties uz to atsevišķi sanskrita vārdi un nosaukumi Eiropas valodās sastādītajos tekstos parasti tiek atveidoti, izmantojot latīņu transliterāciju, un kopš 20. gadsimta vidus teksta versijas, ko rediģējuši vai veidojuši Rietumu zinātnieki, vairumā gadījumu tiek atveidotas latīņu transliterācijā.

Sanskrits ir fleksīva valoda, kurā ir trīs gramatiskās dzimtes (vīriešu, sieviešu un nekatra dzimte) un trīs skaitļi (vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis). Tajā ir astoņi gramatiskie locījumi: nominatīvs, vokatīvs, akuzatīvs, instrumentālis, datīvs, ablatīvs, ģenitīvs un lokatīvs.

Jautājums par reālo locījumu skaitu ir strīdīgs. Pānini izšķir sešas karakas, kas atbilst nominatīvam, akuzatīvam, datīvam, instrumentālim, lokatīvam un ablatīvam [1]. Pānini tās definē skojoši (Ashtadhyayi, I.4.24-54):

1. Apadana (lit. 'noņemt'): "(tas, kas ir) izejas/atskaites punkts." Atbilst ablatīva locījumam, kas apzīmē nekustīgu objektu vai vietu, no kuras notiek kustība.
2. Sampradana ('balva'): "tas, kam tiek paredzēts darījums vai lieta". Atbilst datīva locījumam, kas apzīmē saņēmēju došanas darbībā utml.
3. Karana ("darbarīks"): "tas, kas ietekmē galaiznākumu." Atbilst instrumentāļa locījumam, kas apzīmē darbarīku, ar ko tiek veikta darbība.
4. Adhikarana ('vieta'): vai "pamats". Atbilst lokatīva locījumam, kas apzīmē vietu, kur notiek darbība.
5. Karman ('darījums'/'lieta'): "tas, ko darītājs vēlas sasniegt, iegūt". Atbilst akuzatīva locījumam, kas apzīmē darbības mērķi vai objektu, kas tiek pārvietots.
6. Karta ('darītājs'): "tas, kurš ir neatkarīgs darbībā". Atbilst nominatīva locījumam, kas apzīmē darītāju.
   (Pamatojoties uz Scharfe, 1977: 94)

Piederības locījums (Sambandha) un vokatīvs iztrūkst Pānini gramatikā.

Šajā rakstā lietvārdi ir iedalīti piecās deklinācijās. Deklinācija, pie kuras pieder lietvārds, galvenokārt tiek noteikta pēc galotnes.

Vispārīgā galotņu shēma, kas dota zemāk redzamajā tabulā, ir derīga praktiski visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem. Tomēr atbilstoši dzimtei un beigu patskanim/līdzskanim pastāv arī iepriekšnoteikti sandhi likumi, kurus pielietojot tiek iegūta galīgā locītā vārda forma. Iekavās ir dotas nekatras dzimtes galotnes, pārējās ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes. Ir dota gan dēvanāgarī, gan SSTA transliterācija.

A un ā ([ə] un [ɑː]) celmi sastāda lielāko lietvārdu klasi. Kā likums, lietvārdi, kas pieder pie šīs klases, ar celma galotni, kas beidzas ar īso a [ə], ir vai nu vīriešu vai nekatras dzimtes. Savukārt lietvārdi, kas beidzas ar garo ā [ɑː] gandrīz vienmēr pieder pie sieviešu dzimtes. A celma īpašības vārdi, kas beidzas ar īso a [ə], pieder pie vīriešu vai nekatras dzimtes, bet, kas beidzas ar garo ā [ɑː], — pie sieviešu dzimtes.

| | Vīr.dz. (vīra- 'vīrs') | Nek.dz. (āsya- 'mute') | Siev.dz. (kāntā 'iemīļotā') | | | | | | | | | --------------------------- | ------------------------ | ----------------------------- | --------- | ------- | ---------- | --------- | -------- | ---------- | ---------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | | | Nom. | vīras | vīrāu | vīrās | āsyàm | āsyè | āsyā̀ni | kāntā | kānte | kāntās | | Vok. | vīra | vīrau | vīrās | ā́sya | āsyè | āsyā̀ni | kānte | kānte | kāntās | | Aku. | vīram | vīrāu | vīrān | āsyàm | āsyè | āsyā̀ni | kāntām | kānte | kāntās | | Ins. | vīrena | vīrābhyām | vīrāis | āsyèna | āsyā̀bhyām | āsyāìs | kāntayā | kāntābhyām | kāntābhis | | Dat. | vīrāya | vīrābhyām | vīrebhyas | āsyā̀ya | āsyā̀bhyām | āsyèbhyas | kāntāyai | kāntābhyām | kāntābhyās | | Abl. | vīrāt | vīrābhyām | vīrebhyas | āsyā̀t | āsyā̀bhyām | āsyèbhyas | kāntāyās | kāntābhyām | kāntābhyās | | Ģen. | vīrasya | vīrayos | vīrānām | āsyàsya | āsyàyos | āsyā̀nām | kāntāyās | kāntayos | kāntānām | | Lok. | vīre | vīrayos | vīreṣu | āsyè | āsyàyos | āsyèṣu | kāntāyām | kāntayos | kāntāsu |

i celmi

| | Vīr. un siev.dz. (gáti- 'gaita') | Nek.dz. (vā́ri- 'ūdens') | | | | | | | ------------------------------------- | -------------------------- | --------- | --------- | ------------ | ---------- | ---------- | | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | | | Nom. | gátis | gátī | gátayas | vā́ri | vā́riṇī | vā́rīṇi | | Vok. | gáte | gátī | gátayas | vā́ri, vā́re | vā́riṇī | vā́rīṇi | | Aku. | gátim | gátī | gátīs | vā́ri | vā́riṇī | vā́rīṇi | | Ins. | gátyā | gátibhyām | gátibhis | vā́riṇā | vā́ribhyām | vā́ribhis | | Dat. | gátaye, gátyāi | gátibhyām | gátibhyas | vā́riṇe | vā́ribhyām | vā́ribhyas | | Abl. | gátes, gátyās | gátibhyām | gátibhyas | vā́riṇas | vā́ribhyām | vā́ribhyas | | Ģen. | gátes, gátyās | gátyos | gátīnām | vā́riṇas | vā́riṇos | vā́riṇām | | Lok. | gátāu, gátyām | gátyos | gátiṣu | vā́riṇi | vā́riṇos | vā́riṣu |

u celmi

| | Vīr. un siev.dz. (śátru- 'nedraugs') | Nek.dz. (mádhu- 'medus') | | | | | | | ----------------------------------------- | -------------------------- | ---------- | ---------- | -------- | ---------- | ---------- | | Vsk. | 2sk | Dsk. | Vsk. | 2sk | Dsk. | | | Nom. | śátrus | śátrū | śátravas | mádhu | mádhunī | mádhūni | | Vok. | śátro | śátrū | śátravas | mádhu | mádhunī | mádhūni | | Aku. | śátrum | śátrū | śátrūn | mádhu | mádhunī | mádhūni | | Ins. | śátruṇā | śátrubhyām | śátrubhis | mádhunā | mádhubhyām | mádhubhis | | Dat. | śátrave | śátrubhyām | śátrubhyas | mádhune | mádhubhyām | mádhubhyas | | Abl. | śátros | śátrubhyām | śátrubhyas | mádhunas | mádhubhyām | mádhubhyas | | Ģen. | śátros | śátrvos | śátrūṇām | mádhunas | mádhunos | mádhūnām | | Lok. | śátrāu | śátrvos | śátruṣu | mádhuni | mádhunos | mádhuṣu |

| | ā celmi (jā- 'brīnums') | ī celmi (dhī- 'doma') | ū celmi (bhū- 'Zeme') | | | | | | | | | ---------------------------- | ----------------------- | ----------------------- | ------------ | --------------- | --------- | ---------------- | --------------- | --------- | ---------------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | Nom. | jā́s | jāú | jā́s | dhī́s | dhíyāu | dhíyas | bhū́s | bhúvāu | bhúvas | | Vok. | jā́s | jāú | jā́s | dhī́s | dhiyāu | dhíyas | bhū́s | bhuvāu | bhúvas | | Aku. | jā́m | jāú | jā́s, jás | dhíyam | dhíyāu | dhíyas | bhúvam | bhúvāu | bhúvas | | Ins. | jā́ | jā́bhyām | jā́bhis | dhiyā́ | dhībhyā́m | dhībhís | bhuvā́ | bhūbhyā́m | bhūbhís | | Dat. | jé | jā́bhyām | jā́bhyas | dhiyé, dhiyāí | dhībhyā́m | dhībhyás | bhuvé, bhuvāí | bhūbhyā́m | bhūbhyás | | Abl. | jás | jā́bhyām | jā́bhyas | dhiyás, dhiyā́s | dhībhyā́m | dhībhyás | bhuvás, bhuvā́s | bhūbhyā́m | bhūbhyás | | Ģen. | jás | jós | jā́nām, jā́m | dhiyás, dhiyā́s | dhiyós | dhiyā́m, dhīnā́m | bhuvás, bhuvā́s | bhuvós | bhuvā́m, bhūnā́m | | Lok. | jí | jós | jā́su | dhiyí, dhiyā́m | dhiyós | dhīṣú | bhuví, bhuvā́m | bhuvós | bhūṣú |

ṛ celmi pārsvarā ir darītāju atvasinājumi kā dātṛ 'devējs', lai gan iekļauj arī radniecības terminus kā pitṛ́ 'tēvs', mātṛ́ 'māte' un svásṛ 'māsa'.

Pirmās un otrās personas vietniekvārdi lokāmi līdzīgi.

Piezīme: Vietās, kur dotas divas formas, otrā ir enklītiska un alternatīva forma. Ablatīvi vsk. un dsk. var tikt paplašināti ar zilbi — tas; t.i. mat vai mattas, asmat vai asmattas.

| | 1. persona | 2. persona | | | | | | | -------------- | ----------- | ------------- | -------------- | ----------- | -------------- | --------------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | Nom. | aham | āvām | vayam | tvam | yuvām | yūyam | | Aku. | mām, mā | āvām, nau | asmān, nas | tvām, tvā | yuvām, vām | yuṣmān, vas | | Ins. | mayā | āvābhyām | asmābhis | tvayā | yuvābhyām | yuṣmābhis | | Dat. | mahyam, me | āvābhyām, nau | asmabhyam, nas | tubhyam, te | yuvābhyām, vām | yuṣmabhyam, vas | | Abl. | mat | āvābhyām | asmat | tvat | yuvābhyām | yuṣmat | | Ģen. | mama, me | āvayos, nau | asmākam, nas | tava, te | yuvayos, vām | yuṣmākam, vas | | Lok. | mayi | āvayos | asmāsu | tvayi | yuvayos | yuṣmāsu |

Norādāmais vietniekvārds ta, kalpo arī kā 3. personas vietniekvārds.

| | Vīr.dz. | Nek.dz. | Siev.dz. | | | | | | | | | ---------- | ------- | -------- | ------- | ------ | -------- | ------- | ------ | -------- | -------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | Nom. | sás | tāú | té | tát | té | tā́ni | sā́ | té | tā́s | | Aku. | tám | tāú | tā́n | tát | té | tā́ni | tā́m | té | tā́s | | Ins. | téna | tā́bhyām | tāís | téna | tā́bhyām | tāís | táyā | tā́bhyām | tā́bhis | | Dat. | tásmāi | tā́bhyām | tébhyas | tásmāi | tā́bhyām | tébhyas | tásyāi | tā́bhyām | tā́bhyas | | Abl. | tásmāt | tā́bhyām | tébhyam | tásmāt | tā́bhyām | tébhyam | tásyās | tā́bhyām | tā́bhyas | | Ģen. | tásya | táyos | téṣām | tásya | táyos | téṣām | tásyās | táyos | tā́sām | | Lok. | tásmin | táyos | téṣu | tásmin | táyos | téṣu | tásyām | táyos | tā́su |

Skaitļa vārdi no viens līdz desmit ir šādi:

1. éka
2. dví
3. trí
4. catúr
5. pañca
6. ṣáṣ
7. saptá, sápta
8. aṣṭá, áṣṭa
9. náva
10. dáśa

Skaitļa vārdi no 1 līdz 4 ir lokāmi. Éka tiek locīts kā īpašības vārds, vienīgi tam nav divskaitļa formas. Dvá ir tikai divskaitļa forma. Trí un catúr tiek locīti nekārtni:

| | Trīs | Četri | | | | | | | ------- | --------- | ---------- | ---------- | ------------ | -------- | -------- | | Vīr.dz. | Nek.dz. | Siev.dz. | Vīr.dz. | Nek.dz. | Siev.dz. | | | Nom. | tráyas | trī́ṇi | tisrás | catvā́ras | catvā́ri | cátasras | | Aku. | trīn | trī́ṇi | tisrás | catúras | catvā́ri | cátasras | | Ins. | tribhís | tisṛ́bhis | catúrbhis | catasṛ́bhis | | | | Dat. | tribhyás | tisṛ́bhyas | catúrbhyas | catasṛ́bhyas | | | | Abl. | tribhyás | tisṛ́bhyas | catúrbhyas | catasṛ́bhyas | | | | Ģen. | triyāṇā́m | tisṛṇā́m | caturṇā́m | catasṛṇā́m | | | | Lok. | triṣú | tisṛ́ṣu | catúrṣu | catasṛ́ṣu | | |

Sanskritā ir desmit darbības vārdu klases, kas ir sadalītas divas plašās grupās: atematiskajos un tematiskajos darbības vārdos. Tematiskie darbības vārdi šādi ir nosaukti, jo starp vārda celmu un galotni tiek ievietots t.s. tematiskais patskanis a. Tas ļauj tematiskos darbības vārdus kaut cik sistematizēt. Darbības vārda locīšanā lietotie paplašinājumi ietver priedēkļus, piedēkļus, iestarpinājumus un zilbju atkārtojumus. Darbības vārda saknei ir nulles, guṇa un vṛddhi pakāpes (ne obligāti visas trīs). Ja V ir nulles pakāpes patskanis, par guṇa-pakāpes patskani tradicionāli tiek uzskatīts savienojums a + V, bet par vṛddhi-pakāpes patskani — ā + V.

Darbības vārda laiki ir sagrupēti četrās 'sistēmās' (vēl pastāv arī divdabji un nenoteiksmes un arī tādi veidojumi kā intensīvi/frekventatīvi, dezideratīvi, kauzatīvi un benediktīvi, kas atvasināti no vienkāršajām formām), kas balstītas uz atšķirīgām celmu formām (kas atvasinātas no darbības vārdu saknēm), kas tiek lietotas locīšanā. Pastāv četri laiki:

• tagadnes laiki (vienkāršā tagadne, nepabeigtā pagātne, pavēles izteiksme, vēlējuma izteiksme)
• pagātnes laiki (pabeigtā pagātne)
• aorists
• nākotnes laiki (vienkāršā nākotne, nosacījuma izteiksme)

Tagadnes laiki iekļauj vienkāršo tagadni un nepabeigto pagātni, vēlējuma un pavēles izteiksmi, kā arī dažas paliekas no senā subjunktīva. Tagadnes celmi tiek veidoti dažādos veidos. Indiešu gramatiķi izšķir 10 tagadnes laiku celmu veidošanas veidus.

Atematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:
2. Bez jebkādas modifikācijas, piem., ad 'ēd' no ad 'ēst'.
3. Ar pirmās zilbes atkārtojumu, kas tiek pievienots pirms saknes, piem., juhu no hu 'ziedot'.
7. Ar na vai n iestarpinājumu pirms saknes pēdējā līdzskaņa (ar attiecīgajām sandhi izmaiņām), piem., rundh vai ruṇadh no rudh 'traucēt'.
5. Ar piedēkli nu (guṇa no no), piem., sunu no su 'izspiest'.
8. Ar piedēkli u (guṇa no o), piem., tanu no tan 'stiept'. Mūsdienu valodniecībā šī klase parasti tiek traktēta kā apakšklase no 5., proti, tanu ir atvasināts no tnnu (vai tąnu), kas ir 0. pakāpe no *tannu, jo indoeiropiešu pirmvalodā [m] un [n] varēja būt patskaniski (t.i. [am] un [an]), kas sanskritā (un arī grieķu valodā) ir kļuvuši par [a] (proti, ir notikusi maiņa an > a un un am > a). Vairums darbības vārdu, kas pieder 8.klasei, ir veidojušies šādā veidā; kar 'darīt, taisīt' bija 5. klase Vēdu valodā (krnoti 'taisa, dara'), bet mainīta uz 8. klasi klasiskajā sanskritā (karoti 'taisa, dara')
9. Ar piedēkli nā (0. pakāpe nī vai n), piem., krīṇa vai krīṇī no krī 'pirkt'.

Tematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:
1. Ar tematiskā patskaņa a iestarpināšanu ar guṇa pastiprinājumu, piem., bháva no bhū 'būt'.
6. Ar tematiskā patskaņa a iestarpināšanu ar uzsvara nobīdi uz šo patskani, piem., tudá no tud 'ticēt'.
4. Ar ya iestarpinājumu, piem, dī́vya no div 'spēlēt'.

Indiešu gramatiķu aprakstītā desmitā klase atbilst darbībai, kas pēc dabas ir atvasināta no kaut kā, un tādējādi nav īsti laika-celma veidojums. Tā tiek veidota iestarpinot ya ar guṇa pastiprinājumu un pagarinājumu saknes pēdējam patskanim, piem., bhāvaya no bhū 'būt'.

Pagātnes laiki ietver tikai pabeigto pagātni. Celms tiek veidots ar zilbes atkārtojumu, tāpat kā tagadnes laikos.

Pagātnes laiku sistēma arī veido darbības vārda t.s. "stiprās" un "vājās" formas — stiprā forma tiek lietota darāmās kārtas vienskaitlī, bet vājā forma pārējos gadījumos.

Aorists iekļauj īsto aoristu (ar īstenības izteiksmes pagātnes nozīmi, piem., abhūḥ 'biji') un dažas no senā injunktīva formām (kas lietotas gandrīz tikai un vienīgi aizliegumos ar mā, piem., mā bhūḥ 'neesi'). Galvenā atšķirība starp abām ir priedēkļa a- esamība/neesamība, kas tiek pievienots celma priekšā.

Aorista sistēmas celmam patiesībā ir trīs dažādi veidi: vienkāršais aorists, atkārtojošais aorists (semantiski saistīts ar cēloņa darbības vārdu) un svilpjošais aorists. Vienkāršais aorists tiek veidots tieši no saknes celma (piem., bhū-: a-bhū-t "bija"). Atkārtojošais aorists iekļauj saknes atkārtošanu, kā arī celma patskaņu saīsināšanu vai izmešanu. Svilpjošais aorists tiek veidots pievienojot s aiz celma.

Nākotnes laiku sistēma tiek veidota, pievienojot sya vai iṣya un guṇa.

Katram darbības vārdam ir gramatiskā kārta — darāmā, ciešamā vai vidējā. Pastāv arī bezpersonas kārta, kas var tikt aprakstīta kā nepārejošo darbības vārdu ciešamā kārta. Sanskrita darbības vārdiem ir īstenības izteiksme, vēlējuma izteiksme un pavēles izteiksme. Valodas senākajām formām bija arī subjunktīvs, taču tas ir zudis laikaposmā līdz klasiskajam sanskritam.

Locījumu galotnes sanskritā izsaka personu, skaitli un kārtu. Tiek lietotas dažādas galotņu formas, atkarībā no tā, pie kāda laika celma un kādā izteiksmē tās tiek pievienotas. Darbības vārdu celmi vai galotnes pašas par sevi var mainīties atbilstoši sandhi likumiem.

| | Darāmā kārta | Vidējā kārta | | | | | | | | ----------------- | ------------- | ------- | ------------ | ------- | -------- | ------------------ | -------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | | Tagadne | 1.pers. | -mi | -vás | -más | -é | -váhe | -máhe | | 2.pers. | -si | -thás | -thá | -sé | -ā́the | -dhvé | | | 3.pers. | -ti | -tás | -ánti, -áti | -té | -ā́te | -ánte, -áte | | | Nepabeigtāpagātne | 1.pers. | -am | -vá | -má | -í, -á | -váhi | -máhi | | 2.pers. | -s | -tám | -tá | -thā́s | -ā́thām | -dhvám | | | 3.pers. | -t | -tā́m | -án, -ús | -tá | -ā́tām | -ánta, -áta, -rán | | | Pabeigtāpagātne | 1.pers. | -a | -vá | -má | -é | -váhe | -máhe | | 2.pers. | -tha | -áthus | -á | -sé | -ā́the | -dhvé | | | 3.pers | -a | -átus | -ús | -é | -ā́te | -ré | | | Pavēlesizteiksme | 1.pers. | -āni | -āva | -āma | -āi | -āvahāi | -āmahāi | | 2.pers. | -dhí, -hí, — | -tám | -tá | -svá | -ā́thām | -dhvám | | | 3.pers. | -tu | -tā́m | -ántu, -átu | -tā́m | -ā́tām | -ántām, -átām | |

Tagadnes galotnes tiek lietotas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un nākotnes veidošanai. Nepabeigtās pagātnes galotnes tiek lietotas nepabeigtās pagātnes, nosacījuma izteiksmes, aorista un vēlējuma izteiksmes veidošanai. Pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes galotnes tiek lietotas, attiecīgi, pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes veidošanai.

Tagadnes laiku veidošanā iesaistītas visas darbības vārda formas, kas izmanto tagadnes celmus (skat. iepriekšējās sadaļas). Tas ietver visu izteiksmju tagadnes laikus, kā arī īstenības izteiksmes nepabeigto pagātni.

Tagadnes laikos tiek izšķirtas darbības vārda stiprās un vājās formas. Stipro un vājo formu veidošana ir atšķirīga atkarībā no klases:

• Saknes un atkārtojošās klases (2 & 3) netiek modificētas vājajās formās, bet iegūst guṇa pastiprinājumu stiprajās formās.
• Nāseņu klase (7) netiek modificēta vājajā formā, bet nāsenis tiek paplašināts līdz ná stiprajā formā.
• nu-klasē (5) ir nu vājajā formā un nó stiprajā formā.
• nā-klasē (9) ir nī vājajā formā un nā́ stiprajā formā. nī tiek izlaists pirms patskaniskajām galotnēm.

Īstenības izteiksmes tagadnē tiek lietotas tagadnes galotnes, bet nepabeigtajā pagātnē — nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmās kārtas vienskaitļa formām ir uzsvars uz saknes un tās tiek veidotas no stiprajām formām, kamēr citām formām ir uzsvars uz galotnes un tās tiek veidotas no vājajām formām.

Īstenības izteiksme

| | Darāmā kārta | Vidējā kārta | | | | | | | | ----------------- | ------------ | -------- | -------- | --------- | ---------- | ---------- | --------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | | Tagadne | 1.pers. | dvéṣmi | dviṣvás | dviṣmás | dviṣé | dviṣváhe | dviṣmáhe | | 2.pers. | dvékṣi | dviṣṭhás | dviṣṭhá | dvikṣé | dviṣā́the | dviḍḍhvé | | | 3.pers | dvéṣṭi | dviṣṭás | dviṣánti | dviṣṭé | dviṣā́te | dviṣáte | | | Nepabeigtāpagātne | 1.pers | ádveṣam | ádviṣva | ádviṣma | ádviṣi | ádviṣvahi | ádviṣmahi | | 2.pers | ádveṭ | ádviṣṭam | ádvisṭa | ádviṣṭhās | ádviṣāthām | ádviḍḍhvam | | | 3.pers | ádveṭ | ádviṣṭām | ádviṣan | ádviṣṭa | ádviṣātām | ádviṣata | |

Vēlējuma izteiksmē tiek lietotas nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmajā kārtā pie saknes tiek pievienots yā, bet vidējā kārtā — ī.

Vēlējuma izteiksme

| | Darāmā kārta | Vidējā kārta | | | | | | | --------------- | ------------ | ---------- | --------- | --------- | ----------- | ---------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | 1.pers. | dviṣyā́m | dviṣyā́va | dviṣyā́ma | dviṣīyá | dviṣīvahi | dviṣīmahi | | 2.pers. | dviṣyā́s | dviṣyā́tam | dviṣyā́ta | dviṣīthās | dviṣīyāthām | dviṣīdhvam | | 3.pers. | dviṣyā́t | dviṣyā́tām | dviṣyus | dviṣīta | dviṣīyātām | dviṣīran |

Pavēles izteiksmē tiek lietotas pavēles izteiksmes galotnes. Uzsvars ir mainīgs un tas ietekmē patskaņu kvalitāti. Formās, kurās uzsvars krīt uz galotni, tiek pielietots guṇa pastiprinājums, bet tajās, kurās uzsvērts ir celms, patskanis netiek mainīts.

Pavēles izteiksme

| | Darāmā kārta | Vidējā kārta | | | | | | | --------------- | ------------ | -------- | -------- | -------- | ---------- | ---------- | | Vsk. | 2sk. | Dsk. | Vsk. | 2sk. | Dsk. | | | 1.pers. | dvéṣāṇi | dvéṣāva | dvéṣāma | dvéṣāi | dvéṣāvahāi | dvéṣāmahāi | | 2.pers. | dviḍḍhí | dviṣṭám | dviṣṭá | dvikṣvá | dviṣāthām | dviḍḍhvám | | 3.pers. | dvéṣṭu | dviṣṭā́m | dviṣántu | dviṣṭā́m | dviṣā́tām | dviṣátām |

• Avestas valoda
• Dēvanāgarī
• Sanskrita literatūra
• Indiešu skaitļa vārdi
• Sanskrita skaitļa vārdi
• Vrddhi
• Grantha raksts
• Indoeiropiešu valodas
• Indijas valodas
• Indijas nacionālo valodu saraksts
• Senpersu valoda

1. ↑ «Comparative speaker's strength of scheduled languages − 1971, 1981, 1991 and 2001». Census of India, 2001. Office of the Registrar and Census Commissioner, India. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 31. decembris.
2. ↑ Sanskrit Grammar, William Dwight Whitney, 1889

Ievads

• The Sanskrit Language — T. Burrow — ISBN 81-208-1767-2
• Sanskrit Pronunciation — Bruce Cameron — ISBN 1-55700-021-2
• Teach Yourself Sanskrit — Prof. M. Coulson — ISBN 0-340-85990-3
• Devavāṇīpraveśikā: An Introduction to the Sanskrit Language — Robert P. Goldman — ISBN 0-944613-40-3
• A Higher Sanskrit Grammar — M. R. Kale — ISBN 81-208-0178-4
• A Sanskrit Grammar for Students — A. A. Macdonell — ISBN 81-246-0094-5
• The Sanskrit Language: An Introductory Grammar and Reader — Walter Harding Maurer — ISBN 0-7007-1382-4
• Conversational Sanskrit — Dr. Vagish Shastri — ISBN 81-85570-12-4
• भाषा विज्ञान (Bhasha Vigyan) — Bholanath Tiwari — [1955] 2004 — ISBN 81-225-0007-2
• A Practical Grammar Of The Sanskrit Language Arranged With Reference To The Classical Languages Of Europe For The Use Of English Students — Monier Monier-Williams (1846) [2]

Gramatikas

• W. D. Whitney, Sanskrit Grammar: Including both the Classical Language and the Older Dialects
• W. D. Whitney, The Roots, Verb-Forms and Primary Derivatives of the Sanskrit Language: (A Supplement to His Sanskrit Grammar)
• Wackernagel, Debrunner, Altindische Grammatik, Göttingen.
  • vol. I. phonology [3] Jacob Wackernagel (1896)
  • vol. II.1. introduction to morphology, nominal composition, Wackernagel (1905) [4]
  • vol. II.2. nominal suffixes, J. Wackernagel and Albert Debrunner (1954)
  • vol. III. nominal inflection, numerals, pronouns, Wackernagel and Debrunner (1930)
• B. Delbrück, Altindische Tempuslehre (1876) [5]

Vārdnīcas

• Otto Böhtlingk, Rudolph Roth, Petersburger Wörterbuch, 7 vols., 1855-75
• Otto Böhtlingk, Sanskrit Wörterbuch in kürzerer Fassung 1883—86 (1998 reprint, Motilal Banarsidass, Delhi)
• Monier Monier-Williams, Sanskrit-English Dictionary (1898, 1899)
• Manfred Mayrhofer, Kurzgefasstes etymologisches Wörterbuch des Altindischen, 1956-76
• Manfred Mayrhofer, Etymologisches Wörterbuch des Altindoarischen, 3 vols., 2742 pages, 2001, ISBN 3-8253-1477-4
• Sanskrit Siddham (Bonji) Numbers Arhivēts 2009. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.
• Sanskrit Documents Documents in ITX format of Upanishads, Stotras etc. and a metasite with links to translations, dictionaries, tutorials, tools and other Sanskrit resources.
• Samskrita Bharati Arhivēts 2007. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• American Sanskrit Institute
• Sanskrit Scriptures in streaming realplayer
• Transliterator from romanized to Unicode Sanskrit transliterator.
• Sanskrit transliterator with font conversion to latin and other Indian Languages
• Sanskrit Alphabet Arhivēts 2007. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē. in Devanagari, Gujarati, Thai scripts with an extensive list of Devanagari and Gujarati conjuncts
• Glossary of Sanskrit Terms
• HinduWiki.Com — A collaborated wiki web site covering all aspects of Hinduism.
• Digital Sanskrit Buddhist Canon
• Clay Sanskrit Library Arhivēts 2019. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē. publishes Sanskrit literature with facing-page text and translation. Also offers searchable corpus and numerous downloadable materials.
• GRETIL: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages a cumulative register of the numerous download sites for electronic texts in Indian languages.
• Sanskrit as a career option — an article in The Statesman
• Monier-Williams Dictionary — Searchable
• Monier-Williams Dictionary — Printable
• Sanskrit Translation
• Tiešsaistes haiperteksta vārdnīca
• Sanskrita-Franču vārdnīca no Gérard Huet
• Discover Sanskrit A concise study of the Sanskrit language
• Sanskrit Self Study An introduction to Sanskrit Language in 54 self study lessons by Chitrapur Math
• Harivenu Dâsa — An Introductory Course based on S'rîla Jîva Gosvâmî's Grammar a vaishnava version of Pânini's grammar: (pdf-file)
• A Sanskrit Tutor
• Sanskrit Audio Lessons from NCERT
• Samskrit Video Lessions
• Ancient Sanskrit Online from the University of Texas at Austin
• An Analytical Cross Referenced Sanskrit Grammar By Lennart Warnemyr. Phonology, morphology and syntax, written in a semiformal style with full paradigms.