Gads (original) (raw)
Gads ir laika mērvienība. To parasti izprot kā laika intervālu, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli. Zeme apriņķo ap Sauli 365,2425 dienās, kas pēc būtības ir gada ilgums. Mūsdienās visbiežāk tiek lietots kalendāra gads, kurā ir 365 vai 366 dienas (precīzs dienu skaits nav tāpēc, ka Zemes apriņķojuma periods ap Sauli nav vienāds ar veselu dienu skaitu).
Dažkārt gads tiek saistīts arī ar citām planētām, piemēram, Marss vienu reizi apriņķo ap Sauli 686,96 dienās, un šis laika intervāls tiek saukts par Marsa gadu.
Mūsdienās kalendāra gads tiek lietots visbiežāk. Kalendāra gads ir laika posms, kas sākas 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Garais gads ir tad, kad tā nosaukumā esošā skaitļa pēdējie divi cipari dalās ar četri, piemēram, skaitļu 2004, 2008, 2012 pēdējie divi cipari dalās ar četri un tie ir garie gadi, bet skaitļu 2014, 2018, 2022 pēdējie divi cipari nedalās ar četri un tie nav garie gadi. Izņēmums ir gadskaitļi, kuri dalās ar 100, bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, jo nedalās ar četrsimt, bet 2000. gads bija garais gads.
Gregora kalendāra gads sīkāk tiek dalīts 12 mēnešos, kuros vidēji ir apmēram 30 dienu.
- Janvāris - 31 diena;
- Februāris - parasti 28 dienas, garajā gadā - 29 dienas;
- Marts - 31 diena;
- Aprīlis - 30 dienas;
- Maijs - 31 diena;
- Jūnijs - 30 dienas;
- Jūlijs - 31 diena;
- Augusts - 31 diena;
- Septembris - 30 dienas;
- Oktobris - 31 diena;
- Novembris - 30 dienas;
- Decembris - 31 diena.
Astronomijā izšķir vairākus gada veidus, kas atšķiras pēc izvēlētā atskaites punkta, pret kuru tiek mērīts Zemes apriņķojums ap Sauli. Zemes ass precesijas un orbītas perturbāciju dēļ šie periodi nav vienāda garuma.
- Tropiskais gads jeb Saules gads ir laika posms starp divām secīgām pavasara ekvinokcijām. Tā vidējais ilgums ir aptuveni 365 , 24219 {\displaystyle 365,24219}
diennaktis. Šis gads ir pamatā vairumam kalendāru, jo tas nosaka gadalaiku maiņu.
- Sideriskais gads jeb zvaigžņu gads ir Zemes pilns apriņķojums attiecībā pret fiksētām zvaigznēm. Tā ilgums ir aptuveni 365 , 25636 {\displaystyle 365,25636}
diennaktis. Tas ir patiess Zemes orbitālās kustības periods.
- Anomālistiskais gads ir laika posms starp diviem secīgiem Zemes perihēlija brīžiem. Tā ilgums ir aptuveni 365 , 25964 {\displaystyle 365,25964}
diennaktis. Tas ir nedaudz garāks par siderisko gadu, jo Zemes orbītas elipse lēnām griežas telpā.
- Drakoniskais gads jeb eklipses gads ir laika posms starp divām secīgām Saules pārejām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu. Tā ilgums ir aptuveni 346 , 62008 {\displaystyle 346,62008}
diennaktis. Šis cikls nosaka aptumsumu atkārtošanās regularitāti.
| Gada veids | Atskaites punkts | Ilgums (vidējās saules diennaktīs) |
|---|---|---|
| Tropiskais | Pavasara punkts | 365 , 24219 {\displaystyle 365,24219} |
| Sideriskais | Fiksētas zvaigznes | 365 , 25636 {\displaystyle 365,25636} |
| Anomālistiskais | Perihēlijs | 365 , 25964 {\displaystyle 365,25964} |
| Drakoniskais | Mēness orbītas mezgls | 346 , 62008 {\displaystyle 346,62008} |
Gadam nav universāla laika mērvienības apzīmējuma. Starptautiskā mērvienību sistēma nevienu nepiedāvā. NIST SP811[1] un ISO 80000-3:2006[2]rekomendē simbolu a (no latīņu: annus — "gads"). Lai gan "a" ir arī platības mērvienības āra apzīmējums, konteksts parasti ir pietiekami labi atšķirams.
Mērvienību unificētais kods (Unified Code for Units of Measure)[3] atšķir "a" lietojumus standartos ISO 1000, ISO 2955 un ANSI X3.50 :
ar — āram (platības mērvienībai);
at = a_t = 365,24219 dienas vidējam tropiskajam gadam;
aj = a_j = 365,25 dienas vidējam Jūlija gadam;
ag = a_g = 365,2425 dienas vidējam Gregora gadam;
a = 1 aj gads (vispārējā gadījumā).
Gadu apzīmējumiem izmanto arī SI daudzkārtņus:
- ka atbilst vienam tūkstotim (103) gadu.
- Ma atbilst vienam miljonam (106) gadu. To parasti izmanto tādās zinātnes nozarēs kā ģeoloģija, paleontoloģija, astronomija, lai attēlotu ilgus laika periodus pagātnē un nākotnē. Pagātnes gadiem parasti pieraksta "pirms mūsdienām", sastopams arī apzīmējums mya. Astronomijas lietojumā tiek izmantots Jūlija gads (precīzi 365,25 dienas). Ģeoloģijā un paleontoloģijā gads nav tik precīzs un variē, atkarībā no autora.
- Ga atbilst vienam miljardam (109) gadu. To izmanto kosmoloģijā un ģeoloģijā, lai apzīmēti ārkārtīgi ilgus laika periodus pagātnē. Piemēram, Zemes izveidošanās notikusi aptuveni 4,57 Ga (4,57 miljardu gadu) pirms mūsdienām.
Angļu valodas tekstos sastopami apzīmējumi y, yr (no year) vai ya (years ago). Latviešu valodā gada apzīmējumam bieži izmanto saīsinājumu g. vai g.
- ↑ Ambler Thompson, Barry N. Taylor. «Special Publication 811: Guide for the Use of the International System of Units (SI)» (PDF). National Institute of Standards and Technology (NIST), 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 15. oktobrī.
- ↑ «ISO 80000-3:2006, Quantities and units – Part 3: Space and time». Geneva, Switzerland : Starptautiskā standartizācijas organizācija. 2006.
- ↑ Gunther Schadow, Clement J. McDonald. «Unified Code for Units of Measure». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. maijā. Skatīts: 2010. gada 17. februārī.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gads.Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Autoritatīvā vadība | WorldCat LCCN: sh85149056 GND: 4382925-9 BNF: cb11959557d (data) |
|---|