sist — Wiktionary (original) (raw)

Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds

1. Ar spēku strauji (virzot kādu priekšmetu pret ko) radīt triecienu.
   Sist ar āmuru. Sist pliķi.
2. Ar triecienu darīt sāpes; arī šādi mocīt; pērt.
   Sist sunim. Sist lopam ar pātagu. Sist zirgu.
3. Ar triecienu dragāt, lauzt.
   Sist lauskas druskās. Sist traukus.
4. Atkārtoti, strauji virzot kopā, lai ar troksni saskaras.
   Sist spārnus. Sist plaukstas.
5. Ar vēzienu, triecienu radīt skaņu; šādi atzīmēt, signalizēt.
   Sist bungas. Sist takti. Pulkstenis sit trīs. Pulkstenis sit nepareizi.

• sitiens
• izsitējs