Kiwi (original) (raw)

Kiwi
Conservation status
Vulnerable
Scientific classification
Mātāmuatanga: Animalia
Pori: Chordata
Pūtoi: Aves
Pūtoi: Struthioniformes
Whānau: ApterygidaeG.R. Gray, 1840
Puninga: ApteryxShaw, 1813
Momo: australis
Binomial name
A. australis
Ko te whānui o ngā momo kiwi

Ko te kiwi he manu ngahere nō Aotearoa. He manu haere pō, kāore e rere. He hāura ngā huruhuru, e whatungia ana ki ngā kākahu rangatira. Ko Apteryx australis te ingoa pūtaiao.

Tohutoro

[takatā | takatā pūtake]

Ngā Manu o Aotearoa
Manu ngahere: HihiHuiaKāhuKākāKākā o NōpokeKākāpōKākārikiKāreareaKeaKererūKiwiKoekoeāKōkakoKorimakoMātuhituhiMiromiroMoaMohuaNgirungiruPīpipiPīpīwharauroaPīwakawakaPīwauwauPōpokoteaRiroriroRuruTakahēTauhouTiekeToutouwaiTītitipounamuTūīWekaWhēkau Manu moana: AmokuraHākoakoaHoihoKororāKōrureŌiPakahāPararāPokotiwhaRanguruTakahikareToanuiToroa (Motu Ihupuku)Toroa ingoingoToroa (mokepūihi)Toroa pangoTākapuTītīTītīwainui Manu ki tātahi: HuahouKaroroKawauKōtareKūakaKūkuruatuMatuku moanaMatuku taiNgutu parePohoweraTaraTaranuiTarāpungaTōreaTōrea pangoTuturuatu Manu waimāori: KakīKōtareKōtukuKōtuku ngutupapaKuruwhengiPāreraPātekePoakaPohorikiPūtangitangiWhio Manu repo: HūrepoKoitarekeKōtātāPūkekoPūtoto Manu ngaro: HuiaKākā o NōpokeMātuhituhiMoaWhēkau
He maramara noa iho tēnei tuhipānui. Tirohia ngā tikanga whakapai mō tēnei paetukutuku reo Māori. Māu pea e tāpiri ētahi kōrero kia tāroa ake?