Atā, Lubuntu, sveicināts, Xubuntu! (original) (raw)

Pirms diviem gadiem, es izlēmu neatjaunot savu (un tuvinieku datorus) uz Lubuntu 18.04 versiju, jo uzskatīju, ka piņķeris ir pārāk liels, bet ieguvums — pārāk mazs. Rezultātā arī uz darbstacijām praktiski ieviesu plānu — darbstacijas atjaunot Ubuntu versijas tikai katru ceturto gadu, jeb, izlaižot vienu ilgās uzturēšanas versiju, kuras Canonical izlaiž katru otro gadu.

Nu ir pagājis vairāk kā mēnesis, kopš ir oficiāli izlaista Ubuntu 20.04 un tā variantu versija. Tāpēc nolēmu, ka ir pienācis laiks izpētīt iespējas un pāriet, no līdz šim izmantotā Lubuntu 16.04, uz jaunāku Ubuntu variantu.

• Iespējas:
  • Windows 10
  • Ubuntu 20.04
  • Lubuntu 20.04
  • Xubuntu 20.04
  • Citi Linux varianti
• Visu Ubuntu variantu kopīgās iezīmes
• Mana izvēle — Xubuntu 20.04

Iespējas:

Windows 10

Ielādējot standarta Windows 10, tas atmiņā aizņem 1,6GiB. Pāris minūtes pēc palaišanas tas 100% izmanto procesoru un neko citu pa to laiku praktiski izdarīt nevar. (Windows 10 es apskatīju tikai lai salīdzinātu tā izmēru un lēnumu ar Ubuntu. Lai arī šodien ir karsts, galvu neesmu pārkarsējis un Windows par iespējamu sistēmu savā datorā neuzskatu.)

Ubuntu 20.04

Ja Ubuntu salīdzina ar Windows 10, tad tas ir vienkāršs, ātrs un mazprasīgs, jo atmiņā aizņem tikai 712MiB. Tomēr, ja Ubuntu salīdzina ar citiem *ubuntu variantiem, tad tas joprojām ir vizuļotākais, kruzuļotākais un tāpēc resnākais un lēnākais (nemaz nerunājot par citiem, vēl vieglākiem Linux distributīviem). Tā kā es netērēju naudu, katru otro gadu pērkot jaunu datoru, un vēlos, lai lēnākais datora-cilvēka saskarnē esmu es, tad likt Ubuntu uz sava datora man nešķiet lietderīgi.

Lai arī Ubuntu ir lietotājam draudzīgākais (draudzīgs tajā ziņā, ka visu, ko parasti nepieciešams, var pielāgot ar klikšķināšanu izvēlnēs un logos), atrast, kur tam iestatīt Latviešu moderno tastatūru, man bija grūti.

Lubuntu 20.04

Lubuntu 20.04 grafiskā saskarne tagad ir rakstīta LXQT ietvarā. Tas ir eleganti vienkāršs un, lai arī ir smagnējāks par 16.04 versiju, joprojām ātrākais un mazākais starp oficiālajiem Ubuntu zariem. Ielādējot to (un atverot termināli) atmiņā tas aizņem tikai 296MiB.

Atšķirībā no senākām Lubuntu versijām, tajā pēc noklusēšanas ir iekļauta LibreOffice biroja programmatūra (nevis diezgan vienkāršie un tāpēc diezgan nelietojamie AbiWord teksta redaktors un Gnumeric elektroniskā tabula). Pārslēdzot darba virsmas, tas parāda mazu logu, kurā redzama tobrīd aktīvā darba virsma.

Kā parasti, Lubuntu ir visvājāk latviskotais Ubuntu variants. Un arī tā grafiskā saskarne, manuprāt, vēl joprojām nav pietiekami sakārtota. Piemēram, pieteikšanās logā neielien visa tapete, nobloķēta ekrāna izskats, kas nebija sevišķi elegants arī 16.04 versijā tagad ir palicis vēl briesmīgāks nesalāgoto krāsu dēļ. Tomēr, vislielāko nepatiku man izraisīja pārāk lielās atstarpes starp teksta rindām dažādos rīkos (piemēram, starta izvēlnē, failu pārvaldniekā u.tml.). Testējot Lubuntu 20.04 kā daudzu attālinātu lietotāju sistēmu (ar darba virsmas pārlūku serverim piesakās vairāki paralēli lietotāji), man neizdevās to palaist tā, lai darbotos visas nepieciešamās lietas.

Xubuntu 20.04

Xubuntu 20.04 salīdzinot ar Lubuntu ir nedaudz "resnāks". Tikko ielādējot atmiņā tas aizņem 432MiB.

Salīdzinot ar standarta Ubuntu, Xubuntu ir ātrāks un mazprasīgāks. Salīdzinot ar ar Lubuntu, to ir vieglāk iestatīt, jo ir plašākas iespējas to darīt vienkārši klikšķinot izvēlnēs. Xubuntu trūkums ir tas, ka tas neko nerāda pārslēdzot darba virsmas un, pēc noklusēšanas, tās maina nepārtrauktā cilpā, kas ir diezgan mulsinoši. Xubuntu 20.04 es salīdzinoši viegli iestatīju palaišanai attālinātā grafiskā sesijā. Beigās, apsverot visus par un pret nolēmu, ka 20.04 versijai tomēr izmantošu Xubuntu nevis Lubuntu variantu. Kad to biju izlēmis, sagatavoju sāknējamu USB disku ar Xubuntu uzstādīšanu un veicu tīru sistēmas instalēšanu, formatējot / sadaļu, bet atstājot nemainīgu atsevišķu /home sadaļu.

Citi Linux varianti

Kādam Linux lietotājam manis apskatītie varianti var nešķist pietiekami plaši. Te ir pamatojums, kāpēc apskatu tikai Ubuntu un tā atvasinājumus:

• Kompilēšana no pirmkoda ir ķēpīgs un lēns pasākums, tāpēc neizvēlos tādus Linux distributīvus, kuros tas ir obligāti jādara, piemēram Gentoo, Arch vai LFS. Pēdējo reizi Linux kodolu kompilēju vairākus gadus atpakaļ, lai Bubba B3 serverim iekļautu paplašinātas IP pakešu apstrādes iespējas.
• Slackware un tā atvasinājumi, tāpat kā BSD varianti, ir pārāk veclaicīgi un pārāk atgādina Unix. Ja kāds grib, tos var lietot serveriem. Arī Zenwalk, kuru savulaik uzstādīju datoru klasē ar veciem un lēniem datoriem, nav īpaši piemērots darbstacijai, kad ir jāapstrādā attēli, jāieraksta skaņa un video, un tas viss ir jārediģē. Tad moderns Linux ar plašu jau gatavu pakotņu krājumu ir daudz ērtāks.
• Līdzīgu iemeslu dēļ neapskatu arī izcili ātrus un vieglus Linux variantus kā Antix vai DSL.
• Joprojām uzskatu, ka Debian pakotņu krātuve ir plašāka un labāka par Red Hat, tāpēc neapskatu arī CentOS un Fedora vai to variantus.
• Pašu Debian joprojām negribu mācīties uzstādīt un lietot (pārāk plašas izvēles iespējas, no kurām jāprot izvēlēties, pārāk maz gatavu variantu), tāpēc turpinu turēties pie Ubuntu.

Visu Ubuntu variantu kopīgās iezīmes

• Visi mūsdienu Ubuntu varianti ir tikai 64-bitu versijās. Tai nevajadzētu būt problēmai, jo pēdējo PC savietojamu 32-bitu procesoru pārstāja ražot 2004. gadā. Ja nu tomēr kāds vēl aktīvi savā datorā lieto 32-bitu procesoru, tad tāpat ir jāuzstāda 64-bitu operētājsistēma kas 32-bitus paplašina ar PAE adrešu paplašināšanas iespēja. (Var būt, ka PAE/NX atbalsts ir jāieslēdz virtuālajā mašīnā, ja, piemēram, Windows atbalsta tikai 32-bitu virtuālās mašīnas.)
• Visiem Ubuntu 20.04 variantiem noklusētā versija ir Java 11, kas ir jaunākā ilgās uzturēšanas versija, bet Eclipse izstrādes vide standarta pakotnēs vairs nav iekļauta. Līdz ar to, Eclipse ir jāuzstāda vai nu no papildu krātuves, vai arī jālejuplādē arhīvs no ražotāja vietnes un jāuzstāda, kā to parasti dara Windows un MacOS X lietotāji.
• Visi Ubuntu varianti nodrošina Canonical izstrādāto Snap pakotņu uzstādīšanas standartu. Snap visu lietotnei nepieciešamo sapako vienuviet — tādejādi "atrisina" dinamisko bibliotēku elli (kas Linux un citur atvērtā koda pasaulē nav nemaz tik liela), bet padara pakotnes nevajadzīgi lielas un lieki aizņem disku (ja dažādas lietotnes izmanto tās pašas bibliotēkas, katrai lietotnei ir sava kopija). Snap lietotnes darbina atsevišķā konteinerā, kas skaitās ļoti "moderni" un ierobežo lietotnes iespējas "uzbrukt" operētājsistēmai un citām lietotnēm. To darot, tās piesārņo uzmontēto failu sistēmu sarakstu un, piemēram, Xubuntu, palaižot Chromium tīmekļa pārlūku, kā vienu no šādām virtuālām failu sistēmām kļūdaini parāda kā atsevišķu disku, kuru nevar atvērt.
  
  Manuprāt, šis ir vēl viens jauns standarts, kas diez vai atrisina vairāk problēmas, kā tās rada.

Mana izvēle — Xubuntu 20.04

Iegādājoties jaunāku auto, man tas nekad nav bijis tāds pats kā iepriekšējais, tikai jaunāks. Lai arī neuzskatu sevi par "distributīvu lēkātāju" (distrohopper), savā datorā esmu lietojis Mandriva 2006, tad Ubuntu 8.04, kuru atjaunoju uz Ubuntu 12.04 un Ubuntu 14.04, tad Lubuntu 16.04, kuru neatjaunoju uz 18.04.

Iespējams, ka katreiz citu distributīvu izvēlos tāpēc, ka tie nepārtraukti mainās (distributīva izstrādātāji un fani teiktu — "attīstās"), bet man šī "attīstība" nešķiet "pareiza" un tāpēc es pāreju uz kaut ko citu, kas šķiet labāks un piemērots dotajā brīdī. (Un, iespējams, ka mainos arī es, bet ne tajā pašā virzienā kā attiecīgais Linux "modelis".)

Apsverot visus "par" un "pret", šoreiz izšķīros par labu Xubuntu 20.04.

Tālāk ir uzskaitīti daži punkti, kur man nācās (vai es izvēlējos) veikt dažādus Xubuntu pielāgojumus:

• Pirmais nepatīkamais pārsteigums bija, ka datoram nebija skaņas. Baudīju dažādus variantus ar dažādām Linux kodola versijām un meklēju kļūdas, bet pārinstalējot visu otru reizi galu galā atklāju, ka vaina bija tikai skaņas iestatījumos. Dators manu ārējo Audio Technica AT2020USB mikrofonu uzskatīja par skaņas karti ar izvadu. Kad ienāca prātā to atslēgt, atklājās ka viss pārējais darbojas. Un, kad to ieslēdzu, bet skaņas iestatījumos norādīju, ka šī ierīce nodrošina tikai izvadi (Analog stereo input), viss strādāja kā nākas.
  
• Vispirms tikai brīnījos par sajūtu, ka "kaut kas nav labi", un tad atklāju, ka standarta Xubuntu ir grūti pamanīt, kurš ir aktīvais logs, jo nemainās loga virsraksta joslas krāsa. Meklējot risinājumus atklāju, ka ir divas atsevišķas vietas izskata iestatījumiem Settings — Izskats un Settings — Logu pārvaldnieks, kur katrā ir saistītas un atkarīgas, tomēr dažādas noformējumu tēmas. Un, ja izvēlas sliktāk savietojamas tēmas, tās principā strādā, bet aktīvā loga virsraksta krāsa paliek nemainīga. Tā kā man gatavās gradienti zilās un sarkanās tēmas īsti nepatika, es šobrīd paliku pie Greybird-dark un Greybird, kurām virsraksts ir tumši pelēks, bet mainās tikai aktīvā loga teksta krāsa.
  
• Necenšos par katru cenu turpināt dzīvēt pēc ieradumiem, tāpēc pāris dienas uzdevumu paneli lietoju loga augšā, kur Xubuntu tas ir pēc noklusēšanas. Tomēr, ilgāk pastrādājot ar Xubuntu nolēmu, ka uzdevumu panelim ir jābūt apakšā, citādi tas juka ar logu virsrakstu joslu.
• Pēc noklusēšanas Xubuntu uzdevumu joslā lietotnes grupē pēc to veida, bet es izvēlējos, lai rāda katru programmu atsevišķi, ar iespēju tās pārvietot.
• Man piemērotāk šķita, ka logu virsrakstu pārvietojot uz augšu to nemaksimizē, tajā skaitā tāpēc, ka ātrai logu pārvietošanai izmantoju Quicktile.
• Tā pat kā to darīju ar Lubuntu, Xubuntu pievienoju karstos taustiņus skaņas maiņai, un arī pilnīgai apklusināšanai vai ieslēgšanai ar pactl set-sink-mute 0 toggle komandu.
• Lai būtu labāks izskatse Eclipse logiem, veicu tēmas pielāgojumu komandrindā.
• Dažām komandām kā Zim piezīmēm un Audacious atskaņotājam sagatavoju ar karsto taustiņu palaižamus skriptus, kas tās neparāda uzdevumu joslā ar xprop un wmctrl komandām.
• Atšķirībā no Lubuntu, Xubuntu nerāda vizuālu norādi, pārslēdzot darba virsmas. Es to mēģināju pielāgot un risinājums ar conky pat strādāja, bet tas rādīja darba virsmu numuru uz pašas darbvirsmas nevis virs esošiem logiem un sarežģītākie risinājumi man nekompilējās un es to atstāju uz vēlāku laiku.
• Logu rāmjus pielāgoju saskaņā ar šo aprakstu