Politica de pret (original) (raw)

Arhitektūras konkursi Latvijā

Promocijas darbs arhitektūras doktora grāda iegūšanai tiek publiski aizstāvēts 2019. gada 27. jūnijā plkst. 13, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, Āzenes ielā 18, 435. auditorijā. OFICIĀLIE RECENZENTI Dr. arch. Jānis Zilgalvis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas vadītājs Asociētais profesors Dr. Magnuss Ronns (Magnus Rönn), Čalmeras Tehnoloģiju universitāte, Zviedrija Profesors Dr. arch. Gintars Stauskis (Gintaras Stauskis), ���� Ģedimina Tehniskā universitāte, Lietuva APSTIPRINĀJUMS Apstiprinu, ka esmu izstrādājusi šo promocijas darbu, kas iesniegts izskatīšanai Rīgas Tehniskajā universitātē arhitektūras doktora grāda iegūšanai. Promocijas darbs zinātniskā grāda iegūšanai nav iesniegts nevienā citā universitātē.

Pilsētas koncepts latgaliešu pasakās

Letonica, 2024

Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".

“Mekāniskā Veidenbauma” perspektīvas

2020

Kopsavilkums Rakstā tiek aplūkota Eduarda Veidenbauma darba par mehāniku saistība ar viņa pārējo radošo darbību. Šī problemātika ir saistīta ar plašāku jautājumu par Veidenbauma ideju savstarpēju iekļaušanos vienotā uzskatu sistēmā. Veidenbauma radošā darbība ir fragmentāra un aptver vairākas jomas-no dzejas līdz dabaszinātnēm, jurisprudencei un sociālpolitiskiem pārspriedumiem. Ja idejas nav saistītas, tad visi šie darbi ir jāaplūko neatkarīgi. Ja ir saistītas, problemātiska kļūst to apvienošana vienā sistēmā. Raksta autori aplūko abus scenārijus. Raksta centrā ir Veidenbauma iespējamās filozofijas neeksplicētās nostādnes. Ja šīs nostādnes tiek adekvāti izgaismotas, Veidenbauma uzskatus ir iespējams tematizēt ne tikai vēsturiskā, bet arī ideju vēstures vai plašāku humanitāro zinātņu diskusiju kontekstā. Raksta autori savās sadaļās izvērš trīs skatījumus uz Veidenbauma darbību. Pirmais attiecas uz Veidenbauma likteņa un gribas problemātiku. Vai optimistiskie Veidenbauma raksti ir sasaistāmi ar pesimistisko dzeju? Risinājums, kas ļautu apvienot Veidenbauma radošo darbību vienā sistēmā, tiek meklēts stojas un Šopenhauera filozofijas nostādnēs, nošķirot divas likteņa izpratnes-liktenis kā stingra noteiktība dabā un kā indivīda dzīves plāns. Otrā sadaļa, akcentējot vēstures pētniecības pieeju problemātiku, pievēršas Veidenbauma darbības vēsturiskajam aspektam, aplūkojot dzejnieka dzīves apstākļus Tērbatā. Balstoties Veidenbauma tekstos un laikabiedru atmiņās, var parādīt, ka Veidenbaums savos uzskatos nav bijis koherents. Dzejnieka pārdomās iezīmējas vismaz divi savstarpēji pretrunīgi motīvi, kuri izpaužas kā pesimistiski skaudrais pasaules redzējums dzejā un cerība uz racionāli iekārtotu, mehanizētu nākotnes sabiedrību. Pēdējā sadaļa aplūko Veidenbauma rakstu par mehāniku un politisko darbu saistību. Ja šī saistība tiek pierādīta, var runāt par īpaša veida Veidenbauma humānismu. Šo tēzi izvēršot plašāk, Veidenbauma uzskatus var aplūkot arī 20. gadsimta humānisma un posthumānisma kontekstā.

Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi

2011

Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorants Jānis Pleps apl. Nr. 06032 Promocijas darba vadītāja Asoc. prof. Dr. iur. Daiga Rezevska Rīga 2010 Ievads 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Šā konstitucionālā akta pieņemšana iezīmēja Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas republikas atjaunošanu, konstatējot 1940. gada vasarā notikušās valsts iekārtas maiņas un iestāšanās PSRS prettiesiskumu kā no nacionālo tiesību, tā arī starptautisko tiesību viedokļa. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana pamatojas uz Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu. 1990. gadā netika dibināta jauna valsts ("otrā republika"), bet gan de facto atjaunota 1918. gada 18. novembrī dibinātā valsts, kas, neraugoties uz 1940. gadā notikušo okupāciju un aneksiju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistēt. 2 Kā atzīmējis Aivars Endziņš, "Latvijas valsts kontinuitāte [..] ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam." 3 Valsts neatkarības atjaunošana radīja nepieciešamību veikt tiesību sistēmas transformāciju, pārkārtojot sociālistisko tiesību lokam piederīgu tiesību sistēmu, kāda bija izveidojusies, valstij atrodoties PSRS sastāvā, atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību lokam piederošo tiesību sistēmu paraugam, galarezultātā sasniedzot demokrātisko Rietumvalstu tiesiskos standartus. 4 Konstitucionālo tiesību jomā centrālais politiskais lēmums transformācijas periodā bija 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversmes 5 (turpmāk-Satversme) darbības atjaunošana. Šis lēmums ne vien nodrošināja kontinuitāti publisko tiesību jomā, bet arī pasargāja valsti no nevajadzīgiem meklējumiem valsts iekārtas izveidošanā un ļāva izveidoties stabilai un līdzsvarotai konstitucionālajai iekārtai. Tajā pašā laikā Satversmes darbības atjaunošana prasīja tās piemērošanas prakses apzināšanu,

Lutera mantojums - mūsu bibliotēkas zelta fonds

2017

Lutera mantojumsmūsu bibliotēka s zelta fon ds SARUNA Līdz21. aprīlim ikvienam vēl ir iespēja apskatīt unikālu izstādi, kas veltīta reformācijas 500 gadu jubilejai, "Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma". Vai jūs zinājāt, ka arī Rīgā glabājas Mārtiņa Lutera un Filipa Melanhtona rokraksti un vēstules? Ka ir bijis vismaz viens rīdzinieks, kas klausījies abu reformācijas tēvu lekcijas Vitenbergas Universitātē, un šo lekciju pieraksti ir saglabājušies līdz mūsdienām? Un ka, pateicoties tieši Mārtiņam Luteram, dibināja Rīgas pilsētas bibliotēku. Tie bija tikai daži pārsteidzoši fakti, kurus uzzinu, kopā ar izstādes autori Dr. philol. Aiju Taimiņu ielūkojoties izstādes ekspozīcijā. A rī to, ka Latvijā nav vēsturnieku, kuri vēlētos pētīt šo vēstures posmu. Kāpēc? Inga Reča, Andas Krauzes foto Kuri, jūsuprāt, ir šīs izstādes vērtī gākie eksponāti? Izstādē eksponētais unikālais doku mentu un rokrakstu kopojums, kas at rasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē 136 metru augstumā, datējams ar laik posmu no 1491. līdz 1578. gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kuru ievietoja torņa bumbā. Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18. gadsimta vidum. Pēc divsimt gadiem šajā izstādē uz brīdi satiksies do kumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Kad šos dārgos dokumentus atra da?