Georgs Dreselis (1654–1698) un viņa „Swähta Bährno=Mahziba“ (1682) Georga Manceļa valodas fonā (original) (raw)

Atklāj Merķeli sevī!

2019

MERĶEĻA IDENTITĀTE. Kad veido jam savu nacionālo id e n titā ti, balstījām to M erķeļa ra d īta jā m itoloģijā, senatnes ideālajā ainā, saka izstādes idejas un te k s tu a u to re Latvijas U niversitātes A kadēm iskās bibliotēka s R okrakstu un reto grām atu nodaļas un lasītavas v a d ītā ja A ija Taim iņa Atklāj Merķeli sevī! Izstādes Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 2 5 0 idejas un tekstu autore Aija Taimiņa par to, kāpēc Grēta Tunberga ir kā mazs Merķelis, par latviešu naida evaņģēliju un par laikmetu, kurā rakstītajam vārdam bija nozīme EGILS ZIRNIS, FOTO-AIVARS LIEPIŅŠ K ā gan latviešiem varētu nepatikt grāmata, kurā cita starpā teikts, ka XII gadsim tā latvieši atradušies uz augstākas attīstības pakāpes nekā ģermāņi? 1. novembri Latviešu autoram Garlībam Merķelim (1769-1850) apritēja 250 gadu. Novembra beigās šai jubilejai veltītas starptautiskas zinātniskas konferences ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas piektā stāva izstāžu zālē tika atklāta izstāde Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķe lim 250. Tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, izstāde, kas būs skatāma bez maksas līdz pat 2020. gada 21. jūnijam, aktualizē Merķeļa daudzveidīgo veikumu Latvijas kultūrtelpā. Izrādās, tu, latviet, Merķeli vari arī nebūt lasījis, bet Merķelis runās ar tavu muti, kad tu piesauksi «septiņsimt verdzības gadus» vai kādu citu no m ī tiem, uz kuriem turas latviešu pašapziņa. Un pat niknajos saucienos «Atlajst Sajmu!» jaušas Merķeļa gars. No Krišjāņa Valdemāra ir iegājies saukt Merķeli par latviešu brīvības apus tuli. Izstādes idejas un tekstu autore LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas un lasītavas vadītā ja Aija Taimiņa SestDienai precizē, kāds apustulis bija žilbinošais publicists Merķelis. Kas šodien latviešiem ir Merķelis? Tāds Imanta, kas apburts dus, un tikai ik pa 50 gadiem viņa apaļās jubilejas reizēs mazs rūķītis nāk augšā atgādināt, ka Merķelis tepat vien Katlakalnā guļ, tātad tāla vēsture, vai tomēr domātājs, kura

Latgales Krievu Rakstnieka Identitāte Diasporā: Boriss Judins

Via Latgalica

Boriss Judins dzimis Daugavpilī 1949. gada 7. februārī. Vēl mācoties skolā, no 1964. gada līdz 1966. gadam aizsācis savas darba gaitas kā masu kultūras pasākumu organizētājs Daugavpils dzelzceļnieku klubā. No 1966. gada līdz 1970. gadam studējis Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē filoloģiju un vēsturi (no 1970. gada – neklātienē). No 1969. gada līdz 1970. gadam naktīs strādāja par virpotāju un celtņa vadītāja palīgu. 1970.–1971. gadā un 1973. gadā strādāja Rīgā par krievu valodas un literatūras skolotāju. 1973. gadā tika iesaukts obligātajā dienestā padomju armijā, pēc tam strādāja Daugavpilī par komjauniešu instruktoru. 1975.–1977. gadā strādāja par Daugavpils dzelzceļnieku kluba direktoru, vienlaikus veicot arī scenārista, režisora un citus pienākumus. No 1977. gada līdz 1988. gadam veica tehniskus darbus Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā, iesaistoties dažādu Daugavpils kultūras iestāžu darbā kā pasākumu režisoru, Jautro un asprātīgo kluba scenāriju autors u...

Rīgas rāte 18. gadsimtā: uzbūve un personības

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2022

Dr. hist., nodaļas vadītāja, Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļa Zinātniskās intereses: Latvijas 18.-19. gs. vēsture. Raksts ir veltīts jautājumam par to, kādi bija 18. gadsimta Rīgas rātskungino kādas vides nāca, kā veidojās viņu karjera un kādas funkcijas pildīja rātē. Tā kā rātskungi nepārprotami veidoja daļu pilsētas elites, tad historiogrāfijā saistībā ar šo sabiedrības grupu būtisks jautājums ir par to, cik lielā mērā viņi noslēdzās no pārējās kopienas un cik lielā mērā rāte bija valdniece pilsētā. Rīgas gadījumā tomēr jāsecina, ka rātei bija jārēķinās ar ietekmīgāko birģeru kopienas daļu un tās iesaistīšanos sabiedrisko jautājumu lemšanā, savukārt noslēgšanos daļēji veicināja citu sabiedrības grupu spiediens uz pilsētas pārvaldi, taču nevar apgalvot, ka tā pilnībā neuzņēma sevī jaunus elementus.

Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju.

Atgriešanās garša: latviešu pēctrimdas teksti gastropoētiskā skatījumā

Akadēmiskā Dzīve, 2022

Mg. hum., rakstnieks un literatūrzinātnieks. Bakalaura grādu ieguvis jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē, maģistra grādu-latviešu literatūrzi nātnē LU. Studējis portugāļu valodu Leirijas Politehniskajā institūtā (Politécnico de Leiria), vēlāk saņēmis gada stipendiju ķīniešu kultūras studijām Šanhajas Universitātē. Pētnieciskās intereses saistās ar salīdzināmo literatūrzinātni, vēsturiski biogrāfiskiem romāniem, pēctrimdu, transkulturālismu. Ojārs Lāms, Dr. philol., literatūrzinātnieks, klasiskais filologs, tulkotājs no latīņu, sengrieķu un jaungrieķu valodas. LU profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, LZP projekta Riga Literata vadītājs un LZP projekta Gastropoētika un nacionālā identitāte vadošais pētnieks. Tulkojis un apcerējis latviešu valodā Aristoteļa, Longīna, Salomona Frenceļa darbus. Pētījis literatūras teorijas vēsturi un eposa teoriju un praksi. Pašlaik uzmanības lokā literatūras un migrācijas sasaiste plašā diahroniskā un tipoloģiskā izvērsumā, ietverot ideju un poētikas migrāciju neolatīniskajā humānistu literatūrā, latviešu trimdas un pēctrimdas literatūru, mig rācijas un transnacionālo literatūru.

Pilsētas koncepts latgaliešu pasakās

Letonica, 2024

Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".

Aglonas inkunābulas – pāvesta Klementa V “Constitutiones” (1476) – restaurācija

2004

Aglonas inkunābulaspāvesta Klementa V "Constitutiones" (1476)restaurācija Saviļņojoši apzināties, ka 20.gadsimta nogalē-1993.gadā-Aglonas bazilikas bibliotēkā atrasta salīdzinoši labi saglabājusies inkunābula ādas iesējumāpāvesta Klementa V (Clemens V, 1264-1314) apkopotās baznīcas tiesību normas, ko 1476.gadā Bāzelē iespieda Mihaels Venslers (Michael Wenssler).