Chiefdoms (Archaeology) Research Papers - Academia.edu (original) (raw)

Ernesfs Vasilausks K a i p 6 d a s u n i v e rs itdtes V6sfures k ate d ra s d o kto ra nts. ZEMGALU ZEMES 12.-13. cS. levads. PEt-rjumu v6sture. Avoti Historiogrdfijd pastdv viedoklis, ka Zemgal6 13. gs. pastdv6ja 7 zemes-Silene, Zagare, Dobene, Spdrnene, T6rvete, Dobele un Upmale'(1. att.). V6sturnieki par 12.-13. gs. zemgalu apdz-tvoto teritoriju, zemju robeZas (Tpa5i rakst-rtu avotu tr0kuma d6! par Zemgales dienvidu robeZu) diemZ6l vardja noteikt tikai aptuveni, tdpdc bieZi Zemgale att6lota kd viengabalaina teritorija'. Tomer, p6tot zemgalu apdzlvoto teritoriju un tds izmai4qs, kd arT etniskos procesus, svaiigi ir lokaliz6t starpcil5u teritorijas un atsevi5(as zemedl' lnterese par zemgalu apdz-rvotds teritorijas v6sturisko geogrdfiju v6rojama no 19. gs. sdkuma. Baltvdcu p6tnieks K.F.Vatsons savd darbd pirmais m6gindja lokaliz6t Livonijas teritorijd dzlvojo5o cil5u centrus un zemes'Yzindtnisku p6Ujumu ir veicis A.Bllen5teins, kur5 izmantojot 13.-14. gs. rakst-ttos avotus sam6ra precTzi noteica zemgalu apdz-rvoto teritoriju, zemju un pilsnovadu robeZas, politiskds un ekonomiskds varas centruso (2. att.). V6ldk, lldz pat 20. gs. beigdm vi4a uzskati brja populSri vairdku Latvijas v6sturnieku vid[ (E.Mugur6vi6ss, l.Sternsu un citi). P6tot zemgalu apdzlvotds teritorijas v6sturisk6s geogrdfijas problemdtiku, ne mazdk svarlgi ir arT citu vdsturnieku (V.Bill5ins', E.Gudavidius') darbi. P6tdmajd problEmd svar-rgu informdciju sniedz rakst-rtie v6stures avoti. No rakst-rtajiem v6stures avotiem zin6tniskajd literatUrd tiek min6tas lndrilla un Atskaqu hronikas, 1254. gada Zemgales, 1260. gada un 1272. gada Sp5rnenes un Dobenes zemju dall5anas un mai4u dokumenti. RakstTto vEstures avotu nav daudz, bet par Dienvidzemgales teritorijas v6sturi 12.-13. gs. to irv6l mazdk. Pirmkdrttd atradds tdldk no Rlgas, otrkdrt 12.gs. beigu un 1 3. gs. sdkumi 5o zemgalu apdzTvoto teritoriju vairdk, vai mazdk ietekm6ja lietuvie5i. Svarigdkais avots, kas sniedz informdciju par zemgalu zemdm $ 1254. gada aprTla Upmales (Opemele) un Zemgales (Semigalliae) dali5anas llgums starp Rlgas arhibTskapu, domkapitulu un Livonijas ordeni. Tajd aptuveni noteiktas Upmales robeZas, piemin6ta viena Upmalei pieder6ju5a zeme-Pldne (adferram, que Plane dictur). Sajd llgumd ir minetas arT se5as Rietumzemgales zemes-Silene (S//ene), Zagare (Sagara),Tdrvete (Thervethene), Dobele (Dubelone), Spdrnene (Sparnene) un Dobene (Dubene)'. Hronists lndri(is zemgalu apdzTvoto teritoriju d6v6ja par Zemgalu zemi (terram Semigallorum). lespdjams, ka viq5 ar 5o terminu apzlm6ja visu zemgalu apdzlvotu teritoriju. lndri(is hronikd rakstot par 1219.-1220. g. notikumiem MeZotnE (Mesyote, Mesiote, Mesiothe)-Zemgal6 izdala divus pilsnovadus-T6rveti (provincia, que Thervetene vocatur) un MeZotni. VEstures avotos nav saglabdjuSds hronista zipas par pdr6jo Zemgales dalu'o. 13. gs. beigds sarakstTtajd Atskapu hronikd, kurd aprakstTta zemgalu iekaro5anas v6sture, bija piemin6ti zemgalu centri ar nocietindtdm pillm un senpilsdtdm TErvete (Terweten, Terwetein), MeZotne (Mezoten), Dobene (Doben), Dobele (Doblen), Rakte (Ratten, Racken, Racketen, Rakel) un Sidabrene (Sydobre, Sydobren, Sidobren).Zemgalu apdzlvotajd teritorij6 iesp6jams, ka bijaAtskapu hronikd piemin6ta Babotes (Babofen) pils11. 1259. gada dokumentd piemin6tas Surpes un Gostagales pilsnovadi", kuros var lokalizet bijuSds Pldnes zemes konkr6tajds vietds tagadEjd Lietuvas teritorijd. 1260. gada 13. janvdra un 1272. gada7. oktobra lTgumi starp Rlgas domkapitulu un-18